Connect with us
Pakote Ahi

Dili

Eviksaun Forsada La Refleta iha PEDN 2011-2030

Published

on

Hatutan.com, (19 Abríl 2024), Díli – Forum ONG Timor-Leste (FONTIL)  konsidera evikasaun forsada hosi Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia Organizasaun Urbana (SEATOU)  bá komunidade iha Díli  laran la refleta iha planu estratéjia dezenvolvimentu nasionál (PEDN) 2011-2030.

Lee Mós: Governu ho AMD Presiza Prepara Fatin Dignu bá Komunidade Ne’ebé Hetan Eviksaun

Liuhosi konferénsia imprensa ne’ebé hala’o iha sede FONGTIL, Caicoli, Díli, Sesta (19/04/2024),  FONGTIL aprezenta pontu  situasaun sira  iha fulan hirak ikus ne’e ne’ebé akontese eviksaun forsada bá hela fatin komunidade no fatin negósiu família sira nian.

Advertisement

Governu halo eviksaun forsada bá família sira iha Aitarak-Laran, Díli. Foto/Tome da Silva

FONGTIL konsidera mós katak eviksaun ne’e la refleta bá kompromisu Estadu nian atu la husik ema ida iha kotuk bá objetivu dezenvolvimentu sustentavel no hakbiit liután esforsu sira hodi promove dezenvolvimentu sustentavel no inkluzivu hamenus kiak, hela fatin dignu no promove oportunidade servisu bá sidadaun sira.

“Asaun SEATOU halo ami dúvida ho planu Governu nian liu ne’ebé halo eviksaun forsada bá komunidade sira ne’ebé la refleta bá PEDN 2011-2030 no objetivu ODS ne’ebé governu ratifika”  portavós sosiedade sivíl sira ne’ebé hamahan iha FONGTIL,  Valentim da Costa hateten.

Relativa ho eviksaun forsada bá negosiante iha Bidau, antigu Pasar Sengol, Bidau Santa-Ana, Aitarak-Laran, Aimutin, Merkadu Comoro, Kristu Rei, negosiante ambulante no bairru sira ne’ebé tama ona planu bá eviksaun tuir mai ne’ebé hala’o hosi SEATOU fó ona prejuízu sosiál bá moris komunidade afetadu sira nian hanesan:

  • Família afetada sira lakon ona sira nia direitu bá hela fatin adekuada tuir deklarasaun universal direitu ema nian.
  • Família afetada sira daudaun ne’e bá tabik fali viziñu no xefe suku ho xefe aldeia nia uma.
  • Oan sira hosi família afetada sira la bele ona bá eskola no balun ameasa atu husik eskola tanba tenke muda hela fatin.
  • Labarik hosi família afetada sira labele ona hetan ai-han saudavel tuir sira-nia nesesidade nutrisaun.
  • Família afetada sira daudaun ne’e abandonadu iha lurón no estrada ninin tanba la iha hela fatin atu hela no rai sira-nia sasán, nune’e sai vulneravel liu tan atu hetan moras iha tempu udan.
  • Família no indivíduu afetadu sira lakon servisu no rendimentu loron-loron nian

Ho pontu situasaun sira-ne’e FONGTIL hola pozisaun mak hanesan ;

  • FONGTIL la’ós anti dezenvolvimentu maibé Governu tenke kria uluk hela fatin ida ho adekuadu no fatin negósiu adekuadu molok halo eviksaun.
  • Presiza iha kompensasaun justu hosi Governu bá família afetada sira.
  • La iha nesesidade atu envolve Polísia-Militár iha asaun eviksaun forsada.  
  • Eviksaun sira presiza halo tuir prinsípiu universal direitu ema nian ho tratamentu justu.
  •  Governu presiza prepara uluk hela fatin dignu no fatin negósiu adekuadu molok halo eviksaun
  • SEATOU nia asaun ne’e kontribui makaas bá dezempregu no halakon rendimentu família hodi harahun tiha komunidade nia independénsia ekonómiku iha sira-nia família.

FONGTIL ezije  bá Governu:

  • Husu atu Governu liu husi SEATOU atu hapara urjente asaun eviksaun forsada.
  • Husu atu Govemu liu husi MSSI, Ministériu Saúde, Edukasaun no SEPS mobiliza apoiu umanitária provizóriu no re-aloka família afetada sira bá fatin seguru no fornese ai-han.
  • Husu bá parlamentu nasionál, Presidente da Repúblika no PDHJ atu halo fiskalizasaun bá norma ne’ebé sai baze ba aktu administrativa hosi SEATOU.
  •  Husu atu labele inklui  militár iha asaun eviksaun forsada ne’ebé hala’o hosi SEATOU tanba la’ós papél husi forsa militár nian atu asegura desizaun administrativa sira nune’e husu bá komandu Jerál F-FDTL atu retira ekipa militár husi atividade eviksaun.

FONGTIL ho nia membru sira sosiedade sivíl halo konférensia imprensa, Sesta (19/04/2024). Foto/Lazaro Pereira Quefi

Iha fatin hanesan koordenadór nasionál rede ba Rai Horténcio Pedro Vieira hateten, dezenvolvimentu iha rai-laran atu la’o tenke ko’alia bá matenek, respeitu malu no mós oinsá garante bá sidadaun sira nia moris nu’udar umanu.

“Ha’u hakarak esklarese no anúnsiu ba públiku katak Governu liu hosi SEATOU nia sempre uza linguajen dehan atu halo dezenvolvimentu maibé hosi pontu de vista sosiedade sivíl ho Rede Bá Rai no mós komunidade sira seluk katak atu ko’alia toka kona-ba asuntu dezenvolvimentu labele haree de’it ba ai, fatuk, kalén atu konstroi fizikamente tuir sira nia pensamentu tanba ko’alia kona-bá dezenvolvimentu tenke  haree bá aspetu hotu kedas primeiru ita governante sira iha ona ko’alidade guvernasaun ka lae. Tanba ne’e dezenvolvimentu atu la’o ita presiza fiar, respeitu malu no serve populasaun ho dignu no justisa tanba ita nu’udar servidór la’ós mandór,” Horténcio Pedro Vieira hateten.

Nia kestiona  dezenvolvimentu  saida mak derrepente de’it mai sobu komunidade nia uma lori PNTL no militár halo intimidasaun tanba tuir modelu komunidade internasionál fiar katak hahalok ne’e la’ós valor sira bá dezenvolvimentu.

Hosi prinsípiu sosiedade sivíl hanesan Rede Bá Rai se karik komunidade afetadu preokupa duni bá sira-nia moris ne’ebé konsidera katak grave bele hatama keixa bá Rede bá Rai nune’e  sei uza informasaun no dadus ne’e atu halo asaun judisiáriu ho legal tuir Konstituisaun RDTL.

Advertisement

“Foin dadauk Komunidade afetadu iha Bidau Santa Ana família 7 mai Rede Bá Rai nune’e Rede Bá Rai akompaña komunidade hirak ne’e halo keixa krime bá iha  Ministériu Públiku,”  Horténcio Pedro Vieira  informa.

PDHJ rasik halo ona kontaktu ba Rede Bá Rai atu oinsá  mak bele  fasilita komunidade sira tanba ida-ne’e grave tiha ona bá violasaun direitu umanus bá Timoroan rasik tanba bele konsidera aktu ida ne’e krime no ilegál tanba la tuir prosedimentu legal ne’ebé mak vigor iha  Estadu ida-ne’e bazeia ba Lei exprodusaun bá autoridade públiku númeru 8/2017.

Sosiedade sivíl fó korajen nafatin bá komunidade afetadu sira no enkoraja atu  lalika tauk ema ida tanba tuir lei hateten katak hosi prezidente to’o povu ai-leba hotu-hotu iha Lei nia okos tanba ne’e tenke brani ko’alia saida mak preokupa no sente.

Jornalista Estajiáriu:  Lazaro Pereira Quefi

 

Advertisement

 

 

 

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Dili

Mákina Fornese Bee iha HNGV Avaria

Published

on

Hatutan.com, (25 Jullu 2024), DíliIha Kuarta loraik (24/07/2024), pasiente ho família pasiente sira ne’ebé hala’o tratamentu iha Ospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV)  enfrenta difikuldade asesu ba bee. Ho nune’e, iha família pasiente balu tenke lori bee husi uma ka lori jerigen bá kuru fali iha fatin sira ne’ebé bele fornese bee gratuita.

(more…)

Kontinua Le'e

Dili

Populasaun Díli Mós Halerik Bee-Moos

Published

on

Hatutan.com, (24 Jullu 2024), Díli– Parlamentu Nasionál liuhosi membru Bankada PD Antonio da Concecão husu Governu no Bee Timor-Leste, Empreza Públiku (BTL,E.P) atu tau atensaun bá preokupasaun  populasaun sira iha Díli laran, inklui sira iha área rurál iha territóriu nasionál ne’ebé to’o ohin loron  nafatin halerik bá  bee-moos.

(more…)

Kontinua Le'e

Dili

Karreta Estadu ho Númeru Matrikula 03.430G Hetan Dezastre no Hetan Serveja Dos Rohan iha Laran

Published

on

Hatutan.com, (21 Jullu 2024), DíliKarreta Estadu ho númeru matrikula  03.430G, Domingu (21/07/2024), hale’u tuku 2:00 madrugada, hetan asidente  ka dezastre iha área Kakaulidun, Suku Bairru Píte, Postu Admistrativu Dom Aleixo, Munisípiu Díli.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending