Connect with us
Pakote Ahi

Edukasaun

Polísia fó Hanoin bá Membru GAM ho GAR Evita Hatais Atributu iha Públiku

Published

on

Hatutan.Com, (21 Agostu 2023), Dili-Komandante Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) Munisípiu Díli, Superintendente Xefe Orlando Gomes, kontínua fó hanoin bá membru grupu arte-marsiál (GAM) ho grupu arte-rituál (GAR) evita  hatais atributu iha fatin públiku.

Lee Mós: Lei Bandu Membru GAM-GAR Hatais Atributu Iha Fatin Públiku

Iha Lei Númeru 5/2017 kona-bá Arma Branka sei vigora hela no bandu atu ema lori kro’at no bandu mós utiliza atributu arte-marsiál iha fatin públiku ka fatin ne’ebé la nesesita.

Advertisement

Ilustrasaun arte-marsiál. Foti hosi Google

Liuhosi diálogu ho autoridade lokál  iha Sede Suku Matadouru, Postu Administrativu Vera Cruz, Munisípiu Díli, Segunda (21/08/2023), Superintendente Xefe  Polísia Orlando Gomes, hateten Estadu ka Governu nia politika hreativa atividade grupu arte-marsiál ho arte-rituál sira atu membru sira bele dezenvolve sira-nia talentu iha arte no desportu nian. Maibé, la’ós atu dezenvolve fali kríme, hodi asaltu ema, tuda ema iha tempu kalan no bá na’ok ema nia sasán.

Diálogu komunitáriu ne’e  la’ós biban bá PNTL Díli halo esklaresimentu kona-bá programa, maibé tanba iha relasaun ho kazu insidente ne’ebé akontese iha Domingu (20/08/2023), tuku 19:15, iha área Manu-meta Rai-hun, Matadouru nian.

Kazu ne’e rezulta vitíma joven mane ida (seidauk halo identifikasaun bá identidade), ho kondisaun kanek gráve, tanba hetan taa hosi ema no grupu deskoñesidu sira. Maibé, Polísia mós deskonfia ona katak, kazu ne’e envolve hosi juventude ka membru arte-marsiál no arte-rituál sira.

“Sé Governu haree asaun sira ne’ebé mak ita-boot sira halo ne’e krime, Governu, Estadu, taka. Kuandu legaliza ona ita-boot sira, imi tenke kumpri lei, regra iha nasaun ida-ne’e. Ita iha KRAM, labele uza atributu para hodi hatais, ne’e lei bandu, para atu uza atributu iha fatin públiku. Nune’e  bá treinu iha fatin treinu nian mak hatais atributu,” Komandante PNTL Munisípiu Díli, Superintendente Xefe Orlando Gomes afirma.

Foin lalais iha seremónia graduasaun (sa’e sintu) hosi grupu arte-marsiál Persaudaraan Setia Hati Terate (PSHT) iha Suku Tibar, Postu Administrativu Bazartete, Munisípiu Liquiça, Komandante Polísia Orlando Gomes, orienta membru Polísia sira halo pasa-revista, sé de’it mak atu partisipa iha seremónia ne’e labele hatais atribitu la’o fali iha estrada públiku.

Komandante Orlando dehan, tuir loloos, Governu, Estadu, no instituisaun PNTL, konfia juventude sira grupu arte-marsiál ho grupu arte-rituál iha kada bairu atu bele apoiu polísia hodi kria pás no hakmatek bá komunidade. Maibé, prezensa GAM ho GAR nian hata’uk fali komunidade tanba membru sira-nia atitude atake-malu ho kro’at.

Advertisement

Ho kazu insidente iha domingu (20/08/2023), tuku 19:15, kalan Otl, halo populasaun sira sente pániku, trauma akontesimentu sira ne’ebé maka grupu sira halo. Nune’e, horikalan, komandante Orlando Gomes, monitoriza situasaun iha kapitál Dili, besik tuku-rua kalan-boot, atu haruka Forsa Polísia sira tun, atu bele halo atendimentu ka atuasaun, tanba, nia iha objetivu ida katak, lakohi komunidade moris ho inseguransa.

Iha fatin hanesan, Komandante Unidade Espesiál Polísia (UEP), Superintendente Damião Correia, hatutan, hanesan komandante unidade nia apoiu tomak bá iha komandante Munisípiu Díli.

Komandante UEP ne’e hatutan, membru arte-marsiál  ho arte-rituál la koopera tempu ruma sei taka tiha atividade arte-marsiál ho arte-rituál.

Administradór Postu Administrativu Vera Cruz, Manuel Gusmão, hateten diálogu sira hanesan ne’e, la’os foin, maibé, molok ne’e, sira iha enkontru barbarak, iha ona mós sosializasaun kona-bá lei sira hosi Komisaun Reguladóra bá Arte Marsiais (KRAM), esplika klaru ona bá lider sira GAM ho GAR nian.

“Ha’u ho xefe suku, iha hanoin, atu konvida ita-boot sira. Maibé, lider balu, lakohi koopera. Ne’e, ita koalia bá loos mai loos. Lakohi koopera. Ohin, komandante dehan, sé imi la koopera, situasaun mosu mak hanesan ne’e. Dala-ruma, haruka labarik sira treinu, depois, ita hamenu buat balu. Tanba ne’e, ha’u nia mensájen mak ne’e, konsiénsia de’it,” Administradór Manuel Gusmão fó hanoin.

Advertisement

Nia dehan  konsiénsia ne’e, primeiru, tenke mai duni hosi lideransa sira ne’ebé kaer arte-marsiál, katak bainhira treinu hotu ona, fó hanoin bá sira, fila karik, keta foti fatuk, tuur hakmatek iha uma.

Administradór Vera Cruz ne’e nota  mós katak, inan-aman sira, bainhira atu toba ka deskansa kalan nian, la kontrola oan sira, han tuku hira, toba tuku hira. Dala-barak, inan-aman sira preukupa liu ho buat seluk, hanesan lia, ativa iha jogu tradisionál sira ne’e, mais haluha tiha atu kontrola sira-nia oan tanba ne’e mak problema la hotu rai.

Hatán bá deskonfiansa sira hosi públiku kona-bá membru GAM ho GAR sira ne’ebé kontinua kria instabilidade iha bairru laran, maka reprezentante kada líder sira GAR Sete-Sete (77), konfirma katak, kazu sira ne’e mosu, la’ós tanba membru GAM ho GAR, maibé, tanba bairu ho bairu. Dala-ruma, ema hosi fatin seluk, mak bá kria fali provokasaun iha sira-nia bairru laran. Ikus mai mosu problema ema komesa dun bá sira.

Reprezentante líder hosi GAM PSHT, Ikatan Keluarga Silat (IKS) Kera Sakti Timor Leste ho Kmanek Oan Rai Klaran (KORK), afirma prontu responsábiliza aktu krime ne’ebé mosu no  bainhira iha identifikasaun Polísia nian, katak, sira-nia membru sira mak envolve direta tenke kaptura hodi responsabiliza sira-nia aktu krime.

Komandu PNTL Munisípiu Díli planeia ona atu iha tempu badak  estabelese tán postu seguransa polísia nian iha iha kedan área Manu-meta Rai-hun, hodi nune’e, fó seguransa di’ak liután bá komunidade sira iha área ne’ebá, no Polísia mós kontínua buka tuir autór sira ne’ebé envolve iha kazu insidente ne’e to’o kaptura hodi responsábiliza bá sira-nia aktu kriminál.

Advertisement

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

 

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Edukasaun

Eis-Profesór Kontratadu Kontinua husu PPN Solusiona Sira-Nia Problema

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli– Eis-profesór kontratadu sira hamutuk ho veteranu Cornelio Gama “L7”, Sesta (26/04/2024), halo audiénsia ho Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Fernanda Lay, hodi buka solusaun bá sira-nia problema.

(more…)

Kontinua Le'e

Edukasaun

Bankada FRETILIN Konsidera Governu Laiha Seriedade Rezolve Eis-Profesór Kontratadu Sira-Nia Problema

Published

on

Hatutan.com, (17 Abríl 2024), Díli-Bankada Parlamentár FRETILIN, Kuarta (17/04/2024), levanta problema eis-profesór kontratadu sira-nian no kestiona mós seriedade Governu nian atu fó solusaun bá situasaun ensinu aprendizajen iha eskola sira iha territóriu Timor-Leste.

(more…)

Kontinua Le'e

Edukasaun

Hapara Profesór Kontratadu La Tetu ho Konsekuénsia bá Estudante Sira

Published

on

Hatutan.com, (26 Marsu 2024), Díli– Bankada FRETILIN iha Parlamentu Nasionál (PN) kontinua kestiona desizaun IX Governu Konstitusionál nian ne’ebé hapara profesór kontratadu sira iha territóriu  nasionál.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending