Connect with us
Pakote Ahi

Saúde

Limpeza iha Tasi-ibun La Kontribui Kombate Dengue

Published

on

Hatutan.com, (28 Fevereiru 2022), Díli—Assosiasaun Médiku Timor-Leste (AMTL), konsidera programa ne’ebé Governu implementa kada Sesta, funsionáriu públiku sira tenke hala’o limpeza iha tasi-ibun no estrada públiku seidauk iha efisiénsia atu hadook komunidade hosi moras dengue.

Funsionáriu públiku hosi Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), hala’o limpeza iha área Tasi-ibun, Kampung Alor, Sesta (25/02/2022). Foto/Hatutan.com.

“Iha fulan hirak liu-bá, ha’u hato’o ona ba médiku sira katak, ne’e la efisiente. Saida mak governu halo ne’e hanesan programa temporáriu ida ne’ebé la klaru. Loloos ne’e labele hatudu programa ida ne’ebé mak la masuk akal,”  Prezidente AMTL, André Monteiro hateten ba Hatutan.com via telefónika, Segunda (28/02/2022).

Notisia iha Relasaun:Hamoos Uma Ninin, Kontribui Redús Kazu Dengue

AMTL observa katak, limpeza iha tasi-ibun hanesan Cristo Rei, Largo Lecidere no Kampung Alór, seidauk efisiente tanba laiha ema ruma mak hela iha área tasi-ibun nian.

Advertisement

AMTL fó-hanoin, bainhira limpeza iha tasi-ibun presija haree uluk pasiente ne’ebé baixa iha Ospitál sira ne’e mai hosi área ida ne’ebé nian. Bainhira detekta katak, MS la rejista pasiente mai hosi tasi-ibun, sujere atu labele hala’o limpeza iha tasi-ibun.      

“Depois iha tasi-ibun ne’ebá ne’e susuk iha mós sei la nar-naran ba komunidade, tanba komunidade la hela iha tasi-ibun,” Prezidente AMTL, Andre Monteiro hateten tán.

Solusaun alternativa hosi AMTL atu kombate dengue, primeiru MS tenke hatene-tuir kuntidade pasiente ne’ebé baixa iha Ospitál. Segundu, médiku sira presija hatene pasiente sira ne’ebé baixa iha Ospitál barak liu hela iha área ida ne’ebé nian.

“Entaun, loloos ne’e, governu lalika halo limpeza ho obrigatóriu ba funsionáriu públiku hotu-hotu iha Sesta. Hatun de’it órden ba xefe suku sira atu ema ida-idak hamoos sira nia bairru. Hahú hosi família ida-idak hamoos nia uma sorin,” André fó-hanoin.

Ezemplu iha área sira hanesan Caicoli no Timor Lodge valeta sira nakonu ho bee nalihun to’o kria susuk barak, maibé ema ida la book, ka la halo limpeza.

Advertisement

Situasaun hirak ne’e mosu, tanba instrusaun hosi governu la klaru  no, tuir loloos  atividade limpeza sira ne’e fó ba Xefe suku sira mak responsabiliza. Alende ne’e, joven barak mak oras-ne’e sei dezempregu iha bairru sira.

“Ita utiliza sira, fó netik buat ruma ba sira, hodi sira ne’e mak hala’o servisu iha bairru hotu-hotu, fó avizu loro-loron ka seman-semana, depois organiza malu, ida-idak hamoos nia bairru, la presija funsionáriu públiku sira mak tuun,” nia sujere tán.

Bainhira funsionáriu públiku sira mak tun ba halo bebeik limpeza, AMTL haree katak, sei afeta mós ba servisu sira iha ministériu ida-idak nian. Dala-ruma, funsionáriu balun ba duni halo limpeza, maibé sei hanoin hela servisu barak ne’ebé sei ‘budu’ hela iha servisu fatin.

Funsionáriu públiku hosi Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), hala’o limpeza iha área Tasi-ibun, Kampung Alor, Sesta (25/02/2022). Foto/Hatutan.com.

Nune’e, AMTL sujere ba governu atu halo de’it limpeza iha área hirak ne’ebé mak komunidade hela bá, tanba limpeza iha tasi-ibun, ladun efisiente.

Nia halo komparasaun katak, iha governu sira anteriór, organiza kompañia sira mak halo limpeza iha tasi-ibun. Tanba ne’e, governu bele reativa de’it servisu sira ne’e hanesan governasaun sira uluk nian.

Ministériu Saúde tenke halo edukasaun saúde ba ema sira ne’ebé mak ba baixa iha Ospitál, eduka família sira, liu-liu sira ne’ebé lakon membru família,  atu bainhira fila ba uma, sira ida-idak halo limpeza rasik iha sira nia uma-ninin. Maibé, AMTL haree katak durante ne’e MS la hala’o kna’ar ida-ne’e.

Advertisement

“Pasiente mai moras haat to’o lima mós, laiha ida mai eduka hanesan ne’e ba sira. Ha’u hanoin ida ne’e mak importante,” nia fó hanoin.

Limpeza iha Tasi-Ibun Lakon Tempu

Diretór Azekutivu Asosiasaun HAK, Sisto dos Santos. Foto/Hatutan.com

Organizasaun naun Governamentál Asosiasaun HAK konsidera politika Governu hodi hala’o limpeza iha tasi-ibun kada Sesta la responde ba prevensaun moras dengue iha Timor-Leste.

“Ne’e sala hosi Ministériu Saude tanba fó prioridade liu ba prevensaun Covid-19 liu hosi alokasaun orsamentu hodi la fó atensaun mós ba moras dengue. Nune’e, bainhira dengue mosu, laiha ona rekursu maski mobiliza funsionáriu loron kalan atu halo limpeza iha tasi-ibun, maibé ida ne’e la efetivu tanba ne’e presija iha desizaun hodi involve lider komunitáriu tanba sira mak besik liu ba komunidade,” Diretór Assosiasaun HAK, Sisto dos Santos hateten ba jornalista sira hafoin hala’o lansamentu ba relatóriu kondisaun Direitus Umanus prizaun Becora, Gleno no Suai iha Faról, Sesta (25/02/2022).

Xave importante ba kombate moras dengue maka liu hosi autoridade lokál sira hodi konvense no organiza komunidade foti asaun atu bele hamoos uma oin no bee ne’ebé nalihun iha uma sorin-sorin.

Ba servisu ida-ne’e, HAK konsidera la presija hein orsamentu hosi Governu maibé tenki iha kolaborasaun hosi parte hotu-hotu tanba povu mak sai na’in ba situasaun ne’e.

Advertisement

Sesta, Funsionamentu Administrasaun Estadu “Paradu”

Hahú inísiu Fevereiru 2022, kada Sesta funsionáriu públiku hosi liña ministériu hotu-hotu hala’o limpeza iha fatin públiku sira, liu-liu iha área tasi-ibun, kapitál nasaun.

Atividade limpeza ida ne’e, prezudika tebes funsionamentu sira iha administrasaun Estadu nian “paradu”.

Diretora Administrasaun iha Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), Cristiana Pires Moniz Letto hateten, limpeza jerál ne’e nu’udár programa governu nian atu kombate moras dengue iha Timor-Leste.

“Atu prevene no hamenus moras dengue ne’ebé mak la’o hela,  ami hosi MNEK kada Sesta hala’o limpeza tuir programa governu nian,” Cristiana Pires Moniz Letto hateten ba Hatutan.com, bainhira hala’o hela limpeza iha área tasi-ibun, Kampung Alór-Díli, Sesta (25/02/2022).

Advertisement

Tuir mapeamentu anteriór, kona-bá rute limpeza ba funsionáriu sira MNEK nian hahú hosi embaixada Malázia to’o iha embaixade Korea nia oin.

Maibé, rute foun ne’ebé foin hasai katak, funsionáriu sira MNEK nian, hahú hosi Ponte BJ Habibie, Bidau Santa-Ana, to’o iha Nélio Restaurante Metiaut-Díli.

“Maibé tanba mapeamentu ne’e mai tarde, entaun ami kontinua nafatin de’it ami nia mapeamentu ida antes, hosi embaixada Malázia to’o Korea,” Cristiana Pires Moniz Letto esplika.

Funsionária MNEK ne’e afirma, semana ida iha kada Sesta la servisu iha office, tanba tenke kumpri ba despaixu hosi Governu.

“Kada Sesta, funsionáriu MNEK, hotu-hotu partisipa. Iha Sesta loron tomak ne’e laiha office, ami halo de’it limpeza,” nia hateten.

Advertisement

Iha sorin seluk, Funsionária Minist’eriu Saúde, Marciana de Carvalho hateten rute limpeza hosi MS hahú hosi jardím BJ Habibie, to’o iha Nélio Restaurante, iha kada Sesta durante oras haat hosi tuku 07:00 to’o 10:00, oras dadeer.

“Ami funsionáriu ministériu saúde nian, hosi kliníka Becora nian, ohin ami halo limpeza iha ne’e, hahú kedan iha 07:00. Maibé, iha lorokraik, funsionáriu balun tama fali servisu, hodi atende pasiente sira saúde, bainhira iha moras ruma,” Marciana de Carvaho, hateten.   

Observasaun Hatutan.com, iha terrenu nota katak, funsionáriu sira hosi Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), sira nia rute limpeza, hahú hosi embaixada Malázia to’o iha Koresa nian oin.

Ministériu Interiór (MI), kontinua fali hosi área sira tasi-ibun Faról nian, no tama to’o estrada ibun sira iha parte Faról. Ministériu Administrasaun Estatál (MAE), ho Ministériu Saúde (MS), hahú hosi jardím no ponte BJ Habibie, Bidaun Santa-Ana nian to’o iha tasi-ibun, Nélio Restaurante, Metiaut-Dili.

Kazu Dengue 2.468, mate 32

Advertisement

Pasiente Dengue iha Vera Cruz, Díli, 14 Janeiru 2022. Foto/Hatutan.com.

Dadus hosi Ministériu Saúde hatudu katak, to’o 25 Fevereiru rejista ona kazu dengue 2.468, no hamate ona labarik na’in 32.

Númeru 2.468 ne’e, maioria mai hosi kapitál Díli ne’ebé hamutuk 1.562, Manatuto 149, Baucau 105, Lautém 100, Manufahi ho sia, Ermera 90, Covalima 90, Liquiça 82, Aileu 69, Viqueque 53, Ainaro 35, Bobonaro 32 no RAEOA tolu.

Ministériu Saúde husu ba públiku atu aprezenta an iha fasilidade saúde ne’ebé besik bainhria sente isin-manas ka laran sa’e, liman ain sikun moras, atu bele hetan atendimentu hosi médiku sira. 

Husu mós ba autoridade munispiu inklui lokál, atu bele orienta komunidade halo limpeza jerál iha ida-idak nia suku inklui aldeia hanesan fase tanke, bidon ka balde semana ida dala ida, limpeza roda at sira, bazu ai-funan atu susuk labele tolun.

Jornalista: Rogério Perreira/Carmelita Isaac

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Saúde

PN husu Governu Halo Prevensaun Urjente Hasoru Virus Rabies iha RAEOA

Published

on

Hatutan.com, (25 Marsu 2024), Díli– Parlamentu Nasionál  (PN) husu Governu liuhosi Ministériu Saúde atu foti medida urjente hodi halo prevensaun bá virus Rabies (asu bulak) ne’ebé mak agora daudaun hahú espella ona iha Rejiaun Administrativu Espesial Oe-cusse Ambeno (RAEOA).

(more…)

Kontinua Le'e

Saúde

Ema ho HIV/SIDA 400-resin Halai hosi Tratamentu

Published

on

Hatutan.com, (19 Marsu 2024), DíliPasiente Human Immunodeficiency Virus no Acquired Immune Deficiency (HIV/SIDA, sigla portugés) hamutuk 400-resin halai hosi tratamentu saúde.

(more…)

Kontinua Le'e

Saúde

Stock Out Ai-Moruk iha INFPM Hela 26% no HNGV 13%

Published

on

Hatutan.com, (12 Marsu 2024), Díli-Ministériu Saúde (MS) liuhosi Ekipa Integradu Saúde (EIS), Tersa (12/03/2024),  atualiza stock out ai-moruk ne’ebé dadaun ne’e eziste iha armájen Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médikus (INFPM) hela porsentu 26 (26%), no iha Hospitál Nacional Guido Valadáres (HNGV) ho pursentu 13 (13%).

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending