Connect with us

Ekonomia

Tane Konsumidór Apresia Governu Hatún Taxa Importasaun

Published

on

Hatutan.com, (10 Agostu 2023), Díli—Assosiasaun Tane Konsumidór apresia ho IX Governu ne’ebé hatun ona taxa Lei impostu seletivu hosi 5% tun ka aplika fila-fali bá taxa anteriór ho 2,5%.

Espésie Bebidas ne’ebé folin sa’e iha inísiu tinan 2023.

“Tuir Tane Konsumidór mak ne’e, operadór ekonómika labele espekula ka hasa’e  folin arbiru tanba prezudika konsumidór sira. Seluk bá Governu atu rigór iha kontrolu,” Hatutan.com sita komunikadu, Kinta (10/08/2023).  

Lee Mós: Governu Hatun Ona Taxa Hosi 5% bá 2,5%

Iha loron 09 fulan Agostu tinan 2023, Konsellu Ministru (KM) hala’o surumutu hodi aprova ona projetu Lei ba alterasaun dahuluk ba Lei Nº 15/2022, de 21 de dezembro, kona-bá Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ba tinan 2023 no Lei Nº 2 /2022,de 10 de Fevereiru, refere ba enkuadramentu ba Orsamentu Jeral Estadu no Jestaun Finanseira Públika, mós alterasaun daruak ba Lei Nº 8/2008, de 30 de junho, Lei tributaria.

Advertisement

Resultadu pratika husi alterasaun sira ne´e,ninia resultadu pratika maka, IX Governu Konstitusionál liu hosi Reniaun Konsellu Ministru (KM) diminui ona taxa Lei impostu seletivu hosi 5% tun ka aplika fila-fali bá taxa anteriór ho 2,5%.

“Desizaun ne’e Konsellu Ministru propoin ona iha Progama IX Governu Konstitusionál, hakarak hamenus impaktu inflasaun no aumentu kustu vida ba sidadaun sira, hodi aumenta sira-nia podér kompra nian,” sita publikasaun Jornal Repúblika.

Ho hatun taxa importasaun hosi 5% hatun ba 2,5% bele lori impaktu ba konsumidor sira, liuliu presu ka folin bele kompetitivu no lori benefisiu ba Konsumidór sira.

Parte seluk, bele tulun konsumidór sira asesu ba ai-han ne’ebé korresponde ba nesesidade baziku folin ne’ebé naton ka assesivel ba konsumodór sira.

Tane Konsumidór mós hato’o ninia sujestaun atu hasa’e produsaun nasionál, nune’e bele iha produtu ba substitutu, ezemplu hasa’e produsaun fos rai laran hodi hatun dependénsia totál ba importasaun.

Advertisement

Sujestaun seluk maka, atualiza Dekretu Lei No.29 2011 ,20 de jullu kona-bá Presu justu no kontrolu rigór liu hosi aplikasaun Lei sira.

Lee Mós: Governu Hatun Taxa Importasaun Atu Kontribui bá Rekoperasaun Ekonomia

Jornalista: Vito Salvadór

Advertisement
Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

OJE 2026 Aloka Bá MCAE ho Montante Millaun $8 Resin Aprovadu

Published

on

By

Hatutan.com (14 Nobembru 2025),Díli— Bankada CNRT ho PD  trava propósta tolu husi Bankada opozisaun FRTILIN ho PLP, ne’ebé husu atu  hasai tiha  $985.50.000 husi  Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2026 ne’ebé atribui bá  Ministériu Koordenadór bá Asuntu Ekonómia (MCAE).

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

Timor-Leste iha Difikuldade Kompete Kuantidade Produtu iha Merkadu ASEAN

Published

on

By

Hatutan.com, (06 Novembru 2025),Díli— Vise-Ministra bá Asuntu ASEAN, Milena Rangel rekoñese  Timor-Leste  iha difikuldade kona-bá kuantidade produtu lokal atu kompete iha merkadu nasaun sira Estadu membru ASEAN.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

Debate OJE 2026 iha Jeneralidade, Komisaun C Hato’o Rekomendasaun Forte Bá Governu

Published

on

By

Hatutan.com,  (05 Novembru 2025),Díli—Debate  Orsamentu Jerál Estadu (OGE-sigla portugés) 2026 iha faze jeneralidad, Kuarta (05/11/2025),  Komisaun C  Parlamentu Nasionál ba asuntu Finansas Públika  hato’o rekomedasaun forte bá IX Governu Konsititusionál  hodi anota no sai hanesan prioridade.

(more…)

Continue Reading

Trending