Connect with us
Pakote Ahi

Justisa & Krime

José Reis Sai Arguidu ba Krime Fraúde Fiskál

Published

on

Hatutan.com, (27 Setembru 2022), Díli—Atuál Vise-Primeiru Ministru no Ministru bá Planu Ordenamentu Territóriu, José Maria dos Reis sai arguidu ba krime fraúde fiskál, hamutuk ho arguido na’in-rua seluk hanesan Vise-Prezidente Cámara Comérçio e Indústria-Timor-Leste (CCI-TL) no na’in bá kompañia Grand Brother Unipesoal Lda, Bartolemeu Sequeira.

Vise-Primeiru Ministru no Ministru bá Planu Ordenamentu Territóriu, José Maria dos Reis. Foto Espesiál.

Arguidu na’in-tolu ne’e submeter ona ba prosesu julgamentu iha Tribunál Distritál Dili (TDD), iha Tersa, 27 setembru 2022, iha tuku 09:00 dadeer Otl.

Ministériu Públiku (MP) akuza arguidu sira ho kazu fraúde fiskál, tanba iha tinan 2000 sira estabelese kompañia Sunhine Petrol Group, infelizmente to’o oras-ne’e la kumpri sira nia devér hodi selu taxa bá Estadu Timor-Leste.

Akuzasaun ne’e maka, iha 5 fulan-Novembru 2002 to’o iha 24 fulan-juñu 2016, empreza Sunhine Petrol Group, hahú rejísta ho TIN 1018089, ho nia sede rasik lokaliza iha área Audian Vera-Cruz, Dili, ho konsórsiu João B.F Alves ho sósiu 40%, Bartolomeu  Siqueira 30% no José Maria dos Reis ho sósiu 30%. Estabelesimentu Empreza Sunhine Petrol Group hodi hala’o atividade ekonómika komersiál kombustível  no ba veíkulu sira.

Advertisement

Iha 2009 no 2011, empreza Sunhine Petrol Group asina kontratu ho governu hodi fornese mina bá Eletrisidade Timor-Leste, ne’ebé oras-ne’e nia estatutu muda ona Empreza Públika.

Iha 10 fulan-novembru 2010, Estadu RDTL halo ona pagamentu bá empreza Sunhine Petrol Group nia konta bankária ho númeru konta 193544210001 ba kontratu ne’ebé simu ho montante $5.235.637.52 (dolár amérikanu tokon lima-rihun-atus-rua, tolu-nulu-resin lima, atus-neen tolu-nulu-resin-hitu, sentavus lima-nulu resin-rua), tuir TPO 10211955.

Iha fali loron 25 fulan-maiu to’o 29 fulan-dezembru 2010, empreza Sunhine Petrol Group ne’ebé hetan autorizasaun hosi Diresaun Nasionál Alfándega hodi loke armajén bá mina nian, ho estoke mina hamutuk lítru 17.435.105, maibé seidauk selu taxa bá autoridade aduaneira iha Diresaun Alfándega bá estoke mina ho totál taxa $1.215.907.09.

Akuzasaun ne’e mós hateten katak, Empreza Sunhine Petrol Group ho TIN 101808, iha obrigasaun hodi selu 0,5% kada fulan hosi rendimentu, detekta katak empreza ne’e hahú rejísta iha sistema impostu doméstika (SIGTAS), iha 1 fulan-juñu 2003, maibé halo de’it nia deklarasaun tributária.

Iha fulan-agostu 2004 to’o marsu 2017, empreza ne’e la deklara atu selu impostu rendimentu. Ikus mai, iha fali 2011, empreza Sunhine Petrol Group hahú selu taxa  bá Estadu hamutuk $4.965.50.

Advertisement

Iha fulan abril 2007 to’o 2011 empreza ne’e hahú selu impostu  rendimentu ho valór $304.017.85, maibé, ikus mai iha 2011 to’o 2016, empreza Sunhine Petrol Group, la selu ona taxa ba Estadu inklui la deklara rendimentu ba Diresaun Impostu Doméstiku.

Arguidu sira ho intensaun hakarak hasees-an hosi pagamentu taxa no mós impostu hodi bosok bá iha autoridade Alfándega sira katak, Ministériu Finansas (MF) seidauk halo pagamentu, maibé de-faktu empréza ne’e hetan tiha ona pagamentu hosi governu.

Arguidu na’in-tolu ne’e, lívre no deliberamente ho intensaun hakarak benefisia sira nia an no sira hatene katak, hahalok ne’e lei bandu no bele hetan responsabilidade kriminál, maibé arguidu sira kontinua hala’o aktu ida ne’e.

Nunune’e, ho hahalok hosi arguidu sira ne’e, Estadu sofre prejuízu ho montante orsamentu hamutuk $1.215.907.09.

Relasiona ho hahalok ida ne’e, MP akuza arguidu na’in-tolu  ho krími fraúde fiskál ne’ebé prevístu iha artigu 314, númeru 2, hosi Kódigu Penál Timor-Leste nian.

Advertisement

Iha Lei Kódigu Penál Timor-Leste, artigu 314, númeru 2  esplika katak, ema hirak ne’ebé deve hela no la selu superiór hosi dolár amérikanu $5.000, sira ne’e sei kondena ho pena prizaun tinan 2 to’o 8.

Maibé, durante prosesu iha sala julgamentu, arguidu Bartolomeu  Siqueira afirma katak, akuzasaun hosi MP ne’e iha balun loos, maibé balun sala, tanba nia rasik laiha koñesimentu kona-bá faktu ka prova sira ne’ebé Ministeriu Públiku akuza ba nia.

Bartolmeu rekoñese duni katak, sira mak planeia duni hodi harii kompañia Sunhine Petrol Group ne’e maibé, bainhira prosesu ne’e bá oin, nia la hatene ona progresu ne’e la’o oinsá tanba iha tinan 2001 sira  na’in-tolu deside la ativu, ida-idak halo nia servisu, iha ne’ebé José Reis sai membru Asembleia Konstituente no na’in-rua  seluk ba fali serbisu iha Governu.

Arguidu Bartolomeu mós laiha koñesimentu kona-bá empréza Sunhine Petrol Group sai manán-na’in bá iha konkursu Governu nian iha 2010 hodi oferese kombustivél ba EDTL, tanba nia hatene katak, kompañia ne’e nia atividade paradu kleur ona.

“Maibé hakfodak mai, hetan fali konkursu no sai manán-na’in bá iha konkursu ne’e, iha momentu ne’ebá, públika mós iha média nasionál balun,” Arguidu Bartolomeu deklara iha sala julgamentu TDD.

Advertisement

Iha momentu ne’ebá, arguidu João Alves bolu arguidu Bartolomeu hodi informa kona-bá sira-nia empreza Sunhine Petrol Group mak sai hanesan manán-na’in bá konkursu ne’e, hodi oferese kombustivél ba EDTL.

Maibé, iha tempu ne’ebá, arguidu Bartolomeu hatán de’it katak, kompañia aparadu totál ona. Maski nune’e arguidu João Alves garantia nafatin katak, iha ema ida tán maka João Martins nu’udár família hosi arguidu João Alves rasik ne’ebé mak hakarak investe  fila-fali iha kompañia ne’e.

Liu tán ida ne’e Arguidu Bartolomeu rasik laiha koñesimentu kona-bá tanba sá mak kompañia la kumpri nia dever, hodi selu taxa ba Estadu.

Rona tiha deklarasaun sira hosi arguidu Bartolomeu Siqueira, Tribunál entende hodi adi’a julgamentu bá fali 11 fulan-Outobru 2022, tuku 16:00 lorokraik hodi rona arguidu José Reis no João Alves.

Julgamentu ne’e prezíde hosi Juiz koletivu, José Gonçalves, Alvaro Maia no Argentino Nunes, MP reprezenta hosi Prokuradora Lídia Soares no arguidu sira hetan asisténsia legál hosi Advogadu Privadu José Guterres no Arlindo Sanches.

Advertisement

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Justisa & Krime

Eviksaun, PDHJ Konsidera Aprosimasaun SEATOU Sees Hosi Prinsípiu Direitus Umanus

Published

on

Hatutan.com, (19 Abríl 2024), Díli—Provedoria Direitus Humanus no Justisa (PDHJ), lamenta no konsidera aprosimasaun ne’ebé Governu halo liu hosi Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU), Germano Santa Brites Dias  hasoru komunidade iha Díli, sees hosi prinsípiu direitus umanus ninian.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

Prizioneiru Na’in-Lima Okupa Kuartu Ida, HAK Husu Governu Estabelese-tán Prizaun Foun

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli—Asosiasaun HAK sujere atu Governu estabelese tán prizaun foun tanba liu hosi monitorisazaun ne’ebé mak sira halo iha prizaun Díli, Gleno no Suai hatudu katak kondisaun infra-estrutura barak mak aat no la sufisiénte bá dadur sira ne’ebé ema na’in-lima okupa lisku kuartu ida ho medida ne’ebé kiik.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

MJ Sérgio Hornai Sei Foti Medida Hasoru Pesoál PCIC Husu Osan bá Oan-Mane Fujitivu Teves Jr

Published

on

Hatutan.com, (17 Abríl 2024), Díli-Ministru Justisa (MJ), Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, sei foti medida forte to’o bele halo demisaun bá pesoál membru Policia Ciêntíficia e de Investigação Criminal (PCIC) ida ne’ebé deskonfia husu osan bá fujitivu Arnolfo Teves Jr nia oan-mane, foin lalais ne’e.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending