Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

IX Governu La Kumpre Promesa Loron 120

Published

on

Hatutan.com (08 Novembru 2023), Díli— Centro de Estudos Para Paz e Desenvolvimento (CEPAD) observa katak, durante serimónia posse iha loron 01 Jullu tinan 2023, IX Governu Konstitusionál promete bá eleitór sira atu rezolve problema lubuk ida durante períudu loron 120, maibé realidade la kumpre promessa ne’e.

Diretór Ezekutivu CEPAD, João Boavida. Foto: Tome da Silva.

Diretór Ezekutivu CEPAD, João Boavida hateten bá Hatutan.com iha knaar fatin Akadiruhun-Bidau Díli, (08/11/2023).

Lee Mós: Eleisaun Órgaun Suku Hatudu Programa Governu Loron 120 Falla

“CEPAD nu’udár sosiedade sivíl no hanesan mós Timoroan haree katak, IX Governu ne’ebé forma hosi Partidu boot rua hanesan CNRT ho PD, halo promessa bá povu tomak iha tempu kampaña eleitorál iha tempu liu bá to’o agora seidauk kumpre,” João Boavida hateten.

Advertisement

CEPAD haree katak, Ministru Justisa ko’alia dehan bainhira tama servisu sei rezolve situasaun Passaporte nian, hadi’a mós Lei sira ne’ebé karik la funsiona, maibé to’o agora seidauk.

Seluk fali CEPAD mós sita katak, Ministra Edukasaun ne’ebé promete atu hadi’a no kompleta fasilidade eskola sira maibé to’o agora servisu la’o sabraut hela.

“Ministériu Saúde nian ne’e aat liu tán, Ministériu Komérsiu no Indústria mós serbisu ladún másimu kona-bá rezolve problema ai-han inklui sira ne’ebé mak la temi,” nia hateten.

CEPAD observa katak, ho problema barak ne’ebé sei butuk hela bele afeta mós hodi hamosu fila fali problema sosiál, ezemplu haree kestaun Grupu Arte Marsiais no Grupu Areta Rituais iha ne’ebé nível violénsia aat liu tán to’o ohin loron.

João Boavida fó hanoin katak, bainhira Membru IX Governu simu posse iha Palásiu Prezidensiál Bairru-Pite, Primeru-Ministru (PM) Kay Rala Xanana Gusmão iha nia diskursu hateten katak, sei koko membru Governu sira atu ida-idak halo prátika ka kumpre hodi realiza promessa ne’ebé sira hato’o ona bá públiku maibé CEPAD  konsidera ida-ne’e diskursu polítiku nian, nune’e avaliasaun dezempeñu la klaru no CEPAD haree sira ne’ebé mak tuur iha Governu ne’e komesa kedan iha tinan 2002 sa’e mai ne’e mak tama sai hodi kaer ukun.

Advertisement

“Ne’ebé sira atu troka ka la troka, bainhira ida seluk sa’e fali mós kualidade Governasaun sei la muda tanba hosi inisiu kedan sira rasik mak tuur iha ne’ebá,” nia observa.

Tanba ne’e CEPAD rekomenda katak, Governu tenki estabelese Ekipa independente atu halo avaliasaun bá servisu Governu nian liuliu loron 120.

Iha Reuniaun dahuluk membru IX Governu Lideradu hosi Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão iha Palasiu Governu Díli, loron 04 Jullu 2023, kompromete-an katak, iha loron 120 nia laran atu:

  1. Repoen fali normalidade demokratika, liu husi Parlamentu legitimu ida, nebé hahu ona ninia VI Legislatura, no husi Governu legal, atu aprova Programa do Governu nian ba tinan 5, aprova Orsamentu Retificativo ba 2023 no aprova Orsamentu jeral do Estadu tinan 2024.
  2. Revoga Lei no. 3/2014, nebé kria RAEOA no ZEESM atu subordina fali Autoridade RAEOA nian ba kontrola ida nebé di’ak liu husi Govenu sentral.
  3. Anula tiha Lei nebé kria munisipiu de Atauru tanba falta de kondisoens infraestruturas nian no logisticas, nebé la iha liu, iha illa de Atauro, hanesan estradas, eletrisidade, bé, portu no aeroportu.
  4. Hala’o Auditorias ba Tribunal de kontas, ba komisaun Anti korrupsaun no ba Ministériu Publiku kona-ba irregularidades barabarak iha Relatoriu Anuais, kona-ba programa oi-oin no konaba falta de prosesu tenderizasaun ba projetu barak tebes.
  5. Hala’o Auditoria ba komisaun da Funsaun Publika no ba Inspesaun jeral do Estadu, kona-ba rekrutamentu ne’ebé ilegais no hapara kontratu sem justifikasaun.
  6. Hala’o Auditoria ba fraude eleitoral, ne’ebé Administrasaun Eleitoral komete, iha Eleisaun Parlamentares foin daudauk ne’e.
  7. Re-estrutura ho lalais, Diresaun TIMOR GAP no ANPM nian, atu bele garante efisiensia iha setor do petroleu, ne’ebé krusial ba desenvolvimentu pais nian.
  8. Re-estrutura Polisia sientifika de Investigasaun kriminal (PCIC), tanba la hatudu liu integridade no

profissionalismu.

  1. Konsolida paz no seguransa, nesesaria ba dezenvolvimentu nasional, hodi garante direitu liberdades no garantia fundamentais ba sidadaun hotu-hotu.
  2. Haree fali ho lalais prosesu ilegal ba aposentasaun forsada, ne’ebé afeta agentes PNTL

barak tebes.

  1. Reforma no re-estrutura, lalais kedas, Servisu Nasional de Inteligénsia, atu bele garante més integridade no proffisionalismu.
  2. Alerta ba Agentes hotu-hotu PNTL, nebé ba jura atu serbi partidu ida, atu sira renunsia tiha ba lasus de juramento nee ou entaun sai husi PNTL.
  3. Halo auditoria no reve fali, karik presiza duni, “negosiu” boot sira nebé Governu halo iha ona.

 Jornalista Estajiariu: Lazaro Pereira Quefi

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

Pozisaun Igreja Katólika: Natureza Loloos Hosi Matrimónio Maka Mane ho Feto Moris Hamutuk

Published

on

Hatutan.com, (26 Jullu 2024), Díli—Igreja Katólika Timor-Leste liu hosi Conferência Episcopal Timorense (CET), hatuur pozisaun kona-bá tuir roman Sagrada Eskritura katak, mane ho feto moris hamutuk nu’udár natureza loloos hosi Sakramentu Matrimónio.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

FMDC-UN WOMEN Entrega Matadalan Reportajen Sensível Jéneru bá CI

Published

on

Hatutan.com, (25 Jullu 2024), Dilí—Fundasaun Médis Development Center (FMDC), UN Women estabelese kooperasaun ho Conselho Imprensa (CI) hodi entrega matadalan reportajen sensível bá jéneru, nune’e bele promove média no eleva kapasidade jornalista sira oinsá bele halo reportajen ho di’ak bá asuntu igualdade jéneru iha Timor-Leste.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Governu Tenke Haforsa Seguransa iha Fronteira Hodi Kombate Movimentu illegál

Published

on

Hatutan.com, (25 Jullu 2024), Díli— Forum Organizasaun Naun Governamentál Timor-Leste (FONGTIL) husu bá Governu liu hosi Ministériu Interiór (MI) atu haforsa seguransa iha fronteira sira rai-maran nian hodi evita sasan illegál sira hanesan sigaru inklui sasan sira seluk ne’ebe kontinua tama mai iha territóriu nasionál.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending