Connect with us
Pakote Ahi

Saúde

Deklarasaun Hapara TB iha TL To’o 2025 ho Estabelesimentu Ekipa Task Force

Published

on

Hatutan.com, (30 Jullu 2022), Díli—Ministériu Saúde (MS) hamutuk ho parseiru sira deklara hapara moras Tuberkuloze (TB)  iha Timor-Leste (TL), to’o tinan 2025  no halo estabelesimentu ekipa task force ne’ebé formaliza ho asinatura deklarasaun.

Serimónia deklarasaun hapara TB to’o 2025, entre Ministériu Saúde ho perseiru sira iha Munisípiu Ermera. Foto/Média MS.

Vise-Ministru Saúde, Bonifácio Mau Coli dos Reis mak partisípa diretamente iha serimónia Deklarasaun ne’ebé dehan katak, tenki Hapara Tuberkuloze tinan 2025 iha Timor-Leste, ne’ebé hala’o iha munisípiu Ermera foin lalais ne’e.

Lee Mós:MS Redús Orsamentu Klínika Bairru-Pité Hodi Responde ba SNAEM

Parseiru implementadór sira ba TB nian mak hanesan Caritas Diocesana Dili, Fundasaun Klibur Domin, Fundasaun Klínika Bairo-Pite, Serviços Católicos de Assistência (CRS), Asosiasaun Maluk Timor; OMS nu’udar parseiru prinsipál tékniku; no ho KOICA no IOM, ne’ebé implementa hela Programa Nasionál TB (NTP). Ministériu Saúde hetan apoiu finanseiru husi Fundu Global ba kombate SIDA, Tuberculose no Malária liu husi mekanizmu ba koordenasaun iha país (CCM).

Advertisement

Alende ne’e, Fundu globál mós kontinua ho ninia kompromisu ba períodu 2021-2023 ho alokasaun finanseiru atu implementa Planu Estratéjiku Nasionál Setor Saúde Daruak nian no Programa Nasionál Tuberculoze 2021-2024 atu Hapara TB nomos iha momentu hanesan, atu fortalese sistema saúde iha rai laran.

Adisionalmente, Ajénsia KOICA atribui fundu nu’udár parte hosi ninia kompromisu ba luta kontra tuberkuloze iha Timor-Leste.

Tanba ne’e, lansamentu ne’e nu’udár forma estratéjiku esensiál ne’ebé Ministériu Saúde hamutuk ho Autoridade Munispál, ho parseiru implementadór sira, hala’o ona esforsu lubun boot atu alkansa Timor- Leste Livre husi TB to’o iha tinan 2025.

“Orgullu haree ba esforsu sira hotu ne’ebé mobiliza hosi Programa Nasionál Tuberkuloze, ho envolvimentu hosi parseiru sira atu buka ativu ba kazu no rastreamentu ba kontaktu domisiliar sira,” Hatutan.com sita deklarasaun Vise Ministru Saúde, iha komunikadu.

Sentimemtu orgullu ba esforsu atu kombate TB partikularmente ba Munisípiu Ermera nu’udár populasaun daruak mais populoza iha Timor-Leste ne’ebé iha mós risku ba Transmisaun TB iha komunidade nia leet.

Advertisement

Antes ne’e Prezidente RDTL mós deklara ona atu entidade hotu esforsu hodi kombate TB no mós Primeiru-Ministru promete atu ‘Hapara TB’ iha Timor-Leste to’o 2025, aliña ho tema sentrál ba loron mundiál TB 2022 nian maka ‘Investe atu Hapara TB Salva Moris.’

Timor-Leste hamutuk ho Estadu membru OMS nian, partikularmente SEAR, iha kompromisu boot atu hakotu TB nu’udár prioridade polítika globál ne’ebé hato’o iha primeira reuniaun altu nível ONU nian iha setembru 2018. Tinan tolu depoisde kompromisu ida-ne’e atu hakotu TB.

Mundu no Timor-Leste enfrenta surjimentu ba moras pandemia Covid-19 ne’ebé lori dezafiu ba rekursu umanu, finanseiru no infraestrutura saúde atu atende urjénsia no emerjénsia ba pandemia Covid-19.

Ba Timor-Leste, notifikasaun kazu TB redús ba 20-25% no atividade ba divulgasaun espesifikamente relasiona ho aumentu ba deskoberta kazu sira, tratamentu preventivu no apoiu psikososiál hetan interrupasaun. Covid-19 mós hatodan dezigualdade iha aspetu oioin hanesan asisténsia saúde, nutrisaun no seluk tan. Ninia impaktu bele reflete iha estimativa ba kazu foun TB iha 2021, ne’ebé abranze 508 por 100.000 abitante, nu’udar taxa insidénsia daruak aas liu iha Rejiaun Sudeste Aziátiku.

Tuir estimasaun katak, kobertura ba tratamentu ne’ebé atinji ona 63% iha 2019, iha 2020 tuun fali ba 48%. Kobertura ba tratamentu preventivu ba TB durante períodu ida-ne’e mós reduz no proporsaun ba kazu TB multi-rezistente iha inísiu tatramentu mós tuun.

Advertisement

Peskiza ida-ne’ebé realiza iha Timor-Leste, iha periodu pré-Covid revela katak 83% husi ema sira ne’ebé afetadu husi TB sofre kustus katastrófikus.

Iha nesesidade urjente ida atu aselera progresu hodi hakotu TB iha Timor-Leste, liu husi avalia dezafius no oportunidade no reformula resposta ne’ebé inkorpora lisaun sira ne’ebé aprende durante pandemia Covid-19.

Nesesidade ida atu haforsa kompromisu husi setór sira hotu atu envolve efetivu liután ho programa nasionál TB hodi hapara TB. Pertinente tebes atu iha “Plano Nasionál ba Asaun Aseleradu hodi Hapara TB: 2021-2025” ho orienta ba asaun sira atu kobre lakunas iha prevensaun no kuidadu. Presiza investimentu no asaun urjente no ambisiozu atu koloka Timor-Leste iha dala loos hodi alkansa meta, espesialmente iha kontestu pandemia Covid-19.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Saúde

PN husu Governu Halo Prevensaun Urjente Hasoru Virus Rabies iha RAEOA

Published

on

Hatutan.com, (25 Marsu 2024), Díli– Parlamentu Nasionál  (PN) husu Governu liuhosi Ministériu Saúde atu foti medida urjente hodi halo prevensaun bá virus Rabies (asu bulak) ne’ebé mak agora daudaun hahú espella ona iha Rejiaun Administrativu Espesial Oe-cusse Ambeno (RAEOA).

(more…)

Kontinua Le'e

Saúde

Ema ho HIV/SIDA 400-resin Halai hosi Tratamentu

Published

on

Hatutan.com, (19 Marsu 2024), DíliPasiente Human Immunodeficiency Virus no Acquired Immune Deficiency (HIV/SIDA, sigla portugés) hamutuk 400-resin halai hosi tratamentu saúde.

(more…)

Kontinua Le'e

Saúde

Stock Out Ai-Moruk iha INFPM Hela 26% no HNGV 13%

Published

on

Hatutan.com, (12 Marsu 2024), Díli-Ministériu Saúde (MS) liuhosi Ekipa Integradu Saúde (EIS), Tersa (12/03/2024),  atualiza stock out ai-moruk ne’ebé dadaun ne’e eziste iha armájen Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médikus (INFPM) hela porsentu 26 (26%), no iha Hospitál Nacional Guido Valadáres (HNGV) ho pursentu 13 (13%).

(more…)

Kontinua Le'e

Trending