Connect with us
Pakote Ahi

Ekonomia

Programa AMAF, Balansu Fundu Nesesita Re-depozita ba Kofre Estadu $4.211,765.00

Published

on

Hatutan.com, (22 Outubru 2021), Díli—Implementasaun  Pagamentu Apoia Monetáriu Agregadu Família (AMAF) ne’ebé realiza iha tinan 2020, Diresaun Jerál Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, koordena ho  Diresaun Jerál Administrasaun Finansa, Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, finaliza ona prosesu konsolidasaun balansu fundu pagamentu Apoiu Monteria Agregadu Familiar (AMAF) no mós re-depózitu hamutuk ho Banku Nasional Komérsiu Timor-Leste (BNCTL).

Benefisiariu ba Programa Agregadu Familiár forma simu subsidiu iha BNCTL. Foto/EPA-ANTONIO DASIPARU

Diskrisaun hosi balansu maka hanesan tuir mai; 

  • Balansu inísiu ne’ebé re-depozita hikas ba kofre Estadu hosi Pagamentu AMAF faze dahuluk $3.945,400.00
  • Balansu pagamentu ba reklamasaun faze dahuluk no daruak ho montante $169,400.00
  • Balansu ba despeza operasionál ho montante $53,565.00
  • Balansu ba re-depózitu hosi benefisiáriu la elejivel ho montante $43,400.00

Total balansu fundu ne’ebé nesesita atu re-depozita ba kofre Estadu hamutuk $4.211,765.00.

Comssão Anti Corrupção (CAC), konsege salva osan Estadu hamutuk $43.117,65, devolve hosi benefisiáriu sira ne’ebé la elejivel ba subsídiu agregadu familiár $200. Relatóriu aprezentasaun ne’ebé CAC simu iha semana ida ne’e nia laran, hosi Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun (MSSI), kona-bá balansu ikus hosi osan ne’ebé Governu introdús iha AMAF nian, hamutuk $43.117,65 mak devolve hosi funsionáriu públiku-sira ho saláriu liu $500.

Osan hirak-ne’e, konsege salva, tanba iha servisu intervensaun maka’as hosi parte CAC rasik, Provedoria Direitus Umanus (PDHJ), MSSI, Inspesaun Jerál Estadu (IJE), Komisaun Funsaun Públika (KFP), Sosiedade sivíl hosi Forum Organizasaun Naun Governamentál (FONGTIL), inklui universitáriu sira.

Advertisement

“Ita-nia intervensaun ne’e maka rezulta númeru oioin. Hosi dadus ikus ne’ebé ami hetan bazeia ba koordenasaun ne’ebé ita halo ne’e, funsionáriu públiku sira ne’ebé maka re-depozita fali osan ne’e, kuaze rihun $43-resin,” Adjuntu Komisáriu CAC, Luis Oliveira Sampaio hateten ba Hatuta.com, iha kna’ar fatin, Faról, Kinta (21/10/2021).

CAC rasik seidauk iha dadus loloos hosi funsionáriu Estadu na’in hira mak devolve ona osan ne’ebé antes ne’e sira simu, no ida ne’e sai difikuldade ba CAC atu buka-tuir.

Antes ne’e, CAC mós halo ona koordenasaun ho Institutu Nasionál Seguransa Sosiál (INSS) atu bele fornese dadus, tanba sira maka rejista dadus hotu kona-bá ema hira mak la elejivel atu simu subsídiu ne’e.

Maski CAC rasik tenta dala-barak ona atu halo aproximasaun ho Diretór INSS, maibé, infelizmente to’o oras-ne’e seidauk hetan oportunidade atu hasoru-malu.

Situasaun ida-ne’e mós difikulta tebes CAC atu verifika dadus sira ne’e hotu no presiza lori tempu lubuk ida atu halo tan fali koordenasaun, nune’e bele halo fali kombinasaun ba dadus hosi Ministériu Finansas (MF), Ministériu Administrasaun Estatál (MAE) no MSSI kona-bá lista benefisiáriu sira nian, tanba presiza rekolla hosi fontes oioin.

Advertisement

CAC mós sei la halo tan ona auto notísia hodi enkamiña kazu ne’e ba Ministériu Públiku (MP) tanba gasta tempu de’it, no importante maka sidadaun sira ne’e kolabora di’ak tebes hodi entrega fila ona osan Estadu nian.

Koordenasaun antes ne’e, CAC rasik mak inisia ho MSSI  no Ministériu Finansa hodi kria ona konta bankária ketak, nune’e  fasilita benefisiáriu-sira ne’ebé la elejivel bele devolve direta hosi konta ne’e.

Iha 05 agostu 2020, ekipa konjunta kompostu hosi CAC, PDHJ, IJE no KFP, fó-sai rezultadu monitorizasaun katak, benefisiáriu hamutuk 148 mak simu ona subsídiu agregadu familiar hosi Governu, no tenke devolve tanba la prienxe kritéria.

Kritéria ne’ebé la preenxidu hatuur iha dekretu lei apoiu monetáriu ba agregadu familiár tuir lei númeru 15/2020 ka nu’udár funsionáriu ne’ebé ho saláriu liu $500.

Jornalista : Rogério Pereira Cárceres

Advertisement

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Timor Gap ho Timor Resource Asina Akordu bá Rezolusaun no Revizaun Akordu Operasaun Bloku Rai Maran A no C

Published

on

Hatutan.com, (02 Maiu 2024), Dili–Timor Gas no Petroleu ( Timor Gap- sigla ingles) ho Timor Resource, Kinta (02/05/2024),  asina akordu kona bá rezolusaun no revizaun bá akordu operasaun konjunta (JOA) bá PSCs TL-OT-17-08 (Bloku Rai-Maran A) ho TL-OT-17-09 (Bloku Rai-Maran C).

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Governu Sei Prodús Rezolusaun Ida Atu Halo Pagamentu Bá Projetu 62 Ne’ebé Laiha Formalizasaun Kontratu

Published

on

Hatutan.com, (01 Maiu 2024), DíliIX Governu Konstitusionál sei prodús rezolusaun ida hodi sai hanesan baze legal bá Governu hodi selu projetu obras publika 62 ne’ebé sai polémika tanba laiha formalizasaun kontratu.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Traballadór Sira Nu’udár Kabas bá Ekonomia no Dezenvolvimentu

Published

on

Hatutan.com, (30 Abríl 2024), Díli- Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta hateten traballadór sira sai nu’udár kabas bá ekonomia, tanba ne’e, tenke rekoñese esforsu traballadór hotu ne’ebé kontribui bá dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál iha Timor-Leste.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending