Connect with us

Ekonomia

PM Taur Dezafia INDMO Rejísta Dadus Traballadór Timoroan Iha Estranjeiru

Published

on

Hatutan.com, (15 Agostu 2022), Díli—Primeiru Ministru (PM) Taur Matan Ruak, dezafia Instituto Nacional de Dezenvolvimento de Mão de Obra (INDMO), atu hahú halo rejistrasaun dadus kona-bá traballadór timoroan ne’ebé oras-ne’e servisu iha estranjeira, hodi identifika tuir área espesialidade. 

Segunda konferénsia internasionál kona-bá skill, ho tema “Increasing the equality inclusiveness of Timor-Leste’s Technical and vocational Education and Training (TVET) for national development,” iha Salaun Oka, Osindo, Díli, Segunda (15/08/2022). Foto/Media PM.

PM Taur dezafia ne’e, bainhira partisipa no halo abertura ba segunda konferénsia internasionál kona-bá skill, ho tema “Increasing the equality inclusiveness of Timor-Leste’s Technical and vocational Education and Training (TVET) for national development,” iha Salaun Oka, Osindo, Díli, Segunda (15/08/2022).

Xefe Governu ne’e dehan, koñesimentu, instrusaun, informasaun no kompeténsia, hanesan matéria prima ida iha komérsiu internasionál.

Timor-Leste mós bele aproveita oportunidade hodi dezenvolve nia rekursu umanu sira, nune’e realmente TL tenke kontribui iha área ida-ne’e.

Advertisement

Maski nune’e rekoñese katak, TL nia esportasaun ba iha koñesimentu tékniku, seidauk barak. Haree kona-bá traballadór timoroan sira ne’ebé ba servisu iha nasaun Korea Súl, hamutuk na’in-hira no iha espesiálidade iha área saida.

Henesan mós traballadór sira ne’ebé bá servisu iha Austrália, ema na’in-hira ona mak kada tinan governu haruka bá, no sira ba halo saida, espesiálidade iha área saida.

Alende ne’e, sira ne’ebé oras-ne’e servisu hela iha Inlanda no iha Inglaterra, inklui nasaun sira seluk hodi hatene kona-bá sira bá servisu iha área saida no sira ninia koñesimentu ne’e oinsá.

Iha área formasaun sira ne’ebé mak eziste, ema sei haree no avalia, sira klasifika nasaun ida ninian rekursu umanu iha nível lima ka neen.

PM Taur dehan, iha mundu mosu problema rua, ida mak ema bolu analfabetizmu literál, ne’ebé la hatene lee no hakerek. Maibé, ida fali analfabetizmu funsionál, katak nia hatene, nia eskola, maibé nia la uza ninia matenek ne’e iha servisu lor-loron. Dala-ruma nia hasai kursu iha Polisia no Sosiál, nia ba halo administrasaun. Nia hasai iha agrukultura, nia ba halo iha jestaun.

Advertisement

Tanba ne’e, Xefe Governu ne’e haree katak durante ne’e, traballadór sira ne’ebé mak ba servisu iha nasaun Koreia Súl, sira aprende mak Lingua Inglés, mais dala-ruma sira unskill, la’ós kualifikadu.

Iha fatin hanesan, Diretóra INDMO, Isabel Fernandes de Lima hateten, INDMO hanesan orgaun reguladora ne’ebé mak regula sentru formasaun hotu-hotu iha Timor-Leste.

Funsaun importante ida hosi INDMO nian maka, atu define padraun sira kompeténsia nian iha nivel nasionál.

Objetivu hosi konferensia ne’e, atu garante katak sistema TVET Timor-Leste nian tenke pró-ativu iha adptasaun tranzisaun hosi impaktu politika no sosiál ne’ebé jenera probreza, no dezigualidade, aumenu emprégu informál, dezenvolvimentu siénsia no teknolójia ne’ebé lori ba revolusaun indústria bazeia ba dijitalizasaun, automatizasaun no intelejénsia artifisiál.

“Nune’e mós atu halo transformasaun radikál, iha mundu ekonomia nia laran atu atinje dezenvolvimentu sustentável no amigável, ho ámbitu no seluk tán. Nune’e nesesidade atu apoia programa formasaun abilidade durante moris tomak atu responde ba nesesidade servisu, apoia kresimentu ekonómia nasaun no nesesidade komunidade,” Isabel Fernandes de Lima, esplika.

Advertisement

Oras ne’e dadaun INDMO rejista sentru formasaun hamutuk 93 mak hetan lisensa operasionál. Maibé hosi númeru ida ne’e, iha 27 mak hetan akreditasaun programátiku sira. Maske nune’e, parte INDMO mós hala’o hela re-aplikasaun ba sentru formasaun sira seluk, atu hetan mós akreditasaun.

Sentru formasaun sira-ne’e, iha área ne’ebé mak oioin hanesan, turizmu, otelaria, konstrusaun, automóvel, agrikultura, administrasaun no finanasa nomós Informasaun Komunikasaun no Tekonolójia (ICT-Sigla Portugés), ne’ebé mak maioria responsabiliza hosi timoroan rasik.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Advertisement
Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

OJE 2026 Aloka Bá MCAE ho Montante Millaun $8 Resin Aprovadu

Published

on

By

Hatutan.com (14 Nobembru 2025),Díli— Bankada CNRT ho PD  trava propósta tolu husi Bankada opozisaun FRTILIN ho PLP, ne’ebé husu atu  hasai tiha  $985.50.000 husi  Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2026 ne’ebé atribui bá  Ministériu Koordenadór bá Asuntu Ekonómia (MCAE).

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

Timor-Leste iha Difikuldade Kompete Kuantidade Produtu iha Merkadu ASEAN

Published

on

By

Hatutan.com, (06 Novembru 2025),Díli— Vise-Ministra bá Asuntu ASEAN, Milena Rangel rekoñese  Timor-Leste  iha difikuldade kona-bá kuantidade produtu lokal atu kompete iha merkadu nasaun sira Estadu membru ASEAN.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

Debate OJE 2026 iha Jeneralidade, Komisaun C Hato’o Rekomendasaun Forte Bá Governu

Published

on

By

Hatutan.com,  (05 Novembru 2025),Díli—Debate  Orsamentu Jerál Estadu (OGE-sigla portugés) 2026 iha faze jeneralidad, Kuarta (05/11/2025),  Komisaun C  Parlamentu Nasionál ba asuntu Finansas Públika  hato’o rekomedasaun forte bá IX Governu Konsititusionál  hodi anota no sai hanesan prioridade.

(more…)

Continue Reading
Advertisement

Trending