Hatutan.com, (06 Outubru 2023), Díli—Ministériu Komérsiu Indústria (MCI-sígla portugés) liu hosi Diresaun Sentru Lojístika Nasionál (CLN-sígla portugés) fa’an ona foos lokál ho presu $12 kada saka 25kg hamutuk saka 2.000, hodi responde preokupasaun populasaun iha munisípiu Viqueque, liga ho presu ne’ebé sa’e makas iha fulan rua ikus ne’e.
Diretór ezekutivu CLN, Jacinto Paijo.
Foos ne’e hahú fa’an iha munisípiu Viqueque iha loron Kuarta 04 fulan Outubru, hafoin lansamentu iha loron 02 fulan Outubru iha armajén CLN Tibar.
Lee Mós: Governu Fa’an Ona Foos Kada Saku 25kg ho Folin $12.00
“Hafoin lansamentu, tuir mai ita halo kedan distribuisaun bá munisípiu ne’ebé mak sai ona ajenda, hanesan Viqueque,” Diretór ezekutivu CLN, Jacinto Paijo hateten bá Hatutan.com iha knaar fatin, MCI, Sesta (06/10/2023).
Programa distribuisaun bá munisípiu ne’ebé mak CLN trasa ona, kada munisípiu hetan loron tolu no ekipa tun fa’an direta.
CLN mós iha limitasaun kona-bá transporte tanba iha mós limitasaun bá orsamentu ho kondisaun estrada ne’ebé iha entaun CLN tenki fahe servisu ne’e no agora daudaun halo hela viajen bá fali munisípiu Ermera.
Tuir planu, prossesu fa’an foos ne’e sei remata iha fulan Novembru tanba CLN koko atu koordena transporte ho Ministériu Transporte no Komunikasaun atu bele apoia transporte.
“Ami mós hasoru difikuldade kona-bá traballadór iha armajén. Talvez iha Sábadu ho Domingu ne’e sira lakohi servsiu. Situasaun sira ne’e mak sai impaktu ba ami nia servisu maibé ami esforsu nafatin tanba iha liur ne’ebá populasaun persiza tebes foos,” Jacinto Paijo esplika.
Parte CLN mós rekoñese katak, fo’os lokál ne’ebé daudaun ne’e Governu fa’an ho kuantidade ne’eb’e la sufisiente tanba konsumu nasionál fo’os iha Timor Leste kada tinan ho tonelada 142.000, enkuantu produsaun nasionál tinan ida-ne’e to’o de’it tonelada 40.000.
Ne’e signifika populasaun iha TL bele konsumu de’it pelu menus fulan rua nia laran, entaun fulan 10 ne’e tenki importa ka han buat seluk.
“Ita mós persiza sosa foos importasaun tanba saka 2.000 ne’e ita aloka hotu ba munisípiu sira, entaun ita nia armajen sei menus. Goernu mós halo intervensaun ona hodi fó subsídiu bá empreza importadór sira atu sira labele hasa’e presu. Ita iha akordu Governu ho Governu ezemplu ho Vietname no Konsellu Ministru aprova ona Lei balun karik ita nia stock ne’e la to’o ita sei importa tán. Kompañia privadu laiha problema maibé problema mak pressu sa’e,” nia hateten tán.
Foos iha armajenamentu CLN nian iha Tibar, Liquiça, atu fa’an ho presu $12.00 kada saka 25kg bá povu iha terítoriu nasionál. Foto/Elio dos Santos da Costa.
Iha kalkulasaun bá distribuisaun ka faan foos bá munisípiu sira ne’e, kada munisipiu CLN deside nia kuota ne’e saka 2.000 de’it, diferente mak iha munisipiu Ainaro, Ermera, RAEOA no Dili.
Razaun aumentu ne’e tanba iha komemorasaun loron ai-han mundiál ne’ebé CLN servisu hamutuk ho KOSANTIL ho ONU hodi halo programa espésie bazár barratu hodi aumenta tán saka 200 ba kada munisipiu ha’at ne’e, signifika munispiu haat ne’e aumenta saka 800.
Oras ne’e daudaun CLN iha karreta 7, tuir loloos karreta sira ne’e labele uza ona tanba tuan demais ona, loloos ne’e parte patrimóniu Estau tenke halo ona leilaun no CLN mós laiha karreta operasionál tanba durante ne’e aluga de’it hosi kompañia seluk hodi apoia sevrisu.
Tuir planu, CLN ba Orsamentu Jerál Estadu tinan 2024, persiza aloka sosa ba sosa karreta foun tanba karreta ne’ebé dau-daun ne’e iha hamutuk hitu, maibé tuir loloos karreta sira ne’e labele uza, tanba kleur ona ne’e bele fó risku bá ema nia vida.
Dekretu Lei nú 26/2023 loron 29 fulan Setembru, fó kompeténsia bá CLN mak hanesan autór prinsipál ba intervensaun merkadu no Ministériu Koordenadór Assuntu Ekonomiku (MKAE) ho Ministériu Komérsiu Indústria (MKI) mak hola parte iha monitorizasaun.
Orsamentu ne’ebé governu aloka hodi halo intervensaun iha merkadu hamutuk $43.400.
Tuir ajenda ba programa intervensaun fa’an foos ne’e hahu ona husi munisipiu Viqueque, Ermera, Bobonaro, Lautém, Díli, Ainaro, Lquiça, Aileu, Covalima, Manufahi, Manatuto, Baucau, RAEOA no Ataúro.
Jornalista: Leopoldina de Carvalho