Hatutan.com, (03 Outubru 2023), Díli—Ministru Justisa (MJ), Amândio De Sá Benevídes promete sei ko’alia kona-bá irregularidade no abuzu podér ne’ebé deskonfia komete hosi superiór sira iha Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC, sigla portugés), durante tinan-ualu (8), hahú hosi tinan 2015-2023 asume kargu no sai lejizladór iha Instituisaun Estadu ne’e.
Ministru Justisa (MJ), Amândio de Sá Benevides.
Promesa ne’e Amândio De Sá Benevídes hato’o bá jornalista Hatutan.com bainhira husu komentáriu kona-bá asuntu ne’e iha kna’ar fatin, Tersa (03/10/2023).
Lee Mós: Deskonfia, Superiór Sira iha PCIC Komete Irregularidade no Abuzu Podér
“Depois mak ita sei ko’alia, despois ita sei ko’alia kona-bá ida-ne,e, depois mak ita ko’alia,” Amândio De Sá Benevídes repete lia-fuan ne’e dala tolu.
Haktuir bá dokumentu ne’ebé Hatutan.com assesu foin lalais ne’e hatudu katak, irregularidade lubuk ida no mós abuzu podér, inklui krime balun mak deskonfia komete hosi superiór sira PCIC nian.
Dokumentu ne’e Investigadór Kriminál no Espesialista Laboratóriu PCIC nian haruka ona bá Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão ho nia koñesimentu bá Vise-Primeiru-Ministru asuntu Dezenvolvimentu Rurál no Abitasaun Komunitária, Mariano “Assanami” Sabino Lopes, Ministru Prezidénsia Konsellu Ministru, Hermenegildo “Agio” Pereira, Ministru Justisa, Amândio de Sá Benevides, inklui Koordenadora Reforma Justisa, Lúcia Lobato.
Dokumentu ne’e mós haruka ona bá Prokuradór Jerál Repúblika (PGR) nu’udár Prezidente Konsellu Superiór Majistratura Ministériu Públiku, Alfonso Lopes. Maibé daudaun ne’e Alfonso Lopes sei hala’o hela viajen servisu bá rai-li’ur.
Ohin mós hale’u tuku 10:00 otl Jornalista Hatutan.com tenta ona atu halo konfirmasaun bá Diretór Nasionál PCIC, Vicente Fernandes e Brito iha kna’ar fatin, maibé rejeita fó ninia komentáriu, razaun okupadu ho servisu no dehan atu enkontru ho Ministru Justisa (MJ), Amândio De Sá Benevídes.
Iha 01 Jullu 2023, iha ámbitu seremónia tomada-de-posse bá estrutura IX Governu Konstitusionál nian periudu tinan 2023 to’o 2028 iha Palásiu Prezidensiál Díli, iha deklarasaun polítika, Primeiru Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão promete ona atu halo reforma bá PCIC tanba la hatudu servisu ne’ebé profisionál.
“Reforma PCIC tanba la hatudu liu integridade no profisionalizmu,” PM Xanana Gusmão hateten iha ninia diskursu iha tempu ne’ebá.
Iha loron 04 fulan Jullu 2023, Ministru Justisa (MJ) Amandio de Sá Benevídes mós repete promessa Primeiru Ministru nian katak, iha tempu badak nia laran sei halo ‘duni’ reforma internu bá iha instituisaun PCIC, liu-liu halo auditoria bá kestaun sira kona-bá atitude, dixiplina no regra utilizasaun bá armas ka kilat.
Amandio de Sá Benevídes hateten, Inisiativa atu halo reforma ida-ne’e, tanba iha seremónia pose bá membru IX Governu Konstitusionál nian iha Sábadu (01/07/2023), Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão rasik deklara tiha ona no kompromete katak, sei halo Re-estruturasaun bá PCIC, tanba la hatudu liu integridade no profesionalizmu.
“Ida ne’e hanoin sira ne’ebé mak Primeiru Ministru tau iha prioridade atu membru governu sira ne’ebé mak tutela bá organizasaun, instituisaun sira ne’e atu haree. Ita presiza halo levantamentu, halo audit, atu bele haree kestaun sira kona-bá atitudes, dixiplinas, uza arma de fogu iha públiku, iha servisu,” Amandio de Sá Benevídes hateten hafoin soromutu Konsellu Ministru iha Palásiu Governu, Díli, Tersa (04/07/2023).
Presiza Duni Reforma Estruturál iha PCIC
Deputadu Komisaun B Parlamentu Nasionál (PN) ne’ebé trata assuntu Negósiu Estranjeiru no Defeza Seguransa, David Dias Mandati konsidera presiza duni reforma estruturál iha PCIC.
Mandati esplika kontestu reforma estruturál ne’e katak, troka ema atu assume hikas kargu importante sira iha instituisaun ne’e.
“PCIC horseik, hodibainrua halo tiha ona reforma. Laiha problema ida. Reforma hala’o tiha ona, troka posizaun kargu xefia,” Mandati hateten bá Hatutan.com iha resintu PN, Tersa (03/10/2023).
Deputadu ne’e esplik aliu tán, reforma la’ós dehan atu anula tiha instinsaun ne’e, maibé reforma atu hadi’ak.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres/Estajiária Zita Menezes