Hatutan.com, (09 Abríl 2024), Díli-Hosi fulan-Setembru 2023 to’o fulan-Abríl 2024 Ministériu Saúde rejista kazu 64 asu tata iha Rejiaun Administrativu Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA) no posibilidade afeta bá moras rabies.
Lee Mós: PN husu Governu Halo Prevensaun Urjente Hasoru Virus Rabies iha RAEOA
Ilustrasaun. Foto/Google
Bainhira moras rabies mai iha tinan kotuk iha fulan-Setembru katak moras ne’e da’et husi animal bá ema, momentu ne’ebá kedas Ministériu Saúde (MS), Ministériu Agrikultura Peska Pekuáriu no Floresta (MAPPF) no Ministériu Interior (MI) halo koordenasaun di’ak tebes hodi halo vasinasaun bá animal lubuk ida liuliu iha parte fronteira sira.
“Situasaun atuál iha RAEOA nian ho esforsu hosi ministériu tolu servisu hamutuk mak hosi fulan-Setembru to’o agora ita foin hetan iha RAEOA. To’o horisehik iha kau 61 to’o ohin dader ita hetan kazu 64 mak asu tata,” Ministra Saúde Élia A.A dos Reis Amaral relata bá Parlamentu Nasionál, Tersa (09/04/2024).
Ministra Élia Amaral hateten hosi kazu 64 ne’e, kazu 10-liu mak rezultadu negativu, signifika laiha infetadu bá moras rabies bá umanu refere no sei hein rezultadu tuir mai bá bá kazu 50-liu ne’ebé mak asu tata.
Moras rabies signifiká katak bulak moras rabies ne’e mai hosi jenétiku ka virus prevenivel bá vasina ne’ebé afeta sistema nervozu sentrál hodi kauza bá implamasaun iha kakutak moras ne’e da’et bá ema hosi animal ne’ebé infetadu bá moras rabies.
Moras rabies ka raiba la’ós akontese de’it iha Timor-Leste maibé akontese mós bá mundu tomak no akontese ona iha nasaun hamutuk 150, liuliu iha nasaun Asia no Afrika ne’e mós hamosu ema mate kada rihun bá rihun kada tinan tuir dadus global nian.
Vasina Ona Asu 28.263
Ministru Agrikultura, Peska, Pekuáriu no Floresta (MAPPF) Marcos da Cruz informa hahú fulan-Janeiru 2024, Ministériu Agrikultura Peska Pekuáriu no Floresta ho apoiu asisténsia hosi Governu Austrália konsege halo vasinasaun bá animal asu 28.263 ka 57% inklui busa no lekirauk iha Munisípiu Covalima, Bobonaro, Díli, inkluí RAEOA hodi halo prevensaun bá moras rabies iha Timor-Leste.
Marcos da Cruz haktuir iha primeiru faze Governu Austrália fó ona millaun doze 50 dne’ebé MAPPF halo ona vasina bá iha munisípiu haat mak hanesan Bobonaro, Covalima, Díli, inkluí RAEOA
Dadus ne’ebé MAPPF iha totál animal asu iha munisípiu haat ne’e hamutuk 49. 963. Totál asu iha RAEOA hamutuk 10.189, Covalima( 7104), Bobonaro (12.755) no Díli (19.91).
“Husi totál ne’e durante komesa husi fulan-Janeiru to’o mai agora iha RAEOA ita komesa halo vasina bá asu 7334, Covalima (4424) iha Bobonaro (5759) no iha Díli vasina ona asu 10.856. Kuandu ita tau persentajen 57% ho totál vasina 28.263 bá animal asu,” Ministru MAPPF Marcos da Cruz haktuir bá PN.
Ekipa vasinasaun hosi MAPPF mós halo vasina bá busa hamutuk 2538 no mós lekirauk hamutuk 186.
Iha parte seluk deputadu bankada FRETILIN, Antoninho Bianco husu pesoál vasinasaun hosi MAPPF mós atu halo vasinasaun bá asu ho busa sira ne’ebé mak na’in laiha ne’e hodi hetan hotu vasina.
“Depois ha’u atu ko’alia mós kona-bá lekirauk sira iha Munisípiu Ainaro, prinsipálmente iha Jakarta II ne’e lekirauk sira barak loos oinsá ita-boot sira tékniku hodi bele halo vasina bá lekirauk sira hodi bele halo prevensaun bá moras rabies ka raiba ne’e,” deputadu Antoninho Bianco hateten.
Jornalista Estajiária : Zita Menezes