Connect with us

Nasionál

Papél Mídia Importante Hodi Kontribui bá Prezerva Memória Pasadu

Published

on

Hatutan.com, (24 Abríl 2024), Díli-Centro Nacional CHEGA! Institutu Públiku (CNC, I.P) konsidera mídia ka jornalista sira-nini papél importante tebes atu bele halo kobertura kona-bá akontesimentu sira istóriku hodi bele kontribui bá prezerva memória sira pasadu nian.

Lee Mós: Jornalista Estajiáriu Na’in-11 Partisipa Kolókiu Públiku Molok Tuir Ezame Atu Hetan Karteira Profisionál

Oradór hosi Centro Nacional CHEGA, Institutu Públiku (CNC, I.P) liuhosi diretór Relasaun Externa, Gaudêncio S. Sousa, fó hela formasaun jornalista estajiáriu na’in-11 ne’ebé sei tuir ezame aptidaun bá hetan karteira profisionál, Kuarta (24/04/2024). Foto/Rogério Pereira Cárceres

Diretór Relasaun Externa CNC, I.P, Gaudêncio S. Sousa, hato’o lia hirak-ne’e durante sai oradór iha kolókiu públiku ne’ebé organiza hosi Conselho de Imprensa de Timor-Leste ho tema “Papél Média Hodi Prezerva Memória Pasadu”, Kurta (24/04/2024).

Kolókiu ne’e CI organiza hodi fasilita formasaun bá jornalista estajiáriu na’in-11 ne’ebé sei tuir ezame aptidaun hodi hetan títulu profisionál ka karteira profisionál

Advertisement

“Mídia iha papél importante hodi tulun halo prezervasaun bá memória pasadu Timor-Leste nian,” Gaudêncio S. Sousa afirma tan.

Diretór Gaudêncio dehan iha luta rezisténsia bá independénsia nasionál, iha autór bá funu mós barak, sobrevivente no vítima mós barak, no daudaun sira mós tama ona iha idade katuas. Tanba ne’e, tenke buka daudaun ona autór sira ne’e hodi rekolla dadus no informasaun hodi hakerek sira-nian memória.

Nia fó hanoin oinsá  média sira bele kapta sira-nia memória, sira-nian pasajen ne’ebé mak sira liu, liu-liu liga ho akontesimentu importante sira iha pasadu nian, hanesan Masakre sira 12 Novembru 1991, no mós masakre sira seluk ne’ebé maka akontese iha territóriu nasionál, tanba klaru  iha instituisaun lubuk ida ne’ebé mak haree kona-bá asuntu pasadu nian, maibé, sé jornalista sira bele kontribui liután, ne’e pozitivu no ajuda tebetebes.

Sítiu Istóriku

Diretór Relasaun Esterna CNC, I.P ne’e fó hanoin katak, alende hakerek kona-bá ema nia memória, bele mós haree kona-bá fatin istóriku ka sítiu istóriku sira, tanba ida-ne’e liga mós ho memória.

Advertisement

To’o ohin loron, sítiu istóriku barak iha Díli, balu hetan ona transformasaun, ezemplu ida maka Otél Turizmu agora nakfilak hetan ona transformasaun totál bá Otel Novo Turizmu .

Gaudêncio Sousa dehan, liuhosi sítiu istóriku sira, ema nia memória, bele kontribui mós bá istória Timor nian. Istória ne’ebé hakerek, bele hatudu bá estudante sira katak, fatin hirak ne’e mak sai hanesan fatin istóriku, fatin hirak ne’e mak uluk realiza eventu boboot sira akontese.

Sítiu isotriku importante ida mós antigu komarka Balide agora edifísiu CNC, I.P ne’ebé uluk sai fatin bá halo detensaun, torturasaun, ka fatin ne’ebé mak ema lakon, tanba kauza bá Timor-Leste nia independénsia.

“Ita-boot sira bele informa bá sira, oinsá mak bele entrega bá Centro CHEGA, ka bá AMRT (Arquivo Mureum Rezistência Timorense), ka bá instituisaun sira ne’ebé maka prezerva duni memória pasadu, nune’e bele kontribui bá ita-ninia narrativa istória,” tenik nia.

Programa Memória Individu

Advertisement

Diretór Gaudêncio Sousa informa, daudaun ne’e CNC kontinua hela ho ninia programa, ida liga ho memória pasadu. Uluk liu, sira introdús ona programa kona-bá Ema Ida Istória Ida, ka Suku Ida Istória Ida, oinsá mak ida-idak ka estudante sira bele hakerek rasik sira-nian inan-aman sira-ninian memória.

Oinsá mak matenek oan sira iha suku laran bele kontribui hakerek kona-bá suku ne’e ninia istória karik, kona-bá oinsá mak sira organiza klandestina, oinsá mak sira forma kaixa, oinsá mak sira lori tulun FALINTIL (Frente Armada bá Libertasaun Nasionál Timor-Leste) sira iha prosesu bá libertasaun ukun-rasik aan.

“Tanba ita agora daudauk ne’e ita menus iha narrativa istória, no ema ida-idak husik hela de’it, konta istória orál ne’e de’it, mais ita seidauk konsege dokumenta didi’ak, hakerek didi’ak. Sé ita bele hakerek, ne’e bele hamosu tán ema dehan balansu narrativa ne’e,” dehan nia.

“Ne’ebé, kuandu aban-bainrua ema haree istória, haree memória ne’e, ita la-haree de’it ema boot sira nian, maibé, ita haree mós ema baibain, ema ki’ik sira ne’ebé mak kontribui mós bá ita-nian Independénsia,” diretór relasaun externa iha CNC, Gaudêncio S. Sousa, hateten.

Iha fatin hanesan, Jornalista Diligente, Antónia Kastono Martins, konsidera tema ne’ebé lori hosi CNC kona-bá “Papél Média Hodi Prezerva Memória Pasadu” ne’e importante tebes bá jornalista sira atu bele halo mós kobertura bá iha istória luta rezisténsia TL.

Advertisement

“Liuhosi formasaun ne’e ha’u konsiente katak, servisu jornalizmu ne’e importante atu prezerva istória liu-liu promove balansu iha narasaun. Nu’udár jornalista, ha’u tenke haree liubá vítima sira ne’ebé sira-ninian sitória ema barak seidauk rona,” hateten Antónia.

Jornalista Diligente ne’e nota mós katak, matéria istória nian ne’ebé durante ne’e hanorin iha eskola sira, foka liubá éroi boot sira-nian asaun, infelizmente vítima sira ema ladún fó sai.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

 

Advertisement
Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

Konsellu Ministru Ratifika Akordu Defeza TL ho Nova Zelándia

Published

on

By

Hatutan.com, (19 Juñu 2026), Díli– Konsellu Ministrus (KM)  liu husi reuniaun ne’ebé hala’o iha salaun Kay Rala Xanana Gusmão iha Ministériu Finansa, Díli, Sesta (19/06/2026), delibera no ratifika akordu kooperasaun iha área defeza entre Timor-Leste ho Nova Zelándia.

(more…)

Continue Reading

Nasionál

Projetu Espansaun Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato Finaliza iha 2028

Published

on

By

Hatutan.com, (19 Juñu 2026) Díli- Konsellu Ministrus simu aprezentasaun husi Ministru Transporte no Komunikasaun (MTK) Miguel Marques Gonçalves Manetelu kona-bá progresu dezenvolvimentu no espansaun Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato. Projetu ho investimentu revistu maizumenus millaun 239 USD ne’e atu finaliza to’o tinan 2028.

(more…)

Continue Reading

Nasionál

La Halo Sosializasaun, HAK Kestiona Governu Aplika Aumentu Taxa Transporte Sira

Published

on

By

Hatutan.com, (18 Juñu 2026), Díli–  Asosiasaun HAK  kestiona  Governu aplika aumentu taxa bá  transporte sira sein halo sosializasaun  ba komunidade sira,  motorista  sira no na’in ba transporte sira.

(more…)

Continue Reading

Trending