Hatutan.com, (07 Agostu 2023), Díli— Parlamentu Nasionál (PN) liu hosi sesaun plenária ordinária iha loron 07 fulan Agostu tinan 2023, halo votu pezar ba falesimentu Irmã Ydalia Taveras, ho votus a favór 54, kontra 0 no abstensaun 0.
Matebian, Irmã Ydalia Taveras. Foto: Espesiál.
Votu pezar ne’e halo relasiona ho kontribuisaun Irmã Ydalia Taveras ba luta libertasaun nasionál liuliu ba vítima sira hosi aktu violénsia forsa Indonézia nian.
Lee Mós: Conselho Imprensa Hato’o Votu Pezár ba Max Stahl
Sesaun plenária ne’e prezide hosi Prezidente Parlamentu Nasionál em ezersísiu, Deputadu Alexandrino Afonso Nunes, akompaña hosi membru Meza sira no hetan prezensa hosi Vise-Ministru Asuntu Parlamentares, Adérito Hugo.
Irmã Ydalia Taveras Taveras moris iha Moca, Provínsia Espaillat, Repúblika Dominicana, iha 02 Janeiru 1938.
Moris hosi familia ne’ebé simples, maibé nakonu ho domin hosi Inan-Aman no maun-alin sira. Oan hosi Aman, Aristides Maria Taveras García no Cristina Mercedes Taveras Guzmán (Fallecidos).
Irmã nudár oan ikun hosi maun-alin na’in 9. Bainhira Irmã Ydalia iha tinan 14, nia tama grupu Katekistas sira nian iha paroquia “São José” – Santiago, iha fatin ne’e nia sente Maromak nia bolu liu hosi terseira órdem Franciscana.
Bainhira tinan 16, nia hakarak tama iha konventu ida, Clarisa sira nian, maibé sorte aát tanba iha nia rain laiha konventu hosi Clarisa.
Tanba ne’e nia hahú vizita konventu Carmelitas de Clausura. Maibé, Padres Franciscanos ne’ebé koñese nia sei ki’ik oan, espesiál nia diretór espirituál ne’ebé koñese nia mós, hateten ba nia: Ydalia, Ó laiha Espíritu Contemplativu”. O tenki buka Kongregasaun mista “Kontemplasaun no asaun”. Depois nia hahú vizita konventu Irmãs da Virgem Maria do Monte Carmelo.
Iha momentu ne’ebá, nia Papa no Mama ko’alia maka’as ba nia atu labele tama konventu. Sira hateten sé nia bin Andrea tama iha konventu ne’e, sira fiar. Maibé nia, sira la fiar, sira dúvidas ho nia vokasaun.
Tanba, iha momentu ne’eb’a, nia gosta festa. Tanba ne’e, sira hanoin nia sei la aguenta iha konventu ho tempu badak.
Bainhira nia halo tinan 19, nia koko tama iha Irmãs Congresaun Carmelitas. Luta bo’ot ida tán ho nia Papa-Mama, sira lakohi loos, nia maun alin sira ne’ebé hadomi nia iha momentu ne’ebá, sira mós muda sira nia hanoin, la hatan nia tama, sira hotu kontra nia.
Kongregasaun fó oportunidade dala tolu ona atu nia tama, maibé nia sei enfrenta nafatin ho nia família, nia seidauk brani iha momentu ne’ebá.
Ikus mai, iha loron 01 fulan Marsu tinan 1964, ida-ne’e mak momentu ida determinante tebes ba nia dalan vokasaun, bainhira nia Inan-Aman ba tiha aeroportu, dadersan de’it Padre Ambrosio, Ordem Franciscano, lori nia ba konventu la ho lisensa inan-aman nian.
Depois, iha loron 02 fulan Marsu tinan 1964, iha loron tuir-mai, ho Superiora Comunidade Madre Nieves, sira sai ona hodi hala’o viajen ba Santo Domingo, tanba iha ne’ebá presiza professora ida atu hanorin.
Maibé Madre sira sente tauk, tanba nia ba konventu la ho lisensa inan-aman nian, tanba ne’e, nia inan-aman bele buka nia iha fatin ne’ebá.
Maski nia tama ona konventu, maibé nia tenke halo nia-an hanesan menina (colegio) asrama ida. Nune’e bainhira nia familia mai vizita, nia kolega sira tenke dehan sira katak nia ne’e menina asrama (colegio) ida nian.
Hafoin, iha loron 16 fulan Jullu tinan 1964, nia hahú ninia formasaun postulantadu. Iha momentu ne’ebá, nia tau ona roupa (farda) postulante nian no hanesan professora, nia hetan fiar hanesan MC (Mestra Ceremonia) atu aprezenta kona-bá programa colegio nian iha televizaun.
Bainhra nia inan-aman haree nia iha televizaun, sira hakfodak tebes hodi husu ba malu ”Ne’e Ydalia?” Hahú ba ne’e, nia inan-aman mai vizita nia atu haree loloos nia ne’e menina asrama (colegio) ka atu sai madre.
Hafoin neneik-neneik, sira hetan esplikasaun bainhira nia atu hahú novisiadu. Maske nune’e, sira kontinua la hatan.
Maibé bainhira nia halo ona nia passaporte atu ba kontinua novisiadu iha España, iha ne’e ho aten brani nia ko’alia loloos ba nia inan-aman sira katak: nia mai despede sira tanba nia atu ba España, hodi kontinua nia novisiadu iha España.
Sé ida-ne’e Maromak nia hakarak, nia sei ba oin no la hakiduk; sé ida-ne’e nia hakarak de’it, mak nia sei fila fali mai uma. Tanba ne’e iha loron 14 fulan Outubru tinan 1965, nia hahú nia etapa novisiadu iha Orihuela-España.
Irmã Ydalia halo ninia Profissaun Temporal iha loron 16 fulan Outubru tinan 1967 iha Orihuela, rai España.
Ninia Profissaun Perpétua iha loron 08 fulan Setembru tinan 1974 iha Santiago, rai Repúblika Dominicana.
Ninia Bodas de Prata iha 21 Janeiru 1993 no Bodas de Ouro iha 16 Outubru 2017 iha paroquia “Santo Antonio” Motael, Timor Leste.
Irmã Ydalia ho ninia otas no kondisaun hanesan ne’e, nia hatudu espíritu serbí nian (serbisu na’in), hodi hala’o kna’ar ou serbisu nu’udár Sacristana iha Paróquia “Santo António Motael” durante tinan 8 nia laran; no nia hala’o de’it ona serbisu simples sira seluk iha komunidade hodi kontinua tau-matan ba Tercera Ordem Carmelita to’o remata ninia perigrinasaun iha mundu ida-ne’e.
Iha loron 19 fulan Maiu tinan 2023 liu bá, Irmã Ydalia simu “Medalla Kondekorasaun” hosi Governu RDTL; sai hanesan heroina, ezemplu moris Missionária no ida ne’ebé frontál tebes iha istória Timor nian.
Irmã Ydalia Taveras Taveras tau ain iha rai Timor ho idade “tinan 44”, iha loron 19 fulan Marsu tinan 1982, nune’e nia hala’o moris nu’udár missionária iha Timor durante “tinan 41” hodi hadomi rai doben Timor ne’e no nia hatudu ninia-an hanesan “feto Timor” tanba nia hasai kartaun identidade nu’udár Timorenses no religioza Carmelita ida loloos.
Ninia hakotu iis iha Hospitál Nasional Guido Valadares, Bidau,Dili, iha loron 29 fulan Jullu tinan 2023, tuku 10 liu minutu 50 otl, ho idade “tinan 85”.
Jornalista: Vito Salvadór