Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

Harii Uma, Tenke Iha Lisensa Konstrusaun

Published

on

Hatutan.com, (29 Janeiru 2022), Dili-Ministériu Obras Públika (MOP), Direcção Nacional de Edificações (DNE), liuhosi Departamento dos Edifícios das Construções Privádas (DECP), sei hala’o kontrolu ba abitante sira ne’ebé hakarak harii sira-nia uma ka fatin ba halo negósiu ruma atu bele iha lisensa ba halo konstrusaun.

Diretór Direcção Nacionál de Edificações (DND) Domingos de Jesus Sequeira. Foto/Hatutan.com

Diretór Direcção Nacionál de Edificações (DND), iha Ministériu Obras Públika (MOP), Domingos de Jesus Sequeira, informa, diresaun nasionál ba edifikasaun, tutela ba iha Diresaun Jerál Abitasaun no Urbanizmu ninia okos. Tanba ne’e, Diresaun Jerál ba Abitasaun no Urbanizmu, iha diresaun nasionál ba edifikasaun, diresaun nasionál ba abitasaun, no diresaun nasionál ba urbanizmu.

Iha diresaun nasionál ba edifikasaun, eziste departamentu tolu, mak hanesan Departamentu edifísiu públiku, ninia atendimentu haree liubá projetu Estadu nian, no nia atividade mak halo levantamentu, supervizaun, monitorizasaun ba kualkér projetu ne’ebé mak Estadu nian.

Iha Departamentu Inspesaun, Fiskalizasaun, no Monitorizasaun, nia atividade mak liga ho servisu edifísiu públiku ninian.

Advertisement

“Departamentu ida ne’e, ninia servisu to’o tempu konstrusaun hanesan uma andár karik, iha servisu estruturál ne’ebé mak presiza halo inspesaun, puré-ezemplu, kesi besi ruma, sira hosi departamentu edifísiu públiku, tenke informa ba inspesaun, atu sira halo inspesaun kona-bá ninia sistema servisu ne’e, di’ak ona ka lae. Ne’e para atu halo kontinuasaun servisu ida ne’e, bele hala’o,” Diretór DND iha MOP, Domingos de Jesus Sequeira, hateten ba Hatutan.com, iha kna’ar fatin Mandarin, Dili, Kinta, 17 Janeiru 2022.

Departamentu Inspesaun no Fiskalizasaun, iha mós devér ida, atu fó sertifikasaun ba projetu sira, molok rekomenda ba iha Ajénsia Dezenvolvimentu Nasionál (ADN), hodi finaliza tuir ninia rekomendasaun ba iha donu do projetu, hodi bele halo pagamentu iha Ministériu Finansas (MF).

“Ami iha ne’e, kria tiha sertifikadu pagamentu ida, liuhosi ami ninia inspesaun iha terrenu, hosi ninia material, progresu, kuantidade, sira-ne’e ami halo verifikasaun hotu, depois mak valór persentajen ne’ebé mak kompañia sira hato’o, bele hatún no bele hasa’e, liuhosi ami nia prosesu inspesaun ne’e,” Diretór Direcção Nacionál de Edificações (DND), Domingos Sequeira, esplika.

Ikus liu maka, Departamentu ba Kontrolu Konstrusaun ba edifísiu privada sira. Departamentu ida-ne’e, ninia servisu maka simu pedidu hosi kliente ka komunidade sira ne’ebé atu harii konstrusaun uma-hela, atu halo armazén, no investor sira hakarak atu halo Otél, inklui konstrusaun sira ne’ebé mak ho ninia medida boot.

“Sira ne’e, ninia funsaun, no utilizasaun, hosi departamentu edifísiu konstrusaun privada mak sei fó asisténsia másimu,” Domingos hateten tán.

Advertisement

Bainhira pedidu hosi komunidade no investor sira kona-bá atu harii uma ka konstrusaun boboot sira, hosi departamentu kontrolu ba konstrusaun rasik, prepara ona formuláriu ida, kona-bá regra no rekizitu saida mak komunidade sira ka interesante sira atu harii konstrusaun, presiza kompletu dokumentu.

Tuir rekizitu, atu hetan lisensa ba konstrusaun, tenke iha karta rekomendasaun hosi xefe suku sira, kona-bá utilizasaun rai, tenke iha autorizasaun hosi Sekretária Estadu ba Terras no Propriedade (SETP), kona-bá direitu ba uzu rai ne’e, tantu rai privadu ka rai aluga ba Estadu.

“Ida ne’e iha ona, maka ami fó orientasaun ba hahú parte tékniku ninian. Karik iha ne’ebá, nia halo uma andár ka konstrusaun boot hanesan otelaria, buat sira-ne’e, ninia prosedimentu tékniku, ami tau hotu iha ne’ebá, parte halo soil investigasaun ba rai, dezeñu arkitetu, dezeñu estruturál ba uma ne’e rasik, ne’e tenke halo kompletu,” diretór ne’e esplika tán.

Hafoin ida ne’e, ekipa tékniku, arkitetu, ho enjeñeiru sivíl, estruturál, mekánika elétrika ho plambing, sira halo verifikasaun fali ba dezeñu ne’e, no bainhira loos ona, maka diresaun kontrolu konstrusaun sei halo aprovasaun. Iha aprovasaun ne’e, sei fó mós karta lisensa temporáriu ida, hodi bele harii ona konstrusaun.

Durante prosesu ba konstrusaun nian lao, ekipa hosi diresaun nasionál ba edifikasaun nian, liuhosi  departamentu lisensa konstrusaun, sei halo monitorizasaun no supervizaun, tanba, iha konstrusaun balu mak sira hatama dezeñu oin seluk, maibé implementa oin seluk.

Advertisement

Diretór Domingos de Jesus Sequeira, informa tán, durante monitorizasaun mak mosu konstrusaun ne’ebé la tuir dezeñu ne’ebé iha, sira sei la autoriza atu konstrusaun ne’e implementa iha terrenu.

Kona-bá dadus ne’ebé durante sira simu hosi komunidade no investor sira, diretór Domingos, dehan, sira laiha dadus ruma serteza, maibé iha duni investor balu mak hatama pedidu hodi husu lisensa ba konstrusaun iha kapitál Dili, mak hanesan, Kompañia Ensul nia andár, Tower ETO nian ho Otél Hilton.

“Sira ne’e, ho uma andár, uma boboot sira ne’ebé  maka hosi investor sira halo, ne’e maioria iha lisensa hosi edifikasaun, no ami fó aprovasaun ba sira ninia lisensa konstrusaun,” Domingos informa tán.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

Loron Mundiál Liberdade Imprensa 2024, Jornalista Timoroan “Ta’uk” no “Hili Nonook” ho Sira-Nia Susar Kona-bá Bem-Estar

Published

on

Hatutan.com, (29 Abríl 2024), Díli-Timor-Leste ein-jerál no komunidade mídia partikularmente  orgullu índise liberdade imprensa mundiál kada tinan ne’ebé hatudu Timor-Leste nia liberdade imprensa di’ak bá beibeik hosi tinan ida ba tinan seluk.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Publikasaun Notísia, Jornalista Sira Presiza Sensível bá Jéneru ho Inkluzaun

Published

on

Hatutan.com, (29 Abríl 2024), Díli— Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál (SEKOMS), Expedito Loro Dias Ximenes iha esperansa katak, jornalista sira sei kontinua oferese produtu jornalístiku ne’ebé sensível bá igualdade jéneru no mós inkluzaun sosiál.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Eleisaun Órgaun Suku 2024, Suku-Lima Hakat bá Segunda Volta no Taxa Partisipasaun Menus

Published

on

Hatutan.com, (29 Abríl 2024), Díli-Sekretáriadu Tékniku bá Administrasaun Eleitóral (STAE),  Sábadu (27/04/2024), organiza no realiza eleisaun  órgaun suku 2024 bá suku foun hamutuk 10 iha territóriu nasional. Hosi rezultadu eleisaun órgaun suku ne’e, hatudu suku-lima mak tenke hakat bá eleisaun segunda volta iha loron 13 fulan-Maiu, tinan ne’e, tanba la atinje barreira 50%+1 nositasaun ne’e akontese tanba mós taxa partisipasaun eleitór sira ne’ebé menus ka atinje de’it 47% .

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending