Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

Hanoin Hikas “Misaun Ba Pás iha Timor” ho Ró Lusitânia Espresso

Published

on

Hatutan.com, (11 Marsu 2022), Dili-Xefe Estadu Maiór FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), Comodoro,  Donaciano Costa Gomes “Pedro Klamar Fuik” ho nia amigo Portugés na’in-tolu,  Sesta (11/03/2022), presta omenájen iha Semitériu Santa Krús, Dili, hodi  komemora memória “Misaun ba Pás iha Timor” ho Ró Lusitânia Espresso.

Xefe Estadu Maiór F-FDTL, Comodoro,  Donaciano Costa Gomes “Pdro Klamar Fuik” ho nia amigo Portugés na’in-tolu, Sesta (11/03/2022), presta omenájen iha Semitériu Santa Krús, Dili, hodi hanoin hikas memória ekipa “Misaun ba Pás iha Timor” ho Ró Lusitânia Espresso. Foto/Hatutan.com

Ró Lusitânia Espresso hala’o viajén husi Portugal mai provínsia ba da-27 Timor-Timur  iha loron 11 fulan-Marsu 1992, nudár movimentu solidariedade internasionál “Misaun Pás iha Timor”.  Infelizmente, ró Lusitânia Espresso la konsege to’o iha TL tanba bainhira sira tama to’o iha tasi, aguas internasionais ne’ebé ema hanaran aguas territóriais pertense ba Timor, hetan blokeia hosi militár Indonézia sira, hodi satan netik, la husik ró ne’e mai TL.

Iha sekuénsia husi masakre  ne ‘ebé militár Indonézia nian sira halo iha loron 12 fulan-Novembru 1991 iha semitériu Santa Krús iha Dili (koñesidu ho Masakre Santa Krús), iha Portugal no iha mundu tomak, opiniaun públika hatudu no mobiliza an iha protestu no asaun sira ne’ ebé fó sai husi violasaun husi indonéziu sira.

Sosiedade sivíl organiza hodi lori liután kestaun Timor-Leste nian, hodi fó ba nia vizibilidade boot liu. Iha kontestu ida-ne ‘e mak mosu Misaun Paz iha Timor, inisiativa husi ekipa revista Forum Estudante nian, ho objetivu atu sensibiliza opiniaun públika internasionál kona-bá kauza Timor nian.

Advertisement

Inisiativa ne’ e konta ho apoiu hosi figura públika oin-oin, hanesan antigu Prezidente Repúblika Portugal nian, Jenerál Ramalho Eanes no mobiliáza estudante hamutuk 120 hosi nasaun 23.

Grupu ida ne’ebé, iha bordu ró Luzitânia Expresso hakarak to’ o iha Timor no fó omenajen ba vítima sira husi masakre 12 Novembru, ho koroa ai-funan ida iha semitériu Santa Krús, iha Dili, hodi dada atensaun mídia ba opresaun ne’ebé husi militár Indonézia kontinua ba povu Timor-Leste nian.

 Iha etapa ikus, hafoin viajen loron 47, iha loron 11 fulan-Marsu 1992, Lusitânia Expresso, interseptadu husi  aviaun militár no ró funu Indonézia nian hamutuk haat.

Rό sira ne’ e bandu progresaun viajen nian, ne’ebé tama ona iha bee territoriál Timor nian. Partisipante sira lansa ai-funan sira iha tasi, ba  memória mate sira mate Timor-Leste durante okupasaun militár nian, no Lusitânia Expresso fila hikas ba Portugál.

Maske nia objetivu mak atu to’o iha Dili, viajen ba Lusitânia Expresso konsege mobiliza atensaun sira husi imprensa internasionál ba situasaun dramátiku ne’ebé povu timor sira hasoru, hodi sai nudár marku ida iha istória solidariedade no luta ba libertasaun no independénsia Timor-Leste nian, ne ‘ebé sei konkretiza tinan sanulu, hafoin tinan 2002.

Advertisement

Xefe Estadu Maiór F-FDTL, Comodoro,  Donaciano Costa Gomes “Pedro Klamar Fuik” tau ai-funan iha Semitériu Santa Krús, Dili, hodi komemora memória Misaun ba Pás iha Timor ho Ró Lusitânia Espresso. Foto/Hatutan.com

Hafoin liu tiha tinan 30 kona-ba eventu solidariedade internasionál ho Timor-Leste, importante atu fó hatene kona-ba Misaun Pás iha Timor no liuliu ba foin-sa’ e sira, hodi reforsa sira nia papél istóriku iha prosesu independénsia nian.

Ho propózitu ne ‘e, públiku bele ba  haree iha Arkivu no Muzeu Rezisténsia Timoroan nian espozisaun ida kona-ba viajen istórika ne’ e. Nune ‘e mós ho objetivu atu to’ o ba públiku ida ne ebé boot liután hodi husu ba ita boot sira atu halo buat hotu-hotu ne’ ebé bele integra iha imi-nia programasaun iha loron 11 fulan-Marsu nian, ne ‘ebé mak se aprezentasaun hosi dokumentáriu 2 ne’ebé prodús kona-ba eventu istóriku ne ‘e.

“Ohin, mai iha maluk sira hotu ne’ebé maka mate iha Santa Krús ne’e tanba hakarak ita-nia rai atu ukun aan. Tinan 30 depois, ita bele hanoin hikas fila-fali memória ba sira ne’ebé maka mate ona iha Santa Krús, nune’e mós kolega sira ne’ebé mak balu mai ho Lusitânia Espresso, sira balu mós mate ona, no ohin halo tinan 30, ami na’in-haat mai reprezenta sira hotu, mai tau ai-funan ida-ne’e, para hanoin hikas sira hotu,” Xefe Estadu Maiór F-FDTL, Comodoro,  Donaciano Costa Gomes “Pedro Klamar Fuik” hateten ba jornalista sira, durante tau ai-funan  no sunu-lilin iha semitéiru Santa Krús.

Pedro Klamar Fuik nudár joven Timoroan ne’ebé tempu ne’ebá mesak  mai ho delegasaun boot iha Ró Lusitânia Espresso afirma, liuhosi selebrasaun ida-ne’e, atu bele fó hanoin bebeik ba timoroan hotu katak, loron ida-ne’e, importante tebe-tebes ba TL nia istória, tanba joven lubuk ida, hosi mundu, iha tinan 30 ba kotuk, sira hotu-hotu desididu, no prontu atu fó sira-nia vida rasik, hodi solidariza ho joven sira ne’ebé mak mate iha Santa Krús atu bele fó hanoin ba mundu katak, oinsá maka mundu bele haree no rezolve lalais problema Timor nian.

“Ami na’in-haat iha ne’e (refere ba sidadaun Portugés na’in tolu seluk tán), reprezenta ami nia kolega sira hotu, atu hanoin hikas fila-fali misaun Lusitânia Espresso, misaun páz em Timor, ne’ebé mak iha tinan 30 ba kotuk, ami mai hamutuk, mai to’o iha ita-nia tasi Timor,” Pedro Klamar Fuik haktuir tán.

Komandante Pedro Klamar Fuik konta katak, razaun nia ho sidadaun Portugés sira ne’e viájen ho ró mai Timor, bainhira akompaña video ne’ebé públika hosi jornalista Britániku, Saudozu Max Stahl, kona-bá situasaun funu iha TL, imajen ne’e fanun ema hotu-hotu no ema sira ne’ebé mak iha ró ne’e nia laran, kompostu hosi ativistas, jovens, no hosi jornalista barabarak.

Advertisement

Nia dehan,  bainhira akompaña tiha hosi  video husi Saudozu Max Stahl, joven Portugés sira hambriik uluk, solidáriu ho timoroan sira no Portugés hirak ne’e mobiliza iha joven lubun iha sidade Lisboa ema ida laiha ideia. Maibé, liuhosi sira-nia asaun ida ne’e, konsege mobiliza ema kuaze milliaun ida, tun iha estrada, hodi fó kontinuidade ba mobilizasaun joven sira halo manifestasaun bara-barak iha Lisboa no  iha Portugál tomak,

Komemora memória Misaun ba Pás iha Timor ho Ró Lusitánia Espresso. Foto/Hatutan.com

“Mosu inisiativa ida dehan, ita presiza ba besik to’o iha joven sira ne’ebé maka mate iha Santa Krús, sira nia mate fatin, ita lori ai-funan bá. Depois komesa inisiativa ne’e loke, boot tán to’o iha partisipasaun rai barak nian. Altura ne’e mesak joven de’it, no kuandu mai ne’e, la hanoin buat ruma, hanoin de’it dehan hakarak solidariza ho timoroan sira,” Pedro Klamar Fuik haktuir.

Ho sekuénsia  intervensaun komunidade internasionál sira-nia solidariedade ba timoroan nia luta ne’e, hatudu katak partisipasaun husi komunidade internasionál sira nian ne’ebé boot tebe-tebes, presijamente, tanba joven Portugés sira iha altura ne’e, book mundu, fanun mundu, husu ba sira nia politiku sira atu rezolve lalais problema Timor nian.

Husi ida-ne’e, tuir Pedro Klamar Fuik, kontribui maka’as mós ba TL hetan nia destinu iha 1999 mai oin, hetan ninia liberdade no independensia.

Hatán kona-bá tanba sá Komandante Pedro Klamar Fuik iha mós ró ne’e nia laran, nia haktuir, altura ne’ebá, nia hanesan joven ativista ida ne’ebé mak sai husi Timor ba rai-li’ur lori kedan kalór funu nian.

Bainhira sai hosi Timor, “Pedro Klamar Fuik” sai ho mensajen ida katak, nia sei fila-fali mai Timor, lori nia maluk sira seluk ne’ebé maka hetan asasinatu iha masakre, no iha fatin seluk. Iha li’ur, nia sempre lori misaun bebeik kona-bá funu Timor nian, ho objetivu atu bele ajuda hetan solusaun, oinsá mak komunidade internasionál bele apoia lalais Timor hodi fó solusaun ba problema ida ne’e.

Advertisement

“Ha’u nia kolega sira ho organizadóres sira haree katak, presiza  iha timoroan ida, matadalan ida, mai hamutuk ho sira, no sira eskolla ha’u mai ho sira. Timoroan mesak ida de’it, mak ha’u de’it,” Pedro Klamar Fuik hateten.

Husu Valorizasaun hosi Estadu no Governu TL

Liuhosi kontribuisaun no partispasaun lubuk iha tinan 30 liubá,  Pedro Klamar Fuik husu ba Estadu no Governu Timor-Leste atu fó valorizasaun ba sidadaun Portugés sira ne’ebé uluk hola inisiativa hodi organiza ró Lusitânia Espresso mai Timor.

Joven sira ne’e, barak ho profisaun nudár jornalista no balu nudár ativista, ne’ebé mak hakarak solidariza ba TL nia kazu ne’e, antes masakre Santa  Krús no hafoin masakra Santa Krús, joven Portugés hirak ne’e, intensifika sira-nia solidariedade ho Timor, inklui mós misaun Pás em Timor.

“Saida mak ha’u rekomenda ba iha ita-nia Estadu, ita-nia Estadu bele hanoin oinsá maka fó onra ba sira, atribui hanesan ita halo ba solidariedade internasionál sira hotu, atribui medalla ne’ebé maka sira mós merese para depois sira mós rai iha sira-nia vida, iha sira nia memória pesoál, kontributu ne’ebé mak sira halo ba iha ita-rai, ita-nia estadu tenke rekoñese mós sira. Ida ne’e mak importante,”  Comodoro Pedro Klamar Fuik afirma tán.

Advertisement

Jornalista: Rogério Cárceres

 

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

KSTL Ejize Governu Aprova Dekretu Lei Traballu ho Saláriu Mínimu $150 to’o $164

Published

on

Hatutan.com, (17 Abríl 2024), Díli—Konfederasaun Sindikatu Timor-Leste (KSTL) ejize bá IX Governu atu halo aprovasaun bá Dekretu Lei Traballu ho saláriu mínimu nasionál hahú hosi $164 tun to’o $150, liu hosi konferénsia imprensa iha sede KSTL Bemori, Kuarta (17/04/2024).

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

CI ho ABC-ID Lansa Matadalan Jornalizmu Inkluzivu

Published

on

Hatutan.cm, (16 Abríl 2024), Díli—Conselho de Imprensa (CI) servisu hamutuk ho Australia Broadcasting Coorporation-International Development (ABC-ID) hala’o lansamentu bá Matadalan Jornalízmu Inkluzivu.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Projetu Reabilitasaun Estrada iha Díli Laran “La Obedese” bá Prinsípiu Transparénsia

Published

on

Hatutan.com, (16 Abríl 2024), Díli– Iha Rejime Jurídiku Aprovizionamentu (RJA) fó sentidu katak  projetu fíziku (projetu ho karater emerjénsia ka karater normal)  ne’ebé iha implikasaun bá Orsamentu Estadu nian tenke tane as no garante prinsípiu transparénsia.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending