Ekonomia
Cesta Bázika Faze Daruak Sei Gasta Millaun $40
Published
4 years agoon

Hatutan.com, (17 Juñu 2022), Díli—Governu liuhosi Ministériu Turizmu Komérsiu no Indústria (MTKI) lansa ona programa Cesta Bázika atu haforsa ekonomia povu, ne’ebé ho nia orsamentu millaun $40.

Lansamentu Programa Cesta Bazika Faze daruak iha aldeia Baia-Leste, Suku Comoro, Postu Administrativu Dom Aleixo, Munisípiu Díli, Sesta (17/06/2022). Foto/Hatutan.com.
Orsamentu ne’ebé sei utiliza iha faze daruak ne’e, sei aloka $32.200 ba kabazes no seluk ne’e ba operasionál kost.
Lee Mós: CAC-PDHJ Identifika Lakuna no Defisiénsia iha Preparasaun Implementasaun Programa Cesta Bázika
Ministru Turizmu Komérsiu no Indústria, José Lucas do Carmo da Silva, halo ona lansamentu distribuisaun ai-hán Cesta Bázika faze daruak iha aldeia Baia-Leste, Suku Comoro, Postu Administrativu Dom Aleixo, Munisípiu Díli.
Programa ne’e nu’udár modelu ida hosi planu rekuperasaun ekonómika ne’ebé hala’o tiha ona iha 2021, no agora daudaun governu kontinua programa ida-ne’e.
“Iha programa Cesta Bázika faze daruak ne’e atu haforsa ekonómika nasionál,” José Lucas do Carmo da Silva, hateten.
Implementasaun Programa Cesta Bázika iha faze daruak ne’e ho nia baze legál, hatuur iha Dekretu Lei númeru 10/2022, loron 04, fulan-marsu ho diploma konjunta lubun ida, iha sekretáriadu tékniku nasionál, Ministru Koordenadór Asuntu Ekonómiku (MKAE), Joaquim Amaral ninia gabinete.

Lansamentu Programa Cesta Bazika Faze daruak iha aldeia Baia-Leste, Suku Comoro, Postu Administrativu Dom Aleixo, Munisípiu Díli, Sesta (17/06/2022). Foto/Hatutan.com.
Tuir rezultadu peskiza hosi entidade balun kona-bá implementasaun no distribuisaun ai-hán Cesta Bázika durante faze dahuluk iha 2021, deskobre katak fó impaktu ne’ebé pozitivu tebes ba produtu agrikola iha rai-laran, liu-liu foos no fore nia kuantidade produsaun sa’e makaas.
Iha faze daruak ninian, produtu sira mai hosi rai-laran ka produtu lokál, nomós iha produtu balun ne’ebé mak bele mai hosi rai-liur, bainhira produtu iha rai-laran la sufisiente.
“Maibé, produtu oitoan de’it mak mai hosi rai-liur no produtu importasaun sira ne’e mak hanesan masin-midár, produtu ijiéne hanesan femenina ninian, mina hodi te’in ka óleo de koziña, deterjen ka rinso, sabonete, sira ne’e ita sei konsidera dala-ruma iha prosesu ida ne’e sei mai hosi liur,” José Lucas do Carmo, hateten.
Produtu alimentár ne’ebé mak benefisiáriu sira atu simu, kompostu hosi karbohidratus, proteina, vitamina no produtu ba ijiéne pesoál inklui produdu ijiéne femenina.

Ai-han Cesta Bazika Faze daruak nian. Foto/Hatutan.com.
Produtu karbohidratus mak hanesan foos, batar no fehuk. Produtu proteinas mak hanesan, manu-tolun, koto no fore.
Produtu vitaminas mak hanesan, modo-tahan, repollu, brinjela, señora, tomate, lakeru, ai-fuan no selseluk tán. Produtu ijiéne pesoál mak hanesan, sabonete, deterjente no produtu femenina ninian.
Mekanizmu presu ai-hán ne’ebé mak ministériu koodenadór ho ministériu implementadór sira tau ona iha kada kabesa ho montante $50.
Totál populasaun iha aldeia Baia-Leste 755, hosi uma-ka’in ka xefe familia 175. Maibé, benefisiáriu iha lansamentu dahuluk ai-hán Cesta Bázika iha segunda faze hamutuk ema na’in atus-ida.
Maske nune’e, tuir kritéria iha distribuisaun, funsionáriu sira ne’ebé ninia saláriu boot hosi $500 ba leten la elejível atu simu. Maibé, ninia membru família sira de’it mak iha direitu atu simu ka hetan benefísiu.
MTKI husu sidadaun sira hotu nia konsiénsia hodi kontribui no fó apoiu másimu ba implementasaun programa ida-ne’e, nune’e prosesu sira distribuisaun ai-hán ba komunidade bele realiza ho di’ak no susesu.

Koordenadora ba sekretariadu Cesta Bázika iha MKAE, Florentina Smith.
Koordenadora ba sekretariadu Cesta Bázika iha MKAE, Florentina Smith afirma hanesan ekipa ba sekretariadu tékniku simu ho responsábilidade iha kna’ar ne’ebé mak sira halo.
Hanesan sekretariadu téknika sente orgullu, kontragratula MTKI ho SEKOOP ne’ebé ho esforsu tomak, liuhosi diskusaun naruk.
“Ita hotu tenke orgullu ho programa governu nian ne’ebé hakarak diretamente fó apoiu ba ita boot sira. Esforsu tomak sekretariadu, ami prontu atu hala’o servisu, ami iha kompozisaun ho dirijentes ne’ebé mak ho nia kapasidade, nia forsa tomak ho matenek, hodi bele ajuda governu atu bele implementa,” Florentina Smith, hateten.
Iha fatin hanesan, Vise Ministru Administrasaun Estatál (MAE), Lino de Jesus Torrezão informa, programa ne’e hatuur iha Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022.
“Dadus ne’ebé ami fornese ba iha ministériu relevante ne’ebé atu fahe Cesta Bázika ne’e mai hosi aldeia, suku, mai hosi funsaun públika no mai hosi instituisaun relevante sira,” Lino Torrezão esplika.

Vise Ministru Administrasaun Estatál (MAE), Lino de Jesus Torrezão.
Tuir dadus, totál benefisiáriu iha territóriu nasionál ne’ebé atu asesu ai-hán Cesta Bázika iha faze daruak ne’e, hamutuk millaun 1,4.
Orsamentu ne’ebé utiliza ba iha programa sexta bázika faze daruak ne’e, hamutuk milliaun $40, maibé osan ho valór rihun $32,200, alokadu ba kabazes no seluk ne’e ba operasionál kost.
Prosesu sira kona-bá distribuisaun Cesta Bázika iha faze daruak ne’e responsábiliza hosi ministériu haat mak hanesan, MKAE nu’udár koordenadór, MAE mak submete ka fasilita de’it lista dadus populasaun no MTKI no Sekretária Estadu Kooperativa (SEKOOP) mak sai hanesan ministériu implementadór.
Tuir planu iha sábadu 18 juñu 2022 sei hala’o lansamentu ba programa ne’ebé mak hanesan ba benefisiáriu iha Munisipiu Likisá.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres
You may like
Ekonomia
Governu Hasai Millaun US$4.5 Husi OGE 2026 Halo Pagamentu Saláriu Décimo Terceiro 2025
Published
4 weeks agoon
12/01/2026
Hatutan.com (12 Janeiru 2025),Díli— Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, informa Governu hasai kuaze millaun US$4.5 husi Orsamentu Jerál Estadu (OGE, sigla portugés) tinan fiskál 2026 hodi halo pagamentu ba saláriu decimo terceiro 2025 nian.

Hatutan.com, (29 Dezembru 2025), Díli–Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómia (MCAE- sigla portugés) dúvida ho dadus produsaun hare-kulit iha Sentru Nasionál Lojistika (CLN) tanba la hatudu dadus konkretu.
Ekonomia
BCTL ho BNU Halo Kooperasaun Hametin Indústria Finanseira no Impulsiona Dijitalizasaun Ekonomia TL
Published
2 months agoon
05/12/2025
Hatutan.com, (05 Dezembru 2025), Díli— Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL-sigla portugés) no Banco Nacional Ultramariño (BNU) halo kooperasaun liuhusi atividade Fórum CEO hodi hametin industria finanseira no impulsiona dijitalizasaun ekonómia iha Timor-Leste.

Komisaun E Identifika Projetu Uma Dignu 25 iha Manatuto La’o Atrazu

Suspeitu Kazu Violasaun no Koasaun Seksuál iha Hera Aumenta Ba Na’in-Haat

FM Konsidera MI Inkapasidade no Fase-Liman iha Polémika Rekrutamentu Kadete PNTL

Armazén Sentrál INFPM Rejista Total Reajente Atinje 88%

PDHJ: Ofisiál Mídia SEKOMS Impede Hatutan.com Halo Kobertura iha Espasu Públiku RTTL,E.P Ne’e Krime

DIT Hahú Introdús ba Estudante Sira Kona bá Seguransa ba Dadus Importante

IGJ Legaliza Corais Timor bá Atividade Futu-Manu

STOP PRESS: Ministru Nino Pereira Konsumu Dose Kontamina ho Frasku Halo Nanál Kanek no Ran

Indonesia dan Timor-Leste Perkuat Kerjasama Ekonomi, Sosial Budaya, dan Pariwisata

Governu Indika BTK Hadi’a Trotoár Naksobu iha Área Bebora

Asesu Gratuita HATUTAN.com

Hafoin Ferias Judisiáriu PGR Sei Ko’alia Kazu Set-top Box RTTL,E.P

Xefe Estadu TL Kondekora Militár Korea Súl Ne’ebé Mate iha Oé-Cusse

PCIC Detein MG Lori Osan Falsu Hosi Inglaterra

PR Simu Karta Kredensial Husi Embaixadór Brunei Darussalam ho Reinu España
Trending
Dili1 week agoOfisiál Mídia SEKOMS Impede Jornalista Hatutan.com Halo Kobertura iha RTTL,E.P
Justisa & Krime1 week agoTribunál Rekursu Deside Estadu Selu Kompensasaun bá Gil da Costa “Puto Naldo Rei”, Antigu Prezidente RTTL,E.P
Dili1 week agoAsidente Tráfiku iha Área Eskola UNAMET, Joven Na’in-rua Lakon Vida
Polítika1 week agoKomisaun A Preokupa Servisu Asesór iha Ministériu Sira
Nasionál5 days agoHahalok Ofisiál Mídia SEKOMS Bele Fó Impaktu Ba Índise Liberdade Imprensa Timor-Leste
Nasionál6 days agoImpede Jornalista Hatutan.com, AJAR Konsidera SEKOMS ho Nia Subordináriu Prátika Rejime Ditadura Soeharto
Nasionál7 days agoKandidatu PNTL Na’in-10.597 Aprovadu Ba Faze Teste Médiku
Nasionál6 days agoImpede Jornalista Hatutan.com, Conselho de Imprensa Konsidera Ofisiál Mídia SEKOMS Komete Violasaun Grave Ba Konstutisaun RDTL










