Connect with us
Pakote Ahi

Ekonomia

Tane Konsumidór Deskobre Impaktu Hosi Aumentu Impostu Importasaun

Published

on

Hatutan.com, (24 Marsu 2023), Díli—Tane Konsumidór deskobre katak, iha duni impaktu hosi aumentu impostu importasaun no introdusaun item seletivu bá konsumu nian.

Governu hasa’e impostu hosi 2,5 % ba 5% no impostu seletivu ba masin-midár ho bebidas açucaradas. Foto/Tane Konsumidór.

Tuir dadus peskiza ne’ebé mak Tane Konsumidór hetan no estebelese relasaun ho impostu seletivu ba masin-midar no bebidas açucaradas sira hanesan Coca cola.

Lee Mós: TANE Kontinua Halo Sosializasaun bá Direitu konsumidór

“Masin midar 1 kg iha Dezembru tinan 2022 folin barratu ho $0,95 no karun liu ho folin $1,50 no folin iha fulan Marsu ho kuantidade hanesan baratu liu $1,00 no karu liu $2,35. Folin sa’e hosi  baratu liu ho aumenta $0,05 ba karun liu aumenta  $0,85,” Hatutan.com sita komunikadu hosi Tane Konsumidór.

Advertisement

Coca cola 250 ml iha fulan Dezembru ho folin baratu liu $0,40 no karun liu $0,55 no folin iha fulan Marsu ho kuantidade hanesan folin barratu mantén $0,40 no karun liu sa’e ba $0,80, folin la iha mudansa iha barratu liu no aumenta mak iha folin karu liu ho $0,40.

Iha Loja Balun Ajuda Konsumidór Bele Poupa To’o $10,75

Totál produtu hamutuk 18 iha estabelesimentu 21 iha Dili, iha Postu Administrativu tolu hanesan Na’in Feto, Vera Cruz no Dom Aleixo.

Loja ne’ebé mak fa’an barratu ho de’it $38,90 iha W-Four Colmera no karun liu ho $49,65 Family first Hudi laran. Ajuda konsumidór sira bele poupa ona $10,75.

Kompara ho Cabaz Natal 2022, konsumidór poupa $32,5, totál produtu 21 iha 21 lojas, konsentra iha Postu Administrativu Vera Cruz, Nain Feto ho Dom Aleixo.

Advertisement

Loja ne’ebé barratu bele ho osan $47,05 hetan iha Grasia shop Comoro no karun ho osan hamutuk $79,55 iha Loja Seara Bairru Sentrál.

Foz 20 kg  $12,00 no karun liu $14,50 iha cabaz Natal 2022. Iha cabaz folin Marsu 2023 nian baratu liu mak $12,50 no karun liu ho folin $14,75.

Folin trigo 1 kg iha Cabaz natal 2022 folin baratu $0,75 no karun liu $1,25. Iha cabaz Marsu 2023, folin baratu $0,90 no folin karu liu mantéin ho $1,24. Folin aumenta mak folin baratu liu ho aumenta $0,15.

Frango 800 Gr, iha cabaz Natal 2022 folin baratu liu $2,10 no karun liu ho $3,30. Cabaz Marsu 2023, folin baratu liu $2,50 no folin karun liu $3,50. Iha tendénsia aumenta hosi $0,40 ba folin barratu liu no aumenta $0,20.

Liuhusi Proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2023, Governu propoin ba Parlamentu Nasionál atu hasa’e impostu seletivu konsumu foun ne’ebé inklui:

Advertisement

10% impostu ba karreta ho valór liu $10.000

20% ba karreta ho valór liu $25.000

30% ba karreta ho valór liu $50.000

Aumentu iha impostu konsumu ba tabaku no produtu tabaku seluk hosi $50 kada kilograma sa’e ba $100 kada kilograma. Impostu konsumu foun $1.00 kada kilograma ba masi-midar.

Introdusaun impostu konsumu foun ho valór $3 kada litru ba bebida asukarada hanesan Fanta, Coca-Cola, Sunkist, Sprite no sst. Ida-ne’e Governu introdus atu proteje sidadaun sira nia saúde públiku.

Advertisement

Aleinde ne’e, Governu mós propoin atu hasa’e impostu importasaun hosi 2,5% ba 5%.

Liuhosi introdusaun impostu hirak ne’e, Governu halo projesaun katak reseitas doméstika sei sa’e hosi millaun $153,7 iha 2022, ba millaun $174,9 iha 2023.

Introdusaun impostu hirak ne’e sai nu’udár instrumentu fiskál ida ne’ebé Governu uza atu hasa’e koleksaun reseitas doméstika iha tinan hirak tuir-mai hodi redús dependénsia ba Fundu Minarai.

Medidas hirak ne’e mós aliña ho Polítika Reforma Fiskál no Jestaun Finansas Publikas ajenda Reforma importante ida ne’ebé inísia ona hosi Sestu Governu Konstitusionál iha tinan 2015 no Oitavu Governu Konstitusionál lideradu hosi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak komprometidu atu kontinua implementa.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Advertisement

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

JM Automotif Konsidera EDTL,E.P Viola Lei iha Projetu Manutensaun no Fornesimentu Spare Part Karreta

Published

on

Hatutan.com, (25 Jullu 2024), Díli-Na’in bá empréza JM Automotif , Julio Fernandes, konsidera Eletrisidade Timor-Leste, Empréza Públika (EDTL, E.P) viola lei Rejime Jurídiku Aprovizionamentu (RJA) kona-bá konkursu públiku bá projetu manutensaun no fornesimentu Spare Part karreta iha EDTL, E.P. 

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Ezekusaun OJE 2024 Tenke ho Kualidade Tuir Programa

Published

on

Hatutan.com, (24 Jullu 2024), Díli-Ministra Finansas (MF), Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, husu bá liña ministériu sira atu labele gasta arbiru osan, maibé husu atu ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2024 nian tenke ezekuta ho kualidade no gasta tuir programa sira ne’ebé XI Governu konstitusionál hatuur tiha ona.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Konsellu Ministru Fó Podér Tomak bá Ministru Marcos da Cruz Asina Akordu Konsolidasaun Kooperasaun Agríkola ho Xina

Published

on

Hatutan.com, (24 Jullu 2024), Díli-Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu,  Dili, Kuarta (24/07/2024), hodi deside no delibera fó podér tomak ba Ministru Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta, Marcos da Cruz, atu asina memorandu entendimentu entre Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta, Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Ministériu Agrikultura no Asuntu Rurais Repúblika Populár Xina kona-ba Konsolidasaun Kooperasaun Agríkola.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending