Connect with us
Pakote Ahi

Justisa & Krime

Seitór Justisa Dezorientadu no Moras Todan, Sei Reforma Buat Tolu

Published

on

Hatutan.com (05 Novembru 2023), Díli—Koordenadora Grupu Traballu Reforma Justisa, Lúcia Lobato konsidera seitór Justisa iha rai-laran dezorientadu no moras todan, nune’e tuir planu iha fulan Fevereiru tinan 2024 ekipa sei publika relatóriu Reforma Justisa Timor-Leste (TL) nian.

Koordenadora grupu traballu reforma justisa, Lúcia Lobato. Foto dok Lúcia Lobato.

“Iha fulan Fevereiru, ha’u sei lansa atu ema hotu hatene oinsá maka reforma justisa iha ita nia rain. Tanba ita haree seitór justisa iha ita nia rain ne’e moras todan duni, dezorganizadu, ita nia povu sei lakon konfiansa bá seitór justisa. La hatene ita nia seitór justisa atu sai oinsá,” Lúcia Lobato hateten iha salaun Tower Fatuhada, Tersa (05/12/2023).

Lee Mós: Xanana Nomeia Lúcia Lobato Lídera Grupu Traballu bá Reforma Seitór Justisa

Lúcia Lobato ko’alia seitór justisa moras todan, ne’e la’ós subjetiva maibé hosi rezultadu peskiza, hosi realidade sira ne’ebé ema hotu-hotu akompaña problema kona-bá rai mosu iha fatin-fatin, problema kona-bá violénsia doméstika, Tribunál ema nakonu, ne’ebé tuir nia la presiza sita ida ba ida.

Advertisement

Hanesan Koordenadora bá Grupu Traballu Reforma Justisa, Lúcia Lobato lorloron simu keixa tanba ema barak sai vítima bá desizaun sira.

“Iha ha’u nia fatin loron-loron ha’u simu keixa hanesan ha’u mak servisu iha Tribunál. 18 kazu sira keixa ba Primeiru Ministru mós simu keixa verbal. Ha’u ko’alia ho sira nia advogadu, ita haree bá prossesu tomak hahú husi Juiz sira foti desizaun, Prokuradór sira halo investigasaun, advogadu sira defende sira nia kliente, ha’u bele konklui katak, ita nia justisa moras todan duni. Advogadu la hatene saída mak nia halo. Ita haree nia hakerek defeza mós fraku loos. Juis sira mós dalaruma foti desizaun bazeia bá Lei sira ne’ebé tuir loloos la vale ona, maibé sira uza nafatin. Dalaruma MP reprezenta Estadu ne’e mós ladun halo servisu ho di’ak,” nia esplika.

Tanba ne’e, nia dehan, ema hotu-hotu tenke iha konsientimentu katak, sistema ne’e la di’ak, sistema ne’e la la’o ho nune’e mak presiza halo refomra justisa ho urjente duni.

Tenke halo duni reforma seitór justisa, hodi haree liu ba rekursu umanu, Lei, bainhira juis sira presiza eskola sira tenke ba eskola tán, bainhira sira presiza reforsu tenke reforsu tán, karik sira laiha kapasidade presiza asistente internasionál tenke lorui mai duni.

“Ha’u haree mós problema uma ka’in hitu iha Becuse, advogadu la hatene tenke halo saída. Tanba ne’e ita haree prossesu ha’u hanoin ne’e moras todan duni. Ha’u la’ós espesialista atu hateten desijaun ne’ebe tribunal fo sai ne’e sala, maibé haree hosi prossesu sira ne’e, se ema hatene Lei haree katak, prossesu sira ne’e la’o runggu-ranga, presiza duni hadi’a seitor ne’e,” nia afirma.

Advertisement

Hahú fulan Agostu tinan ne’e, ekipa hala’o servisu to’o ohin loron iha dezafiu ne’ebé boot teb-tebes iha seitór justisa rai laran.

Iha dadus dadus konkretu lubuk ida ne’ebé ekipa ne’e hetan hosi parte sira hotu, liu-liu iha Ministériu Finansas, maski nune’e ho servisu hamutuk sempre buka dalan ba oin atu sai di’ak liu tán.

“Durante semana ida ha’u iha MF, atu hatene de’it katak, rekursu finanseiru ne’ebé mak gastu bá seitór Justisa hahú kedan tinan 2002-2023, barak tebes liu-liu bá iha Tribunais ne’ebé mais de millaun $80 maka gasta ona. Ministériu Públiku mais millaun $60. Tuir loloos sira ne’ebé tenke hamutuk hodi hala’o seitór justisa tenke la’o, gastu de’it hanesan ne’e, hasai hosi Orsamentu Jerál Estadu, imajina osan sira ne’ebé mak gasta ne’e la’ós buat halimar, maibé realidade ita nia seitór justisa nafatin la’o nune’e,” nia preokupa.

Hosi buat hirak ne’e nia atu dehan katak, Governu presiza haree entermu alokasaun orsamentu bá seitór justisa, tanba ida-ne’e foin ko’alia kona-bá orsamentu Estadu, seidauk hosi parseiru internsaionál ne’ebé fó ona Goveru Timor-Leste bá sietór Justisa nian hamutuk hotu millaun $158.

Sei Públika Rezultadu Reforma Justisa

Advertisement

Governu husu apoiu bá United Nations Development Programe (UNDP) sei kontrata péritus na’in-lima hosi Nasaun Unidas ne’ebé kompostu hosi Juís Internasionál, prokuradór internasionál, akadémiku internasionál, jurista internasionál, hetan mós apoiu hosi Timoroan sira iha nível koñesimentu ba área justisa nian hanesan, Prokuradór, Juís, Advogadu, sosiedade sivíl inklui akadémiku. Tanba ne’e sira sei hahú servisu iha fulan Janeiru no ramata iha fulan Febreiru tinan 2024.

“Liu hosi servisu eikipa iha terrenu, hafoin ninia rezultadu sira sei formula rekomendasaun konkreta bá Governu, saída mak presiza hadi’a, saída mak la dí’ak, sasan sira ne’e hotu mak hamosu rezultadu finál iha fulan rua nia laran, Fevereiru no Marsu Primeiru Ministru (PM) bele fó-sai ona bá públiku atu halo reforma oinsá bá seitór justisa ne’e rasik,” nia informa.

Gabinete Primeiru Ministru  fó ona espasu bá Grupu Traballu Reforma Justisa, hó apoiu péritus na’in-lima ne’e, nune’e faze primeiru konklui ona durante fulan rua bá kotuk, iha Janeiru 2024 Grupu Traballu hahú halo servisu atu buka hatene loloos problema saída mak enfrenta iha justisa formál, nune’e Governu bele foti desizaun ida ne’ebé di’ak liu bá futuru.

Tuir Koordenador ne’e katak, reforma ne’e iha kontextu tolu, ida maka kona-bá quatru jerais, autoridade jurisiariu sira hotu iha responsabilidade atu fó hanoin kona-bá leí saída mak ita presiza, leí saída mak importante no sira seluk tan. Tuir maka, rekursu umanu ne’ebé haree mós kona-bá kbiit iha seitór justisa atu hatan ba dezafiu sira, ikus liu maka kostura Timor ne’ebé la presiza ko’alia barak, parte balun to’o no parte balun la to’o, maibé atu hateten katak, dezafiu ne’e boot tebes, maski seidauk iha relatóriu ikus liu atu submete bá Gabinete Primeiru Ministru nian.

Jornalista: Gloria Maia

Advertisement

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Justisa & Krime

Xanana Enkoraza PCIC Servisu Onestu no Profisionál, Koopera ho PNTL-SNI

Published

on

Hatutan.com, (14 Maiu 2024), Díli Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão husu bá instituisaun Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC, sigla portugés) atu servisu ho onestu no profisionál.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

Reforma Estrutura Lei Ne’ebé La Kompativel Bá PCIC no Iha Ona Relatóriu Reforma Justisa

Published

on

Hatutan.com, (14 Maiu 2024), Díli-Iha serimónia pose bá membru IX Governu Konstitusionál nian, Sábadu 01 fulan-Jullu 2023, Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão  deklara no kompromete halo re-estruturasaun bá Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC,sigla portugés) tanba la hatudu liu integridade no profisionalizmu.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

Candice Teves Husu Estadu TL Salva Nia Kaben Fujitivu Arnolf Teves

Published

on

Hatutan.com, (12 Maiu 2024), DíliCandice Teves husu Estadu Timor-Leste (TL) atu salva nia kaben Fujitivu Arnolf Teves Jr hodi aseita no aprova pedidu aziliu politiku ne’ebé fujitivu ne’e husu.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending