Connect with us

Ekonomia

Tane Konsumidór Apresia Governu Hatún Taxa Importasaun

Published

on

Hatutan.com, (10 Agostu 2023), Díli—Assosiasaun Tane Konsumidór apresia ho IX Governu ne’ebé hatun ona taxa Lei impostu seletivu hosi 5% tun ka aplika fila-fali bá taxa anteriór ho 2,5%.

Espésie Bebidas ne’ebé folin sa’e iha inísiu tinan 2023.

“Tuir Tane Konsumidór mak ne’e, operadór ekonómika labele espekula ka hasa’e  folin arbiru tanba prezudika konsumidór sira. Seluk bá Governu atu rigór iha kontrolu,” Hatutan.com sita komunikadu, Kinta (10/08/2023).  

Lee Mós: Governu Hatun Ona Taxa Hosi 5% bá 2,5%

Iha loron 09 fulan Agostu tinan 2023, Konsellu Ministru (KM) hala’o surumutu hodi aprova ona projetu Lei ba alterasaun dahuluk ba Lei Nº 15/2022, de 21 de dezembro, kona-bá Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ba tinan 2023 no Lei Nº 2 /2022,de 10 de Fevereiru, refere ba enkuadramentu ba Orsamentu Jeral Estadu no Jestaun Finanseira Públika, mós alterasaun daruak ba Lei Nº 8/2008, de 30 de junho, Lei tributaria.

Advertisement

Resultadu pratika husi alterasaun sira ne´e,ninia resultadu pratika maka, IX Governu Konstitusionál liu hosi Reniaun Konsellu Ministru (KM) diminui ona taxa Lei impostu seletivu hosi 5% tun ka aplika fila-fali bá taxa anteriór ho 2,5%.

“Desizaun ne’e Konsellu Ministru propoin ona iha Progama IX Governu Konstitusionál, hakarak hamenus impaktu inflasaun no aumentu kustu vida ba sidadaun sira, hodi aumenta sira-nia podér kompra nian,” sita publikasaun Jornal Repúblika.

Ho hatun taxa importasaun hosi 5% hatun ba 2,5% bele lori impaktu ba konsumidor sira, liuliu presu ka folin bele kompetitivu no lori benefisiu ba Konsumidór sira.

Parte seluk, bele tulun konsumidór sira asesu ba ai-han ne’ebé korresponde ba nesesidade baziku folin ne’ebé naton ka assesivel ba konsumodór sira.

Tane Konsumidór mós hato’o ninia sujestaun atu hasa’e produsaun nasionál, nune’e bele iha produtu ba substitutu, ezemplu hasa’e produsaun fos rai laran hodi hatun dependénsia totál ba importasaun.

Advertisement

Sujestaun seluk maka, atualiza Dekretu Lei No.29 2011 ,20 de jullu kona-bá Presu justu no kontrolu rigór liu hosi aplikasaun Lei sira.

Lee Mós: Governu Hatun Taxa Importasaun Atu Kontribui bá Rekoperasaun Ekonomia

Jornalista: Vito Salvadór

Advertisement
Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Governu Hasai Millaun US$4.5 Husi OGE 2026 Halo Pagamentu Saláriu Décimo Terceiro 2025

Published

on

By

Hatutan.com (12 Janeiru 2025),Díli—  Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, informa Governu hasai  kuaze millaun US$4.5 husi Orsamentu Jerál Estadu (OGE, sigla portugés) tinan fiskál 2026 hodi  halo pagamentu ba saláriu decimo terceiro 2025 nian.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

MCAE Dúvida ho Dadus Produsaun Hare-Kulit Husi CLN

Published

on

By

Hatutan.com,  (29 Dezembru 2025), Díli–Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómia (MCAE- sigla portugés) dúvida ho dadus produsaun hare-kulit iha  Sentru Nasionál Lojistika (CLN) tanba la hatudu dadus konkretu.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

BCTL ho BNU Halo Kooperasaun Hametin Indústria Finanseira no Impulsiona Dijitalizasaun Ekonomia TL

Published

on

By

Hatutan.com, (05 Dezembru 2025), Díli— Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL-sigla portugés) no Banco Nacional Ultramariño (BNU)   halo kooperasaun liuhusi atividade Fórum CEO hodi hametin industria finanseira no  impulsiona dijitalizasaun ekonómia iha Timor-Leste.

(more…)

Continue Reading

Trending