Edukasaun
Professór Na’in-86 Simu Kondekorasaun
Published
2 years agoon

Hatutan.com, (27 Novembru 2023), Díli—Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta kondekora professór na’in-86 ne’ebé fó sira nia kontribuisaun, dedikasaun, pasiénsia no domin hodi eduka jerasaun timoroan no dezempeña ona sira nia servisu durante períudu tolu, hahú hosi tempu Portugés, tempu Indónezia no tempu ukun rasik-an.

Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta kondekora professór na’in-86 iha Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato Bairru-Pité, Segunda (27/11/2023). Foto: Elio dos Santos da Costa.
Manorin-na’in 86 ne’e kompostu hosi profesora na’in 52 no professór na’in-34, ho kategoria Grau Medalla professór no professora na’in-35, kategoria Grau Medalla Insigna professór no professora na’in 41, no kategoria Medalla Méritu professora na’in-10.
Lee Mós: Kondekorasaun bá Veteranu no Estranjeiru Iha Manatuto, Governadór NTT Konsidera Hanesan Prémiu
Prezidente Repúblika konsidera professór sira importante loos tanba sira tau-matan bá Jardín infantíl, Pré-primária, primária, lisliska Sekundáriu no Universidade.
Desde 2010 Ramos-Horta ko’alia ona kona-bá kondekorasaun bá professór sira, iha momentu ne’ebá halo tiha ona kondekorasaun bá professór balun, hanesan halo bá enfermeiru, médiku no motorista ambulánsia.
“Laiha osan subsídiu bá professór sira, maibé iha Finlándia ema maioria respeita liu mak professór sira. Ne’e hatudu valor étika sosiedade nian,” Xefe Estadu Ramos-Horta hateten iha diskursu serimónia kondekorasaun ne’ebé hala’o iha Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato Bairru-Pité, Segunda (27/11/2023).
Kondekorasaun ne’e ekontese tanba Ministériu Edukasaun (ME) mak halo lista identifikasaun, balun hanorin tinan 50, balun hanorin besik tinan 60 ona, maibé laiha ema ida mak rekoñese sira, no ne’e hatudu mizeria iha sosiedade ne’ebé la hatene rekoñese professór sira.
Xefe Estadu haktuir kona-bá esforsu professora timoroan sira ne’ebé dala ruma tenke la’o ho distánsia ne’ebé dook no presiza oras tolu to’o lima atu to’o iha fatin hodi hanorin estudante sira.
Iha professór sira barak ne’ebé husu atu Prezidénsia Repúblika halo hela eskola iha fatin ne’ebé sira hanorin tanba kondisaun grave no Prezidénsia halo liu hosi fundus ne’ebé iha.
Xefe Estadu preokupa laiha tanba Governu ida mak deklara katak, edukasaun, saúde no agrikultura, mak prioridade númeru um iha país ne’e. Buat hotu-hotu importante maibé tenke tau prioridade ba iha seitór tolu ne’e.
Xefe Estadu nota katak, professór sira nia moris difísil loos, kondisaun, vensimentu, alimentasaun, saúde no buat seluk tán hotu-hotu difísil loos, tanba ne’e ba oin sei haree atu tau prioridade hodi dignifika no valoriza sira nia servisu ne’ebé nakonu ho domin no dedikasaun.
Iha fatin hanesan, Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus hateten, iha ámbitu komemorasaun loron manorin nian, ne’ebé monu iha loron 5 fulan Outubru tinan ne’e, Ministériu Edukasaun hakarak rekoñese, konsidera hodi fó kondekorasaun ba manorin na’in sira nia dedikasaun, kontribuisaun, pasiénsia no domin hodi eduka jerasaun timoroan atus ba atus ha Timor-Leste laran tomak.
Iha faze dahuluk ba tinan ida-ne’e, kondekorasaun sei fó atensaun liu ba manorin na’in sira ne’ebé dezempeñia ona sira nia servisu durante periodu tolu (3), Periodu tempu Portugés, tempu Indónézia no tempu ukun rasik-an.
“Ministériu Edukasaun servisu hamutuk ho Diretór Edukasaun munisípiu sira, nomós entidade sira seluk buka tuir informasaun hodi verifika istória, esperiénsia servisu no informasaun sira seluk ne’ebé iha relevánsia ho manorin nain sira,” Dulce de Jesus hateten.
Ministériu Edukasaun mós, identifika Manorin na’in ne’ebé dedika-an extraordinária iha área remota iha kondisaun laiha transporte, laiha saláriu, aihan, matéria eskolár sira seluk hodi apoia, maibé manorin nain sira ne’e ho vontade, dedikasaun no paixaun tomak hari sala eskola rasik no hanorin labarik sira la sura tempu no klima. Agora daudaun Ministériu foin identifika naran na’in rua, husi postu Maubise no Postu Laga.
Iha loron 27 Novembru 2023, iha Palásiu Presidente Nicolau Lobato, Dili Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta kondekora professór no profesora antigu sira ne’ebé barak servisu liu ona tinan 50 no balun liu tinan 60, Ministériu Edukasaun konsiente katak sei iha Professór antigu barak ne’ebé karik seidauk simu kondekorasaun no sei iha professór barak ne’ebé merese simu kondekorasaun tanba sira-nia prestasaun servisu extraordináriu iha área remotas.
Tanba ne’e, Ministériu Edukasaun sei kontinua esforsu atu rekolla dadus professór antigu-sira ne’ebé seidauk simu kondekorasaun iha tinan ne’e.
Ministeriu Edukasaun nia esperansa katak tinan oin sei inklui mós kategoria sira-ne’ebé rigorozu liután, hanesan manorin sira-ne’ebé exelente iha prosesu aprendizazen, deskobre sientifika ho dedikasaun espesífiku ruma.
“Agradese, hakru’uk ho onra ba mestre sira ne’ebe iha sira nia luta diária, kontinua fo motivasaun ba alunus sira, la sura oras, la sura kolen, sem husu rekompensa atu ezerse sira-nia profisionalizmu ho forma ne’ebé diak liu, hodi kontribui iha área edukasaun hodi tulun Estadu konstrui rai doben Timor-Lesten” nia hateten.
Iha fatin hanesan,Professór Urbano de Freitas Gaio, hosi EBC Númeru 1 Tirilolo Baucau, sente kontente tanba falta fulan sanolu-tán kompleta tinan 50 sai hanesan manorin na’in, desde tinan 1974 to’o ohin loron.
“Ha’u kontente tanba Estadu iha vontade atu rekoñese ami nu’udár professór ne’ebé serbí nasaun Timor Leste. Foin primeiravez simu kondekorasaun kona-bá edukasaun nian,” nia agredese.
Jornalista : Vito Salvadór
You may like
Edukasaun
Elimina Diresaun Inspesaun Auditória no Kontrolu Kualidade Bazeia Ba Estatutu Foun UNTL
Published
3 months agoon
25/11/2025
Hatutan.com, (25 Novembru 2025), Díli-Despaxu Reitór Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL) hodi hapara ka elimina tiha Diresaun Inspesaun Auditória Kontrolu Kualidade UNTL bazeia ba estatutu foun UNTL nian rasik.
Edukasaun
Deskonfia, MS ho FDCH Prátika Familiarizmu iha Bolsa Estudu
Published
3 months agoon
20/11/2025
Hatutan.com, (20 Novembru), Díli—Bankada FRETILIN alega Ministériu-Saúde (MS) ho Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Humanu (FDCH-sigla portugés ) prátika familiarízmu bá prosesu bolsa estudu.
Edukasaun
Reitór UNTL Halakon Diresaun Inspesaun Auditória no Kontrolu Kualidade Tanba Sei iha Fiskál Úniku
Published
3 months agoon
17/11/2025
Hatutan.com, (17 Novembru 2025), Díli- Ministru Ensinu Superiór Siénsia no Kultura (MESSK) José Honório da C. P. Jerónimo, klarifika katak Reitór Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL), João Soares Martins, suspende ka halakon tiha Diresaun Inspesaun Auditoria Kontrolu Kualidade tanba bazeia ba Estatutu UNTL nian.

Advogadu Ba Xinés Na’in-18 Lamenta Atuasaun Polísia Laiha Mandadu Tribunál

Diretór Nasionál PCIC Dezmente Membru PCIC Utiliza Pistola Komete Violénsia Doméstika

PCIC Finaliza Ona Ezame Ba Objetu Sira iha Kazu Dirijente Timor GAP, E.P Nian

PNTL Halo Buska no Apreensaun Ba Xinés Na’in-18 iha Fomento I

CAC Hahú Averiguasaun Bá Kazu Rekrutamentu Kadete PNTL

DIT Hahú Introdús ba Estudante Sira Kona bá Seguransa ba Dadus Importante

IGJ Legaliza Corais Timor bá Atividade Futu-Manu

STOP PRESS: Ministru Nino Pereira Konsumu Dose Kontamina ho Frasku Halo Nanál Kanek no Ran

Indonesia dan Timor-Leste Perkuat Kerjasama Ekonomi, Sosial Budaya, dan Pariwisata

Governu Indika BTK Hadi’a Trotoár Naksobu iha Área Bebora

Asesu Gratuita HATUTAN.com

Hafoin Ferias Judisiáriu PGR Sei Ko’alia Kazu Set-top Box RTTL,E.P

Xefe Estadu TL Kondekora Militár Korea Súl Ne’ebé Mate iha Oé-Cusse

PCIC Detein MG Lori Osan Falsu Hosi Inglaterra

PR Simu Karta Kredensial Husi Embaixadór Brunei Darussalam ho Reinu España
Trending
Polítika1 week agoPrezidente Komisaun B Konsidera Média Mak Inventa Iregularidade iha Rekrutamentu PNTL
Nasionál1 week agoGovernu Rekoñese Irregularidade iha Rekrutamentu Kadete PNTL
Dili1 week agoPolísia Sei Regula Motór Sira Estasiona iha Trotoár Área Palásiu Governu
Nasionál3 days agoPM Xanana Husu Tribunál ho MP Arkiva Keixa Kazu Junta Militár Myanmar
Opiniaun3 days agoTimor-Leste Sai Uma Na’in Simeira ASEAN 2029 no Lisaun balun hosi Malázia
Divertimentu3 days agoKonten Kreatór Ary Bargon Dúvida ho SEKOMS-MTK Lori Google AdSense ho YouTube Mai Timor-Leste
Justisa & Krime1 week agoEstradisaun Fujitvu Kalumban Mali Depende Desizaun PGR
Justisa & Krime2 days agoCAC Hahú Averiguasaun Bá Kazu Rekrutamentu Kadete PNTL







