Hatutan.com, (29 Abríl 2024), Díli-Timor-Leste ein-jerál no komunidade mídia partikularmente orgullu índise liberdade imprensa mundiál kada tinan ne’ebé hatudu Timor-Leste nia liberdade imprensa di’ak bá beibeik hosi tinan ida ba tinan seluk.
Lee Mós: Índise Liberdade Imprensa Mundiál 2023, TL Okupa Númeru 10 Hosi Nasaun 180
Jornalista RTTL,E.P halo Entrevista ho Xefe Redasaun Hatutan.com, Segunda (29/04/2024). Foto/Elio dos Santos da Costa
Índise Liberdade Imprensa mundiál tinan 2023 versaun Reportagen sem Fronteira ka Reporters Without Borders (RSF), Timor-Leste (TL) tama iha kategoria Liberdade imprensa di’ak, ne’ebé okupa númeru 10 hosi nasaun 180 iha mundu tomak.
Relatóriu avaliasaun hosi RSF iha tinan 2023 liubá, publika ho tema, Índise Liberdade Imprensa Mundiál tinan 2023 – Jornalizmu Ameasadu Hosi Indústria konteúdu Falsu.
Hosi avaliasaun RSF nian tinan 2023 hatudu índise liberdade imprensa Timor-Leste nian di’ak liu okupa númeru primeiru (1) iha rejiaun Sudeste Aziatiku.
Kada tinan entidade sira, hanesan jornalista, prioritáriu mídia, órgaun reguladór komunikasaun sosiál ka Conselho de Imprensa (CI), asosiasaun jornalista sira ho Governu liuliu ministériu ka sekretaria estadu ne’ebé tutela bá órgaun komunikasaun sosiál, orgullu organiza selebrasaun ka komemorasaun loron mundiál liberdade imprensa iha loron 03 fulan-Maiu, kada tinan no loron nasionál liberdade imprensa iha loron 16 fulan-Outubru kada tinan.
Ámbitu selebrasaun sira ne’ebé nakonu ho mensajen furak, apresiasaun oioin no simu parabeniza bá servisu Jornalístiku nian hosi entidade hotu-hotu. Maibé, jornalista timoroan sira preokupa, ‘ta’uk” no “hili nonook” kona-bá sira-nia bem-estar.
Mézmu to’o ohin loron seidauk iha peskiza sientífiku hosi asosiasaun jornalista sira kona-bá bem-estar jornalista Timoroan sira-nian, liuliu kona-bá sira-nia saláriu no remunerasaun profisionál seluk ne’ebé konsagra iha Kódigu Traballu nian, maibé informasaun ne’ebé Hatutan.com rekolla hosi jornalista sira ne’ebé hala’o knaar iha mídia privadu (mídia imprime, eletrónika no online) hatudu saláriu jornalista timoroan sira dook tebes hosi espetativa hanesan ema ho títulu profisionál.
Informasaun ne’ebé Hatutan.com rekolla hosi jornalista sira iha mídia privadu sira ne’ebé sira rasik husu atu la bele publika sira-nia identidade hateten, iha fatin ne’ebé sira hala’o knaar bá (Órgaun Komunikasaun Sosiál) selu sira ho saláriu variavel. Balun foin hetan kontratu fulan tolu ka tinan ida simu saláriu entre $120-$150 kada fulan.
Hirak ne’ebé hala’o ona knar hosi tinan-rua ba tinan-lima iha mídia privadu sira ne’e simu sira-nia saláriu entre $150-$200 kada fulan.
PM Xanana hato’o mensajen bá jornalista sira iha ámbitu eleisaun órgaun suku segunda volta iha sentru votasaun Suku Lacoto, Balibar, Díli, Segunda (13/11/2023). Foto/Média GPM
Jornalista hirak ne’ebé okupa kargu hanesan Editór ka redatór iha mídia privadu sira ne’e maioria simu saláriu entre $250-$300. Eseptu, ida ne’ebé hola funsaun Xefe Redasaun no koordenadór kobertura posivel bele hetan saláriu entre $400-$600 kada fulan.
“Saláriu sira ne’ebé ami hetan ne’e la sura ho ko’a bá seguransa sosiál 4% no ko’a tan bainhira ami la tama servisu ka ami nia produtu Jornalístiku la atinje alvu hosi regulamentu interna redasaun nian. Ezemplu loron ida tenke halo notísia tolu ho fontes tolu. La to’o alvu ida-ne’e kada loron maka to’o fulan ko’a ami nia saláriu,” hateten jornalista ida hosi órgaun komunikasaun sosiál privadu ida bainhira dada-lia ho Hatutan.com iha Díli, Segunda (29/04/2024).
Jornalista Timoroan seluk ne’ebé hala’o knar iha órgaun komunikasaun seluk ne’ebé husu mós atu la bele publika nia mídia ho nia identidade rasik hateten sira servisu tinan barak, maibé sira nunka simu direitu over time bainhira hala’o servisu ka halo kobertura iha loron feriadu nasionál, loron domingu no loron feriadu relijiozu nian sira. Aat liu tan, iha kontratu hateten no rekoñese selu over time bainhira servisu liu oras ualu (8) kada loron, maibé iha pratika nunka rekoñese direitu jornalista sira-nian kona-bá over time.
Iha mídia balun mós aplika jornalista ne’ebé hetan orientasaun servisu hosi redasaun hala’o servisu bá munisípiu tuir pedidu konvite hosi Governu kada loron hetan perdiam $45 tenke fahe rua; jornalista 50% no 50% rai hela bá kas redasaun.
Dadus hosi Timor Leste Press Union (TLPU) dezde tinan 2016 mai to’o 2024, TLPU halo ona advokasia bá kazu disputa laborál entre jornalista sira hanesan traballadór ho proprietáriu mídia tanba iha indikasaun hapara kontratu servisu la iha justa kauza.
Entre kazu ualu (8) ne’e iha kazu tolu (3) mak rezolve liuhosi mediasaun iha Sekretaria Estadu Formasaun Profisionál (SEFOPE) no hodi selu indenizasaun bá jornalista nian tuir obrigasaun Lei Laboral no kazu neen (6) mak prosesa to’o Tribunál Judisiáriu Primeira Instánsia Díli (TJPID).
Hosi kazu neen (6) ne’ebé TLPU halo advokasia lori bá Tribunál, kazu rua mak iha ona desizaun primeira instánsia hodi selu direitu indenizasaun jornalista nian, inklui rekupera sira-nia direitu over time no kazu haat seluk sei iha prosesu.
Tempu Ona Tau Atensaun bá Jornalista Sira-Nia Saláriu
Vise-Ministru asuntu Parlamentár Aderito da Costa Hugo
Jornalista antigu nu’udár mós proprietáriu mídia Timor Post atuál Vise-Ministru asuntu Parlamentár, Aderito da Costa Hugo, fó hanoin katak, tempu ona atu tau atensaun bá jornalista sira nian saláriu ne’ebé la tuir padraun títulu profisionál.
Antigu jornalista Harian Umum Suara Timor-Timur (HU-STT) ne’e hateten dezemvolvimentu setór ekonómiku komunikasaun sosiál dezde restaurasaun independénsia, 20 Maiu 2002, avansadu tebes. Iha konteksu ida-ne’e mak kontribui bá dezisaun estratezia Estadu nian, inklui iha Lei Inan inkluí lei sira iha komunikasaun sosial no estabelese instituisaun relavante hanesan Conselho de Imprensa (CI).
“H a’u hanoin katak tempu to’o ona atu haree iha nivél ida agora ne’e ho kuadru legál ne’ebé eziste ona no orgaun supervizaun bá dezenvolvimentu setór komunikasaun sosiál tuir loloos haree ona kestaun ida-ne’e ho profisionál mídia no kompañia ne’ebé hala’o knaar ida-ne’e hodi haree direitu profisionál no mós padraun bá nivél saláriu profisional jornalista sira-nian,” Vise-Ministru asuntu Parlamentár Aderito da Costa Hugo haktuir hodi responde Hatutan.com iha PN.
Tuir loloos, Aderito Hugo tenik, to’o ona iha nivél ida-ne’e kuandu iha ona órgaun reguladór no lei komunikasaun sosiál no iha ona diskusaun materia bá asuntu saláriu profisionál jornalista sira-nian, se lae ko’alia kona-bá profisionalizmu mídia nian atu fornese informasaun kredivél sira ne’e kuandu insetiva ne’ebé fó bá profisionál mídia sira seidauk to’o iha nivél ida estandariza bá sira sei difisil tebes.
Iha planu IX Governu nian iha setór komunikasaun sosiál ne’e estabelese liuhosi sesaun apoiu rua; ida apoiu direita bá dezemvolvimentu mídia no ida fali mak apoiu indireita ne’ebé lidera husi Presidensiál Konsellu Ministru (PCM) ne’ebé mak fasilita formasaun bá jornalista no haree fasilidade komunikasaun nian, hanesan internet no kabu submarinu para fasilita servisu jornalistiku nian.
“Kestaun ida-ne’e mak orgaun reguladór hanesan CI tenke halo servisu di’ak ho Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál (SEKOMS) ho setór privadu iha komunikasaun sosiál no liu-liu na’in bá kompañia privadu órgaun komunikasaun sosiál sira atu tau atensaun estandarisazaun bá saláriu ida minímu profisional jornalista sira ne’ebé liu ona ezame karteira profisionál no iha ona karteira profisionál hosi CI,” Aderito Hugo hateten.
Reprezentante Governu ne’e mós haktuir kualidade produtu jornalizmu ne’ebé oferese depende bá kondisaun mídia ida nian liuliu espasu apropriadu ne’ebé oferese bá jornalista sira tenke hakmatek no saudavél no ekipamentu servisu nian hodi garante kualidade servisu.
SECOMS Husu Jornalista TL Servisu Hodi Mantin Índise Liberdade Imprensa
Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál (SECOMS), Expedito “Loro” Dias Ximenes
IX Governu konstitusionál liu hosi Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál (SECOMS), Expedito Dias Ximenes, husu jornalista sira iha Timor-Leste servisu ho ritmu maka’as hodi mantein prestasaun indise liberdade imprensa diak liu numeru um iha Sudeste Aziátiku no númeru 10 di’ak liu hosi nasaun 180 iha mundu.
“Iha loron 3 fulan-Maiu, kada tinan, ita komemora loron liberdade imprensa mundiál, ita nia komemorasaun tinan ida ne’e ita foku bá oinsá atu bele hasae kualidade informasaun tanba ita hotu hatene ita iha índise liberdade imprensa iha ASIA iha okupa iha númeru 1 nune’e iha mundiál ita iha númeru 10, buka oinsá ita nia índise liberdade imprensa ida-ne’e bele mantein ka bele sa’e tan iha nivel mundu ninian,” SECOMS Expedito “Loro” Dias Ximenes hateten bá jornalista.
Mídia nia papél importante mak informa, eduka, diverte no halo kontrolu sosiál, nune’e SECOMS nia observasaun durante iha IX Governu Konstitusionál haree katak mídia sira hotu-hotu iha Timor-Leste respeita duni nia knar, hakaruk duni ba kódigu étika jornalizmu.
“Ita nia knar ne’e la’o di’ak hotu ona, ita presiza hadi’a buat balun, liuliu atu bele halakon tiha duvida ne’ebé hosi públiku konsumu. Kona-bá ita nia kualidade informasaun dala-barak ita seidauk halo ho di’ak, katak ita seidauk halo balansu iha ita-nia kobertura ho notísia ida ne’ebé mak ita publika,” antigu jornalista Novas iha tempu Indonézia nian ne’e tenik.
Eis aprezentadór Programa Grande Entrevista iha GMNTV ne’e haree katak dala-barak jornalista sira foti notísia serimoniál de’it, tanba ne’e SECOMS husu iha tinan ida-ne’e buka oinsá hodi halo barak liu tan notísia sira ho kestaun sosiál sira ne’ebé mak Timor-Leste enfrenta daudauk atu nune’e Governu simu informasaun sira ne’e hosi mídia atu Governu bele tau matan hodi hadi’a.
Bá jornalista sira iha aspetu ne’ebé mak bele hadi’a kualidade informasaun, ida mak presiza iha kapasidade intelektuál, segundu mak tenke iha kapasidade professional no ikus liu mak iha kapasidade tékniku tanba teknolojia agora daudaun avansa bá beibeik no la’o maka’as loos.
SECOMS servisu hamutuk ho Conselho de Imprensa de Timor-Leste atu oinsá mak bele fó formasaun bá jornalista sira iha karakter investigativu nune’e to’o faze ida jornalista no mídia sira tenke husik ona notísia ka informasaun ne’ebé straight news no talking news maibé tenke halo notísia kle’an (in-depth) ka investigativu.
Jornalista Estajiária: Zita Menezes/Lazaro Pereira Quefi