Connect with us
Pakote Ahi

Ekonomia

CLN Fa’an Ona Foos $12 Iha Viqueque no Ohin Kontinua bá Ermera

Published

on

Hatutan.com, (06 Outubru 2023), Díli—Ministériu Komérsiu Indústria (MCI-sígla portugés) liu hosi Diresaun Sentru Lojístika Nasionál (CLN-sígla portugés) fa’an ona foos lokál ho presu $12  kada saka 25kg hamutuk saka 2.000, hodi responde preokupasaun populasaun iha munisípiu Viqueque, liga ho presu ne’ebé sa’e makas iha fulan rua ikus ne’e.

Diretór ezekutivu CLN, Jacinto Paijo.

Foos ne’e hahú fa’an iha munisípiu Viqueque iha loron Kuarta 04 fulan Outubru, hafoin lansamentu iha loron 02 fulan Outubru iha armajén CLN Tibar.

Lee Mós: Governu Fa’an Ona Foos Kada Saku 25kg ho Folin $12.00

“Hafoin lansamentu, tuir mai ita halo kedan distribuisaun bá munisípiu ne’ebé mak sai ona ajenda, hanesan Viqueque,” Diretór ezekutivu CLN, Jacinto Paijo hateten bá Hatutan.com iha knaar fatin, MCI, Sesta (06/10/2023).

Advertisement

Programa distribuisaun bá munisípiu ne’ebé mak CLN trasa ona, kada munisípiu hetan loron tolu no ekipa tun fa’an direta.

CLN mós iha limitasaun kona-bá transporte tanba iha mós limitasaun bá orsamentu ho kondisaun estrada ne’ebé iha entaun CLN tenki fahe servisu ne’e no agora daudaun halo hela viajen bá fali munisípiu Ermera.

Tuir planu, prossesu fa’an foos ne’e sei remata iha fulan Novembru tanba CLN koko atu koordena transporte ho Ministériu Transporte no Komunikasaun atu bele apoia transporte.

“Ami mós hasoru difikuldade kona-bá traballadór iha armajén. Talvez iha Sábadu ho Domingu ne’e sira lakohi servsiu.  Situasaun sira ne’e mak sai impaktu ba ami nia servisu maibé ami esforsu nafatin tanba iha liur ne’ebá populasaun persiza tebes foos,” Jacinto Paijo esplika.

Parte CLN mós rekoñese katak, fo’os lokál ne’ebé daudaun ne’e Governu fa’an ho kuantidade  ne’eb’e la sufisiente tanba konsumu nasionál fo’os iha Timor Leste kada tinan ho tonelada 142.000, enkuantu  produsaun nasionál tinan ida-ne’e to’o de’it  tonelada 40.000.

Advertisement

Ne’e signifika populasaun iha TL bele konsumu de’it pelu menus fulan rua nia laran, entaun fulan 10 ne’e tenki importa ka han buat seluk.

“Ita mós persiza sosa foos importasaun tanba saka 2.000 ne’e ita aloka hotu ba munisípiu sira, entaun ita nia armajen sei menus. Goernu mós halo intervensaun ona hodi fó subsídiu bá empreza importadór sira atu sira labele hasa’e presu. Ita iha akordu Governu ho Governu ezemplu ho Vietname no Konsellu Ministru aprova ona Lei balun karik ita nia stock ne’e la to’o ita sei importa tán. Kompañia privadu laiha problema  maibé problema mak pressu sa’e,” nia hateten tán.

Foos iha armajenamentu CLN nian iha Tibar, Liquiça, atu fa’an ho presu $12.00 kada saka 25kg bá povu iha terítoriu nasionál. Foto/Elio dos Santos da Costa.

Iha kalkulasaun bá distribuisaun ka faan foos bá munisípiu sira ne’e, kada munisipiu CLN deside  nia kuota ne’e saka 2.000 de’it, diferente mak iha munisipiu Ainaro, Ermera, RAEOA no Dili.

Razaun aumentu ne’e tanba iha komemorasaun loron ai-han mundiál ne’ebé CLN servisu hamutuk ho KOSANTIL ho ONU hodi halo programa  espésie bazár barratu hodi aumenta tán saka 200 ba kada munisipiu ha’at ne’e, signifika munispiu haat ne’e aumenta saka 800.

Oras ne’e daudaun CLN iha karreta 7, tuir loloos karreta sira ne’e labele uza ona tanba tuan demais ona, loloos ne’e parte patrimóniu Estau tenke halo ona leilaun no CLN mós laiha karreta operasionál tanba durante ne’e aluga de’it hosi kompañia seluk hodi apoia sevrisu.

Tuir planu, CLN ba Orsamentu Jerál Estadu tinan 2024, persiza aloka sosa ba sosa karreta foun tanba karreta ne’ebé dau-daun ne’e iha hamutuk hitu, maibé tuir loloos karreta sira ne’e labele uza, tanba kleur ona ne’e bele fó risku bá ema nia vida.

Advertisement

Dekretu Lei nú 26/2023  loron 29 fulan Setembru, fó kompeténsia bá CLN  mak hanesan autór prinsipál ba intervensaun  merkadu  no Ministériu Koordenadór Assuntu Ekonomiku (MKAE) ho Ministériu Komérsiu Indústria (MKI) mak hola parte iha monitorizasaun.

Orsamentu ne’ebé governu aloka hodi halo intervensaun iha merkadu hamutuk $43.400.

Tuir ajenda ba programa intervensaun fa’an foos ne’e hahu ona husi munisipiu Viqueque, Ermera, Bobonaro, Lautém, Díli, Ainaro, Lquiça, Aileu, Covalima, Manufahi, Manatuto, Baucau, RAEOA no Ataúro.

Jornalista: Leopoldina de Carvalho

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Indonesia Salurkan Rp 4,4 Miliar Dukung Program Reformasi Manajemen Keuangan Timor-Leste

Published

on

Hatutan.com, (16 Mei 2024), Dili– Pemerintah Republik Indonesia melalui Lembaga Dana Kerja Sama Pembangunan Internasional (LDKPI) atau Indonesian AID menyalurkan bantuan dengan nilai Rp 4,4 miliar untuk pelaksanaan program reformasi manajemen keuangan Timor-Leste (Financial Management Reform Program): Development of Public and Private Accounting Standards dan Executive Development Program: Indonesian Government Financial Management System Training for Timor-Leste.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

18 Maiu 2024, Aero Dili Lansa Vou Dahuluk Díli-Oecusse

Published

on

Hatutan.com, (14 Maiu 2024), Díli—Aviaun komersiál Timoroan nian, Aero Dili, Sábadu 18 fulan-Maiu 2024, halo inaugural flight ka lansa vou dahuluk bá Rejiaun Administrativu Espesiál Oe-Cusse Ambeno (RAEOA).

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

ENERPROCO Vs Timor Gap, Prontu Ona bá Tribunál Arbitrajen iha Singapura

Published

on

Hatutan.com, (14 Maiu 2024), Díli—Kompañia konsultór  internasionál ENERPROCO  rejistu ona kazu disputa kontratuál hasoru empreza estatál Timor nian, Timor Gap tanba sira konsidera jestór atuál Timor Gap hapara sira-nia kontratu la tuir prosedimentu kontratuál inklui seidauk halo pagamentu bá sira tuir fatura ka invoices lima (5) ne’ebé mak sira submete ona bá Timor Gap.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending