Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

Sosiedade Sivíl Husu Primeiru-Ministru Avalia Dezempeñu Servisu Membru Governu

Published

on

Hatutan.com, (28 Maiu 2024), Díli—Sosiedade sivíl observa katak servisu IX Governu Konstitusionál desde tomada de pose iha  loron 1 fulan-Jullu 2023 to’o ohin loron dezenvolvimentu la’o neneik liu, nune’e husu bá Primeiru-Ministru (PM), Kaya Rala Xanana Gusmão, atu halo avaliasaun bá dezempeñu servisu husi ministériu hotu-hotu.

Lee Mós: Xanana Promete CNRT Ukun Halo Buat Rua bá Nasaun ho Povu

Peskizadór La’o Hamutuk (LH), Celestino Gusmão. Foto/Lázaro Pereira Quefi

Peskizadór Organizasaun Naun Governamentál (ONG), La’o Hamutuk (LH), Celestino Gusmão hateten, bainhira membru Governu da-sia hahú mandatu tuir Lei heteten katak, sira sei lori programa hodi halo dezenvolvimentu durante tinan lima nia laran, nune’e lori programa Governu nian bá iha Parlamentu Nasionál (PN) hodi halo aprovasaun.

Senáriu ne’e la’o duni no Governu iha Orsamentu Ratifikativu no mós Orsamentu Jerál Estadu bá tinan 2024 ne’ebé agora daudaun ezekusaun la’o hela maibé LH haree katak, la’o neneik liu.

Advertisement

“Guvernu ne’ebé sustenta hosi deputadu sira maioria iha Parlamentu Nasionál sira la’o, politikamente sira estabel hela tanba PN asegura sira-nia estabilisade politika. Maibé kona-bá kontribuisaun Guvernu ida-ne’e hodi redus problema fundamentál ne’ebé mak populasaun hasoru ne’e la’o neneik loos,” Celestino Gusmão hateten ba Hatutan.com iha Bebora tersa (28/05/2024).

Nia hatutan, liu hosi orsamentu ne’ebé iha, ho estrutura ne’ebé Governu diskute no Parlamentu aprova ho Prezidenti Repúblika promulga, agora daudaun iha hela ezekusaun nia laran buat balun la’o no buat balun mós la la’o.

Governu ida-ne’e foin mak atu bá tinan ida, sira iha hela esforsu maibé iha ikus-ikus ne’e esforsu ne’e ladun fo kontribuisaun másimu tanba ne’e fó tempu bá sira atu hala’o servisu liu tán hodi bele rezolve buat ruma bá situasaun reál ne’ebé mak populasaun hasoru.

LH mós duvida ho estrutura bá orsamentu ne’e rasiktanba alokasaun bá ezekutór sira ne’ebé importante hanesan kapitál umanu no seitór produtivu sira menus hosi 20%, iha parte hotu-hotu menus hosi pursentu ne’e presiza hare didi’ak.

Sosiedade sivíl reafirma an katak, la’os ezekusaun  OJE mak problema maibé problema mós hosi planeamentu tanba agora kontinua rejista kona-bá dezempregu, problema pobreza multidimensionál, problema mal nutrisaun, importasaun buat sira ne’e hotu Kontinua iha.

Advertisement

Agora daudaun iha problema barak kona-bá servisu públiku hanesan iha saúde, edukasaun iha difikuldade barak maibé Governu intende katak ne’e hanesan investimentu ida ne’ebé mak sira halo.

LH husu atu halo avaliasaun ba membru Governu sira tanba iha observasaun hatudu katak, oras ne’e iha ona fulan Juñu no lakleur tan ministru sira sei elabora Orsamentu Jerál Estadu bá 2025 no sei iha tán reuniaun ho Komisaun Revizaun Politika Orsamentál iha Ministeriu Finansas oinsa organiza no regula osan sira-ne’e.

“Lao Hamutuk disponivel atu partisipa iha eventu sira ne’e hotu atu kontinua tau ami nia ideia nune’e bá ezekusaun orsamentu 2025 ne’e la’o di’ak liu tán,” nia dehan tán.

Maski servisu la’o neneik maibé Governu mantein nafatin iha esforsu bá servisu komun no  iha relatóriu loron 120 ne’e sira la tau informasaun no esforsu di’ak.

Hosi lista hatudu iha solusaun bá pasaporte, iha ajustamentu bá estrutura Governu nian no instituisaun Estadu sira tanba ne’e iha kada Ministériu hala’o ninia servisu balun hanesan iha Ministeriu Saude halo esforsu kona-bá ai-moruk.

Advertisement

“Avaliasaun dezempeñu ne’e importante tanba ne’e iha mekanizmu barak atu halo avaliasaun iha Ministeriu idak-idak nune’e tuir Lei Primeiru Ministru mak iha kompeténsia,” nia hateten.

Diretór Ezekutivu Forum Organizasaun Naun Governamentál Timor Leste (FONGTIL) Valentim da Costa. Foto/Lázaro Pereira Quefi

Iha fatin ketak, Diretór Ezekutivu Forum Organizasaun Naun Governamentál Timor Leste (FONGTIL) Valentim da Costa hateten, Governu ida-ne’e nia servisu besik tinan ida ona, bainhira simu pose sira iha programa prinsipál neen mak atu halo iha periodu ida-ne’e.

Primeiru maka atu hare liu kona-bá asegura Estadu direitu demokrátiku nune’e sira halo revizaun bá lei lubuk ida kona-bá mudansa estatutu liuliu kona-bá Atauro ho RAEOA inklui mudansa sira ne’ebé mak halo iha Ministeriu idak-idak.

“Ho assuntu ida-ne’e ita haree iha esforsu lubuk ida maibé realidade hatudu mai ita liuliu asegura kona-bá espasu siviku iha liberdade espresaun ita monu hosi númeru 10 ba kedan 20. Signifika maski ita halo mudansa bá buat lubuk ida ho intensaun atu halo di’ak liu tán iha instituisaun maibé ita nafatin dezafiu,” Valentim da Costa hateten iha edifisiu Caicoli.

Iha situasaun ida bainhira sira halo mudansa iha Ministeriu edukasaun, entaun hasoru kedan problema kona-bá Professór sira balun hetan ameasa atu sai, nune’e iha mudansa bá iha Ministeriu Saude ne’e mós iha dezafiu lubuk ida tanba iha stok out ai-moruk mamuk no mos ekipamentus mediku sira akontese ladun iha fasilita di’ak bá tratamentu pasiente.

Alende ne’e, asuntu importante ida maka uluk sira ko’alia atu kompleta estrutura no haforsa funsionamentu CAC ninian maibé tinan ida ona la Konsege iha Komisáriu.

Advertisement

Ba kestaun diversifika ekonomia nian, FONGTIL hare katak, atu eleva produsaun iha rai laran movimentu iha tinan ida-ne’e lao ladun barak bainhira Governu deside fó kontratu ba empreza sira hodi fornese subsidiu foos bá kada uma-ka’in maibé ida-ne’e mós ladun hetan kontrolu másimu no akompañamentu, entaun kompañia sira ne’ebé mak hetan ka manan kontratu sira ne’e ladun jere buat hirak ne’e ho di’ak, sira ba faan fos ne’e la tuir presu ne’ebe mak Governu fó.

Ministériu Agrikultura nia movimentu atu apoia agrikultór sira seidauk hare ho di’ak liuliu atu tau-matan bá tratór ne’ebé uluk hola presiza atu hadi’a no irrigasaun sira ne’ebé mak abandona presiza tau osan hodi hadia nune’e bele ajuda agrikultor sira.

FONGTIL enkoraza tebes Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão atu iha planu di’ak kona ba avaliasaun dezenpeñu bá Ministeriu hotu-hotu hodi bele avalia saida mak sira halo ba mudansa siginifikante sira hodi bele ajuda define prioridade sira ne’ebé mak presiza halo tan iha 2025 no kontinua to’o 2028.

Jornalista Estajiáriu:  Lázaro Pereira Quefi

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

Pozisaun Igreja Katólika: Natureza Loloos Hosi Matrimónio Maka Mane ho Feto Moris Hamutuk

Published

on

Hatutan.com, (26 Jullu 2024), Díli—Igreja Katólika Timor-Leste liu hosi Conferência Episcopal Timorense (CET), hatuur pozisaun kona-bá tuir roman Sagrada Eskritura katak, mane ho feto moris hamutuk nu’udár natureza loloos hosi Sakramentu Matrimónio.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

FMDC-UN WOMEN Entrega Matadalan Reportajen Sensível Jéneru bá CI

Published

on

Hatutan.com, (25 Jullu 2024), Dilí—Fundasaun Médis Development Center (FMDC), UN Women estabelese kooperasaun ho Conselho Imprensa (CI) hodi entrega matadalan reportajen sensível bá jéneru, nune’e bele promove média no eleva kapasidade jornalista sira oinsá bele halo reportajen ho di’ak bá asuntu igualdade jéneru iha Timor-Leste.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Governu Tenke Haforsa Seguransa iha Fronteira Hodi Kombate Movimentu illegál

Published

on

Hatutan.com, (25 Jullu 2024), Díli— Forum Organizasaun Naun Governamentál Timor-Leste (FONGTIL) husu bá Governu liu hosi Ministériu Interiór (MI) atu haforsa seguransa iha fronteira sira rai-maran nian hodi evita sasan illegál sira hanesan sigaru inklui sasan sira seluk ne’ebe kontinua tama mai iha territóriu nasionál.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending