Saúde
Stock Out Ai-Moruk iha INFPM Hela 26% no HNGV 13%
Published
2 years agoon

Hatutan.com, (12 Marsu 2024), Díli-Ministériu Saúde (MS) liuhosi Ekipa Integradu Saúde (EIS), Tersa (12/03/2024), atualiza stock out ai-moruk ne’ebé dadaun ne’e eziste iha armájen Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médikus (INFPM) hela porsentu 26 (26%), no iha Hospitál Nacional Guido Valadáres (HNGV) ho pursentu 13 (13%).
Lee Mós: OMS Oferese Ai-moruk Item 121 bá Ministériu Saúde

Ekipa Integradu Saúde (EIS), Tersa (12/03/2024), atualiza informasun sira kona-bá stock out ai-moruk iha INFPM ho HNGV, inklui nesesidade servisu saúde nian iha teritoriu nasionál, Tersa (12/03/2024). Foto/Elio dos Santos da Costa
“Stock ai-moruk, ne’ebé sia hanesan preukupasaun públiku. Stock out ai-moruk iha INFPM, agora 26%, i HNGV agora 13%. 13% hosi HNGV nian ne’e, lista ne’ebé durante ne’e ai-moruk uza hela ne’e, totál item 405 no item 405 ne’e, 53 item ne’ebé mak stock out. Ou ekivále, ou reprezenta 13%,” portavós EIS hosi Ministériu Saúde, Vidal de Jesus Lopes, hateten bá jornalista sira iha salaun Lasama INFPM nian, Kampung-Alir, Díli.
Kona-bá problema rekusus umanu ne’ebé mak sai preukupasaun públiku, portavós EIS ne’e dehan, rekursus umanus iha HNGV, dadaun ne’e provizoriamente la’o di’ak hela, laiha problema.
Enkuantu rekursu umanu iha munisípiu no servisus sentrál no ospitál referál sira, MS anunsia tiha ona iha ninia pájina ofisial Facebook “Palácio das Cinzas” kona-bá lista rekrutadu sira ne’ebé admitidu hamutuk 902, ne’ebé mak sei absorve bá fasilidade saúde sira ne’ebé mak provizoriamente la funsiona tanba kestaun rekursus umanus.
“Ne’ebé totál bá munisípiu ne’e iha 902 ne’ebé mak admitidu on hodi priénxe fasilidade saúde sira ne’ebé mak durante ne’e sai preukupasaun bá ita hotu nian, tanba laiha rekursus umanus hodi fó atendimentu. Segundu, Ospitál Referál nian, totál 140 ne’ebé mak sei distribui tuir mapeamentu ne’ebé iha, tuir forsa de traballu ne’ebé mak iha,” Vidal informa.
Diretór ezekutivu INFPM, Brigído Símião Dias de Deus, hateten, sé koalia kona-bá ai-moruk ida-ida, iha tipu ne’ebé barak tebtebes. Ai-moruk sira ne’e iha nia kategória Vitál, Esensial, no Nesesáriu. Agora, tuir relatóriu semana ida ne’e nian, ai-moruk sira ne’ebé, nia stock out iha INFPM ne’e ho 26%.
“Hosi vitál nian ne’e, ha’u sente di’ak hela, tanba stock out 16% de’it, depois Essensial, ita iha 33%, depois nesesáriu ne’e 25%. Ne’ebé buat tolu ne’e tau hamutuk mak, ita iha stock out totál 26%,” diretór Brigído Símião fundamenta.
Diretór ezekutivu INFPM ne’e esplika katak, stock out ne’e buat ida dinámiku, ohin iha 26%, maibé, uainhira ai-moruk balu mak tama mai, sira hatama bá dadus, nia persentájen bele mudansa, no bele mós laiha mudansa.
“Pore-zemplu, nia tama mai, ospitál sira mai foti kedas, entaun, nia dadus iha estatistika iha komputadór nafatin hela de’it, it abele dehan 26% nafatin hela, mezmu ai-moruk bá tiha ona. Tanba ne’e mak, imi haree dadus ne’e, ospitál nasional ho INFPM la hanesan, tanba INFPM toma-konta jerál, nível nasionál nian 26%, mais, Ospitál nasionál iha 13%. Ne’e normál,” dehan Brigído.
Diretór Brigído Símião salienta katak, ai-moruk sira ne’e, sosa hosi fontes orsamentu rua, ida mak liuhosi Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2024, no ida seluk mai hosi osan Tranferénsia públika nian.
Agora, sasán sira ne’ebé mak tama ona iha armájen INFPM kompostu hosi konsumáveís iha item 16, produtus bá mákina fase ran HNGV nian, iha item 11, sasán balu halo ona distribuisaun bá Ospitál nasionál. Reajente Vitrus iha items 128, balu distribui ona, no balu mak sei iha faze verifikasaun laran.
“Reajente bá ICU nian, ne’e mós iha 17 item, distribui ona bá ospitál nasionál, iha medikamentus item 8, halo ona distribuisaun, depois, produtu oxijéniu ne’e la’o normál hela,” nia informa.
Liga ho prosesu transferénsia públika nian, kada tinan Governu liuhosi MS prevee mós osan, atu sosa vasina, inklui produtu sira bá planemantu familiar ninian. Mas, osan ne’e ministériu transfere bá UNFP ho UNICEF maka prosesa ka sosa.
“Maibé, iha tinan ida ne’e, tanba governu tau osan barak, entaun, ita mós halo hela planu, para aproveita osan sira ne’e, ita bele hola mós medikamentus balu, maibé, ne’e bá longu-prazu nian. Ne’ebé, ita prosesa hela iha 21 items, agora juri sira halo hela verifikasaun,” tenik nia.
Sali-Magu Sei Hatama Tán Ai-Moruk Item 500 Resin
Iha okaziaun ne’e, diretór Brigído informa, tuir planu, hahú hosi loron 15 to’o 27 fulan-marsu ne’e, kompañia kontratór Sali-Magu, sei hatama tán ai-moruk ho items hamutuk 500 resin bá INFPM.
“Imi hatene hela, prosesu kompañia Sali-mago mós, nia halo hela prosesu hatama ai-moruk mai. Ami nia servisu iha ne’e, ami verifika, nia hatama duni mai ka lae. Keta haluha, nia prosesu ne’e, kompañia nia kontratu to’o dia 27 de marsu. Ne’ebé, semana kotuk, ami halo kontaktu ho kompañia, nia hatete dehan, imi bele hatema sasán sira ne’e mai ka lae. Sira fó ona konfirmasaun mai katak, komesa dia 15 de marsu bá oin, sira bele hatama ona ai-moruk maizumenus 500 itál items. Ai-moruk sira ne’e, maioria hatama hosi Indonézia,” Brigído informa.
Moras Denge
Relasiona ho mudansa klimátika, udan ne’ebé tau ne’e, Ekipa Intergadu Saúde MS nian mós aktualiza katak, relasiona ho moras ne’ebé mak frekuente iha tempu udan, hanesan Denge ho totál 509, Cikun Gunha 192, ho Jika kazu ida de’it. Hosi númeru kazu denge ne’ebé mak resjista, munisipiu Dili maka númeru ne’e nafatin númeru boot, hamutuk kazu 194.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres
You may like

MS Loke Investigasaun Interna bá Projetu Fornesimentu sira Ne’ebé Deskonfia “Monopóliu” hosi Empreza 7

Stoke Out Ai-Moruk Tanba Kompañia 22 Ne’ebé MS Kontrata iha 2022 La Fornese Ai-Moruk To’o Agora

Fonte Anónimu Hatama Keixa bá CAC Kona-bá Projetu Sosa Produtu Medikamentu

Ministériu Saúde Halo Diseminasaun Rejime Espesiál bá Profisionál Saúde

Pesoál Saúde 2,276 Rejistu iha Baze Dadus Ministériu Saúde

Ema Mate ho Dengue 22, MS Kontinua Halo Medida Prevensaun
Saúde
Ministra Élia Amaral Dezmente Komisaun Rekrutamentu PNTL Ne’ebé Dehan Reajente Laiha
Published
1 week agoon
11/02/2026
Hatutan.com, (11 Fevereiru 2026), Díli-Ministra Saúde (MS), Élia A.A. dos Reis Amaral, dezmente informasaun husi Komisaun Juri Rekrutamentu PNTL 2025 ne’ebé dehan reajente laiha tanba ne’e adia teste médiku ba kadete PNTL na’in-400.
Saúde
Prezidente Ramos-Horta Dehan Imposivél Evita Kazu Moras Dengue iha Timor-Leste
Published
3 weeks agoon
30/01/2026
Hatutan.com, (30 Janeiru 2026), Díli- Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, dehan imposivél atu evita moras dengue iha Timor-Leste tanba komunidade sira so’e lixu arbiru.
Saúde
Iha HNGV, Família Kous De’it Pasiente Moras Dengue Tuur iha Kadeira Hodi Baixa no Hetan Tratamentu
Published
3 weeks agoon
30/01/2026
Hatutan.com, (30 Janeiru 2026), Díli-Númeru kazu moras dengue ne’ebé loron ba loron rejistu iha Hospital Nasionál Guido Valadares (HNGV), aumenta ba beibeik. Nune’e, espasu no faislidade sira iha sala emerjénsia kuaze la sufisiente.

Advogadu Ba Xinés Na’in-18 Lamenta Atuasaun Polísia Laiha Mandadu Tribunál

Diretór Nasionál PCIC Dezmente Membru PCIC Utiliza Pistola Komete Violénsia Doméstika

PCIC Finaliza Ona Ezame Ba Objetu Sira iha Kazu Dirijente Timor GAP, E.P Nian

PNTL Halo Buska no Apreensaun Ba Xinés Na’in-18 iha Fomento I

CAC Hahú Averiguasaun Bá Kazu Rekrutamentu Kadete PNTL

DIT Hahú Introdús ba Estudante Sira Kona bá Seguransa ba Dadus Importante

IGJ Legaliza Corais Timor bá Atividade Futu-Manu

STOP PRESS: Ministru Nino Pereira Konsumu Dose Kontamina ho Frasku Halo Nanál Kanek no Ran

Indonesia dan Timor-Leste Perkuat Kerjasama Ekonomi, Sosial Budaya, dan Pariwisata

Governu Indika BTK Hadi’a Trotoár Naksobu iha Área Bebora

Asesu Gratuita HATUTAN.com

Hafoin Ferias Judisiáriu PGR Sei Ko’alia Kazu Set-top Box RTTL,E.P

Xefe Estadu TL Kondekora Militár Korea Súl Ne’ebé Mate iha Oé-Cusse

PCIC Detein MG Lori Osan Falsu Hosi Inglaterra

PR Simu Karta Kredensial Husi Embaixadór Brunei Darussalam ho Reinu España
Trending
Polítika1 week agoPrezidente Komisaun B Konsidera Média Mak Inventa Iregularidade iha Rekrutamentu PNTL
Nasionál1 week agoGovernu Rekoñese Irregularidade iha Rekrutamentu Kadete PNTL
Dili1 week agoPolísia Sei Regula Motór Sira Estasiona iha Trotoár Área Palásiu Governu
Nasionál3 days agoPM Xanana Husu Tribunál ho MP Arkiva Keixa Kazu Junta Militár Myanmar
Opiniaun3 days agoTimor-Leste Sai Uma Na’in Simeira ASEAN 2029 no Lisaun balun hosi Malázia
Justisa & Krime1 week agoEstradisaun Fujitvu Kalumban Mali Depende Desizaun PGR
Nasionál1 week agoÍndise Korrupsaun Timor-Leste iha Klasifikasaun 73, FONGTIL Konsidera Prevensaun Korrupsaun Seidauk La’o Di’ak
Divertimentu2 days agoKonten Kreatór Ary Bargon Dúvida ho SEKOMS-MTK Lori Google AdSense ho YouTube Mai Timor-Leste














