Hatutan.com, (30 Setembru 2024), Díli-Tribunál Judisial Primeira Instánsia Dili (TJPID, (30/09/2024), kontinua hala’o julgamentu bá arguidu António da Conceição “Kalohan” ne’ebé uluk nu’udár Ministru bá Komérsiu Indústria no Ambiente (MCIA), inklui arguidu na’in-12 seluk, tanba deskonfia envolve iha kazu “Críme Participação Económica em Negóçio e Administração da Noza”.
Lee Mós: La Prienxe Elementu Kríme, Tribunál Absolve Kazu António Kalohan
Iha prosesu julgamentu ne’e, Arguidu seluk ho inisial FL ne’ebé mak hanesan funsionáriu bá MCIA, rekoñese katak, iha tempu ne’ebá, nia mak asina duni kontratu ho kordenadór grupu iha Ainaro, no arguidu LIHF mós rekoñese nia mak halo pagamentu bá grupu benefisiáriu sira. Maibé, kona-bá faktu sira ne’ebé mak molok ne’e Tribunál lee sai, arguidu FL konsidera faktu balu loos no balu la-loos.

António da Conceicão “Kalohan” atuál membru Parlamentu Nasionál husi Bankada PD no Sekretáriu Jerál Partidu Demokrátiku ho hamnasa hasoru Primeiru-Ministru (PM), Xanana Gusmão iha sala VIP Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato, Comoro, Díli, foin lalais ne’e. Foto/Espesiál
Tribunál rekonfirma bá arguidu sira katak faktu hirak ne’ebé deklara sai iha altura ne’ebá katak, iha tinan 2015 arguidu FL hanesan Diretór Jerál bá Koperativa no Indústria nian. Loos duni, katak iha tempu ne’ebá FL mak asina selebra ho grupu ILO iha Munisípiu Ainaro ho kordenadór grupu Antoninho Bianco.
Deklarasaun hirak ne‘e arguidu FL rekoñese loos, maibé asinatura ho gropu sira seluk, ne’e la’ós nia maka selebra, tanba osan ne’ebé apoiu bá grupu referidu, ho nia totál rihun $20 resin ho nia faze pagamentu rua, dahuluk ho pursentu 40 (40%) no daruka nian ho pursentu 60 (60%).
“Kona-bá nia rekézitu sira ne’e nia parte la envolve no ha’u la simu proposta sira ne’e, ha’u só asina iha kontratu sira ne’e. Ida ne’e diretór rejionál tutela bá diretór jerál servisu koperativu kona-bá nia prosedimentu sira ne’e, entaun 40% ne’e pagamentu primeiru bainhira sira halo relatóriu bá programa sira ne’e maka foin halo fali pagamentu daruak, relatóriu ne’e direta bá iha diretór jerál servisu koperativa,” Arguidu FL deklara iha sala julgamentu.
Perante atór judisial sira iha sala julgamentu ne’e, arguidu FL mós esplika katak, asinatura kontratu ho koordenadór grupu sira ne’e, hala’o duni iha Gabinéte MCIA nian, no eventu selebrasaun kontratu ne’e akontese tanba iha relasaun ho programa sira indústria nian. Kontratasaun ho grupu ILO ne’e tanba iha proposta ninia laran ajusta orsamentu liu rihun $20.
“Iha momentu ne’ebá ha’u husu bá diretór sira katak atividade ne’e la’o ona ka lae, tanba ekipamentu laiha. Kona-bá osan subvensaun públika nian, atividade la’o mak foin aloka osan, tanba parte ekipa avaliadór sira maka halo avaliasaun bá benefisiáriu sira nia atividade, iha ne’ebé lidera hosi diretór jeralá servisu koperativu nian, kona-ba despaixu hosi Ministru hau la hetan, ha’u so apenas hetan de’it Informasaun hosi diretór jerál servisu Koperativu,” nia deklara iha sala julgamentu.
Iha fatin hanesan ne’e, Arguidu LIHF deklara katak, iha tempu ne’e nia hanesan diretór jerál bá administrativa no finansas nian iha MCIA, no nia maka halo aprovasaun bá dokumentu sira pagamentu bá benefisiáriu sira iha duni ministériu.
“Kazu konkretu ida ne’e kabe bá ha’u nia kompeténsia, aloka osan ho valór liu rihun $4, iha tinan 2015 hanesan diretór jerál administrasaun no finansas ha’u halo pagamentu,” nia konfesa.
Kona-bá asinatura kontratu ho Prezidente Kamara Komérsiu no Indústria Timor-Leste (CCI-TL) Munisípiu Covalima, Júlio do Carmo, atuál Vise-Ministru Obras Publiku bá projetu rehabilitasaun edifísiu CCI-TL nian no formasaun, Arguidu LIHF la asina. Arguidu ne’e hatene de’it mak halo pagamentu benefisiáriu sira ne’e, bainhira simu ona dokumentu hothotu hosi ekipa avaliadór hodi halo aprovasaun bá pagamentu.
Tuir akuzasaun Ministériu Públiku (MP) nian ne’ebé aprezenta bá Tribunál lee sai katak, iha tinan 2014, 2015 no 2016 ministériu komérsiu indústria no ambiente, prevee orsamentu estadu ida iha kategória Fundu Subvensaun Públika hodi fó tulun bá grupu benefisiáriu na’in-8 ne’ebé mak halo ona sira nian atividade oioin iha área ekonómika nian iha Aileu, Ainaro, Manufahi no Covalima.
Iha faze implementasaun nian ka ezekusaun bá Fundu Subvensaun Públiku (FSP) ne’e, grupu benefisiáiru sira la kumpri regra no prosedimentu ne’ebé define ona iha Dekretu Governu númeru 1/2009, loron 18 fulan-Fevereiru no mós ho matadalan fundu subvensaun públiku versaun Tétum nian ne’ebé estabelese iha 2015 ho nia kontratu sira hosi parte ne’ebé envolve iha atividade ne’e.
Grupu ERMET lokaliza iha Aldeia Hudi-Laran, Suku Aisirimou, Postu Administrativu Aileu, iha loron 23 fulan-Juñu 2015, ekipa verifikadór sira MKIA nian ne’ebé kompostu hosi testemuña Manuel Rangel, Edite Torres, Rosito D. S. Monteiro no Damião Gomes, halo verifikasaun bá Grupu ERMET, Rezultadu verifikasaun ida ne’e sira enkamiña kedas bá Arguidu António da Conceição, ne’ebé mak iha tempu ne’e hanesan Ministru Komérsiu Indústria no Ambiente (MCIA-sigla portugués) halo aprovasaun.
Iha loron 6 fulan-Agostu 2015, Sasin Adelino F. J. dos Santos, hosi Agency Certifing Officer, Diresaun Nasionál Finansas iha MCIA, prepara Speding Agency hosi Diresaun Nasionál Industria Transformadóra bá Grupu ERMET ho valór osan $3,200.00.
Iha loron hanesan, 6 fulan-Agostu 2015, Diresaun Nasionál Finansas MKIA prepara CPV númeru 00115114 ho valór orsamentu $200,000. no halo pagamentu bá Grupu ERMET ho valor $3,200.00 ne’ebé mak hetan aprovasaun hosi arguidu António da Conceição (tempu ne’ebá hanesan ministru iha MCIA).
Iha loron 25, fulan-Setembru 2015, Diresaun Nasional Finansas MCIA prosesa Payment Request númeru 660504-2015039015 ho valór $3,200.00 ka pursentu 40 (40%) hodi halo pagamentu bá Grupu ERMET ho Payment Request ne’ebé mak prepara hosi testemuña Joana Ligia Boavida (administrative officer), no sertifika hosi sasin Adelino F. J. dos Santos (procurament officer) no aprova hosi arguidu LIHF (director of respective program).
Iha dokumentu hosi Ministra Finansas bá Diretór Jerál Tezoureira (DGT), loron 11 fulan-Novembru 2015 atu verifika didi’ak programa no atividade sira tuir planu MCIA nian atu prosesa tuir lei no prosedimentu ne’ebé estabelesidu.
Iha loron 13, fulan-Novembru 2015, sasin Adelino F. J. dos Santos (Agency Certifing officer), Diresaun Jerál Administrasaun no Finansas nian prepara lista bá pagamentu daruak nian ho valór $4,800.00 (rihun haat, atus-ualu) bá Grupu ERMET.
Despaixu hosi Gabinéte Diretór Jerál Tezouru, Ministériu Finansas nian, iha loron 17 fulan-Novembru 2015, ho asuntu kona-bá justifikasaun bá pagamentu subvensaun publika nian ne’ebé mak klasifikasaun urjente bá diresaun nasional pagamentu no sekretariadu diresaun jerál tezouru.
Iha loron 20, fulan-Novembru 2015, Diresaun Nasional Finansas MCIA nian, prosesa Payment Request númeru 660504-2015057747 ho valór $4,800.00 hodi realiza tán pagamentu daruak nian bá Grupu ERMET, no Payment Request prepara hosi sasin Joana Ligia Boavida (hanesan Administrative officer), sertifika hosi sasin Adelino F. J. dos Santos (Procurament officer) no aprova hosi arguidu LIHF (eis Diretór Program).
Iha loron 28 fulan-Novembru 2015, diresaun jerál tezouru MF nian realiza pagamentu ho valor $3,200.00 (rihun tolu, atus-rua dollar amerikanu) bá Grupu ERMET. Maibé, to’o iha fulan-Dezembru 2015, benefisiáriu sira iha Grupu ERMET la hato’o relatóriu ruma kona-bá gastu orsamentu nian ne’ebé ministériu atribuidu iha pagamentu dahuluk.
Benefisiáriu sira submete de’it mak resibu gastu orsamentu ho valor $3,200.00 bá MCIA. Maske nune’e, FM liuhosi nia diresaun jerál tezouru nian prosesa hodi halo tán pagamentu bá daruak nian ho valor $4,800.00 bá Grupu ERMET, iha 29 dezembru 2025.
Infelizmente, ezekusaun orsamentu iha pagamentu daruak nian ne’e mós benefisiáriu sira relata relatóriu ne’ebé ladún detallu, tanba aneksa de’it dokumentasaun fotográfia sira kona-bá atividade ne’ebé durante grupu sira ne’e halo.
Iha kestaun ida ne’e, la’ós de’it relatóriu hosi benefisiáriu sira mak la klaru, maibé, tékniku sira MCIA nian mós laiha relatoriu fiskalizasaun, monitorizasaun no kontrolu ninian bá implementasaun atividade ne’ebé Grupu ERMET halo, inklui grupu ERMET rasik mós la aprezenta relatóriu kona-bá gastu orsamentu bá MCIA. Hetok liután MCIA de’it mós la foti medida ruma hasoru grupu benefisiáriu sira ne’e. Tanba ida ne’e konsidera benefisiáriu sira iha Grupu ERMET hamosu prejuízu bá orsamentu estadu ho valor $4,800.00.
Tuir fali, kona-bá Grupu “Loja do Povo” ne’ebé lokalizadu iha Postu Administrativu Hato-Udo, Munisípiu Ainaro, katak, iha loron 10 fulan-Jullu 2014, arguida Maria Parada da Costa (Responsavel Grupu Loja do Povo Hatu-Udo) hato’o propósta bá arguidu António da Conceição (eis Ministru MCIA) ho asuntu pedidu apoiu finanseira atu bele haforsa atividade grupu nian iha área negósiu.
Hatán bá pedidu ne’e maka iha loron 21 fulan-Agostu 2014, arguidu António da Conceição “Kalohan” ne’ebé iha tempu ne’ebá hanesan Ministru MCIA, halo duni aprovasaun bá Grupu “Loja do povo Hatu-udo” nian proposta.
Iha loron 8 fulan-Agustu 2014, sasin Ester Sam Gomes (Agency Adm/finance officer), sasin Manuela G. B. C. Real (Agency Autho rising officer), sasin Sulistiani Alves (Agency Certifiying officer), no sasin Senhorinha C. C. (Treasury Authorising officer), sira prepara halo sertifikasaun no aprova CPV númeru 72270 ho valór $390,000.00 hodi halo pagamentu bá Grupu Loja do Povu Hatu-udo ho valór $5,000.00 tanba aprovadu hosi arguidu António António da Conceição “Kalohan”, iha loron 12, fulan-Agustu 2014.
Tuir fali, iha loron 04 fulan-Setembru 2014, realiza eventu selebrasaun kontratu entre arguidu António da Conceição ho arguida Maria Parada da Costa, nu’udár responsábilizadóra bá “Grupo Loja do Povu Hato-Udo” ho valór kontratu $5,000.00.
Iha loron 01 fulan-Outobru 2014, sasin Marcio Rosa Lay (Directór Nacional das Cooperativas Micro e Pequenas Empresas MCIA) prepara karta justifikasaun hato’o bá Diresaun Nasional Finansas MCIA nian husu atu halo pagamentu dala-ida de’it bá grupu Benefisiária 178 ho totál orsamentu $312,000, inklui osan adisional bá grupu benefisiáriu haat ho totál orsamentu $15,000.00 (rihun sanulu resin-lima dollar amerikanu), inklui “Grupo Loja do povo Hato-Udo.
Iha data ne’ebé mak hanesan (1/10/2014), sasin Marcio Rosa Lay (Directór Nacional das Cooperativas Micro e Pequenas Empresas MCIA), iha tempu ne’ebá prepara karta justifikasaun hato’o ba Diresaun Nasional Finansas MCIA, husu atu halo pagamentu dala-ida de’it bá Grupu Benefisiária 178 ho totál orsamentu $312,000 no osan adisionál bá grupu benefisiáriu haat ho totál orsamentu $15,000.00 inklui “Grupo Loja do Povo Ainaro Villa”.
Iha loron 07 fulan-Outubru 2014, Diresaun Nasional Finansas MCIA prepara osan ho valor $5,000.00 atu halo pagamentu bá “Grupo Loja do Povo Ainaro Villa”. Loron ne’ebé mak hanesan, sasin Sulistiani Alves (Diretóra Nasional Finansas MCIA) sertifika dokumentu hotu kona-ba lista propósta selesionadu atu hetan osan subvensaun públika nian bá “Grupo Loja do Povo Ainaro Vila” ho valor orsamentu $5,000.00.
Iha loron 24, fulan-Novembru 2014, Diresaun Jerál Tezouro Ministériu Finansas (MF) halo pagamentu dala-ida de’it bá “Grupo Loja do Povo Ainaro Villa” ho valor orsamentu $5,000.00. Katak, laiha akta verifikasaun bá fatin grupu hosi ekipa avaliadór sira, laiha relatóriu bá MCIA kona-bá orsamentu ne’ebé grupu benefisiáriu sira ne’e gastu, nomós laiha relatóriu verifikasaun, fiskalizasaun no supervizaun hosi MCIA rasik, hosi kedas grupu ne’e simu osan to’o implementa atividade.
Arguida Joaninha Bianco, nu’udár Xefe “Grupo Loja do Povo Ainaro Villa”, konfesa katak, nia hamutuk ho arguidu Afonso Bianco, sasain Verdial no arguidu Daniel da Costa Araujo, sira mak harii “Grupo Loja do Povo Ainaro Villa” iha 2014 no eziste nafatin to’o ohin loron no iha tempu ne’ebá 21 fulan-Agostu 2014, grupu ne’e submete duni propósta bá MCIA ho valor $5,000.00.
Arguida Joaninha Bianco mós esklarese katak, iha tempu ne’ebá, bainhira sira simu tiha pagamentu, eis MCIA (Arguidu António Kalohan) hamutuk ho funsionáriu sira bá to’o duni iha terrenu hodi halo verifikasaun bá fatin grupu ne’e nian, maibé loron no fulan mak la apuradu ona. Maske nune’e, iha 2014 grupu ne’e seidauk relata relatóriu gastu orsamentu $5,000.00 bá MCIA.
Iha tempu ne’ebá mós MCIA liuhosi nia Diresaun Jerál Servisu Koorporativus, prepara lísta pagamentu nian bá “Grupu Kar La’o Rae” ho montante $17,000.00.
Tuir mai, iha loron 22, fulan-Juñu 2015, MCIA liuhosi Diresaun Nasional Finansas, prodús CPV ho montante orsamentu $17,000.00 no halo uluk pagamentu dahuluk nian ho valór $6,800.00 (rihun neen-nulu, atus-ualu dollar amerikanu) bá “Grupu Kar La’o Rae” no hetan aprovasaun hodi arguidu António da Conceição (uluk hanesan MCIA).
Iha fulan-Jullu 2015, Check List bá pedidu pagamentu nian hosi MCIA nia Diresaun Nasional bá Administrasaun no Finansas nian hato’o bá Diresaun jerál tezouru Ministériu Finansas nian, hodi halo pagamentu dahuluk ho montante $6,800.00 bá “Grupu Kar La’o Rae” no iha loron 8, fulan-Agustu 2015, Diresaun Nasional Tezouru MF liuhosi konta bankária.
Iha loron 27 fulan-Outobru 2015, MF liuhosi Diresaun Jerál Tezouru realiza tán pagamentu daruak nian ho númeru TPO:1522332 bá “Grupu Kar La’o Rae” ho valór osan $10,200.00, Katak, arguidu LRM foti osan restu ho montante $ 500.00 bá nia aan rasik hodi utiliza bá harii tiha loja ida, hodi fa’an de’it material sira konstrusaun nian iha Ainaro Vila to’o ohin loron, no nia prontu atu fó fila osan restu $500.00 bá estadu.
Biar nune’e, nafatin fó prejuízu bá orsamentu estadu ho valór $500.00 tanba osan ne’e mai hosi fa’an produtu ne’e, Xefe Grupu la aprezenta no la fahe bá membru grupu sira, maibe Xefe Grupu uza osan hirak ne’e hodi loke fila-fali Loja privádu fa’an material konstrusaun sívil no benefísia ba nia aan-rasik.
Audénsia julgamentu ne’e prezíde hosi Juíz koletivu Jumiati Freitas, João Ribeiro no José Gonçalves, Ministériu Públiku (MP), reprezenta Prokuradór Matias Soares, arguidu António da Conceição “Kalohan”, hetan asisténsia hosi Advogadu Privádu Pedro Camões. Arguidu na’in-12 seluk hetan asisténsia legál hosi Advogadu Matias da Silva, Humberto da Silva, ho Advogada ho nasionalidade Portugés ida.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres