Hatutan.com, (13 Maiu 2024), Díli – Iha loron 27 fulan-Setembru 2023 liuhosi reuniaun Konsellu Ministru aprova Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Ministru Komérsiu no Indústria (MCI, sigla portugés), Filipus Nino Pereira kona-bá medida intervensaun temporáriu bá normaliza folin foos iha merkadu nasionál.
Lee Mós: Iha Problema ho Dokumentu, Governu Seidauk Selu Importadór Foos Subsídiu
![](https://www.hatutan.com/wp-content/uploads/2024/05/Foos-300x148.jpeg)
PM Xanana akompaña hosi Vise-Primeiru Ministru, Ministru Koordenadór Assuntu Ekonómiku, no Ministru Turizmu no Ambiente, Francisco Kalbuadi Lay, iha loron 08 fulan-Maiu 2024, halo observasaun iha Armazen foos CLN iha Tibar, armazen kompañia LISUN no armazen Perissos iha Hudi-laran. Foto/Mídia GPM
Ho baze fundamentu Dekretu-Lei ne’e, Governu atribui subsídiu pekunáriu (osan) bá empreza importadór foos hodi fornese foos tonelada rihun 30 bá armazén Sentru Lojístika Nasionál (CLN, sigla portugés) ne’ebé atu halo intervensaun bá situasaun emerjénsia liuliu iha inundasaun, katástrofe naturál, motivu sanitáriu sira, solidariedade sosiál no fornese bá empreza grosista sira atu fa’an ho presu elejivel.
Iha loron 17 fulan-Outubru 2023, iha Palásiu Governu, Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Hermengildo “Agio” Pereira, hanesan Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus ein-ezersísiu, asina ona akordu lima ho empreza importadora ai-han nian sira, hodi implementa intervensaun temporária bá estabilizasaun folin foos iha merkadu.
Akordu ne’e ho objetivu atu asegura presu foos importadu ne’ebé fa’an iha armazein empreza nasionál nian sira ne’ebé fa’an kuantidade boot, hodi fiksa ho montante másimu US$12 bá kada saku ka parsela 25 Kg, atu permite fa’an-rahun foos ho folin másimu US$0,50 sentavu kada kilograma.
Hodi kumpre limite presu másimu ida-ne’e, empreza nasionál sira ne’ebé fa’an foos ho kuantidade boot ka operadór ekonómiku nasionál sira ne’ebé importa foos ho kuantidade boot sei simu subsídiu ho valór US$5 kada saku ka parsela 25Kg, ne’ebé korresponde ho sentavu 20 ba kada kilograma foos nian.
Empreza lima ne’ebé formaliza akordu ho Governu maka, Perissos Victoria Lda., Loja Creative Furak Lda., Lisun Importação no Exportação Lda., Jusibel Unipessoal Lda no Alfa Dili Unipessoal Lda.
Bazeia bá lei Medida Prevensaun no Kombate Korrupsaun (MPCC, sigla portugés) númeru 7/2020 artigu 20, ko’alia kona-bá medida jeral bá prevene korrupsaun iha setor privadu, dezenvolvimentu bá estandarizasaun no prosedimentu sira iha rejime auto-regulasaun nian ka eterregulasaun ho objetivu atu salva guarda integridade hosi entidade setor privadu nian tenke inklui liu-liu materia importante sira maka kodigu governasaun emprezarial atu dezempena ho loos ho dignidade no adekuadu iha atividade ekonomika no ezerse profisaun ne’e rasik.
Tuir Dekretu-Lei númeru 76/2023, 29 fulan-Setembru, kona-bá intervensaun temporana bá estabilizasaun folin foos iha merkadu bazeia bá estudu no hatudu katak Timor-Leste kada fulan konsumu foos tonelada 12.500.
Tanba akontese iha rai laran no pandemia Covid-19 halo foos karun husi folin $16 to’o $18 ba leten kada saka ho kuantidade 25kg, Governu desidi halo intervensaun temporaria bá estabilizasaun folin foos ho maneira fo subsídiu $5 kada saka ida foos kuantidade 25kg, Governu konstitui CLN atu prepara foos ho tonelada rihun 30 atu konserva iha Armazen CLN iha situasaun emerjensia bá dezastre no mos inundasaun bá nesesidade populasaun nian tanba ne’e atribuisaun subsídiu ne’e oferese de’it ba kompana importador foos sira.
Husi monitorizasaun no fiskalizasaun Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC,sigla portugés) bá implementasaun hosi diploma kontratuál Governu ho empreza importadór foos subsídiu nota iha fraude.
“Ita kaolia kona-ba asuntu setor privadu, ita koalia kona-bá kompañia sira ne’ebe halao dadaun, ida mak ho inisiativa Guvernu nian fó subsidiu bá kompañia hirak ne’ebé maka asina ona akordu ho hanoin ida katak atu bele hadia folin foos iha merkadoria ne’ebé komunidade ejije hela atu oinsa mak bele asesu bá merkadu liliu bá foos folin baratu. Ita hatene ita-nia komunidade sira nia moris lorloron depende bá ai-han prinsipalmente bá foos. CAC observa iha terenu hatudu momos katak foos folin sa’e implika bá ema ne’ebe mak la iha servisu sira labele sosa duni foos ne’e,” Diretor Jeral Prevensaun CAC, Rosario Salsinha Araújo hateten hodi hatán Hatutan.com iha edifisiu Prevensaun CAC iha Obrigado Barack, Díli, foin lalais ne’e.
Liu hosi Dekretu-Lei númeru 76/2023, 29 fulan-Setembru, ne’ebé koalia kona-bá intervensaun temporaria bá estabilizasaun presu foos iha merkadu ho nia implementa tuir atividade sira mensiona hanesan;
- Estoke husi foos ne’ebe iha armajena ho total rihun 30 tonelada
- Presu foos ne’ebé deside husi Governu bá empreza importadór sira kada saka $12 bá 25kg ho kualidade di’ak.
- Subsídiu ba empreza importadór sira bá foos 25kg kada saka ho valor $5.
- Instituisaun sira ne’ebé iha kompetensia atu halao monitorizasaun no fiskalizasaun maka AIFAESA, MCI atraves hosi DNRCPC no Autoridade Audeneira inklui óos CAC bá halo nia fiskalizasaun mos iha terenu.
Hosi fiskalizasaun ne’e CAC haree katak iha tendensia lubuk ida mak kompaña ladun hatudu ninia komportamentu di’ak bá Guvernu liliu nia koko atu kahur foos tuan ho foos foun.
“Iha terenu ami haree no deskobre momos katak iha foos kinor, foos tuan ne’ebe liu tiha tinan ona sira kahur hamutuk la tuir akordu ne’ebe iha. Lolos ita tenke haree iha referensia sira ne’ebé hatudu momos bá saka ne’ebé importa hosi rai-liur mai iha kompañia nia liman depois kompañia faan bá komunidade, maibé ida-ne’e la akontese. Ida mak kompañia sira faan bá malu fali, kompañia ida substitui fali bá kompañia seluk iha munisípiu no Díli laran depois kompañia ne’e faan tutan tan fali bá kioske ho loja sira, entaun presu foos ne’e la’ós tun maibe sa’e tia fali. Ida fofoun dehan pelu menus iha saka ida $12, maibé realidade agora ita haree mak sae bá $16 bá leten. Ami hanoin katak lalaok sira hanesan ne’e presija ita hadia liga ba deskobrimentu ne’ebé mak CAC nota,” Rosario Salsinha Araújo hateten.
CAC rekomenda bá na’in ba empreza sira, liuliu Guvernu bá Ministeriu relevante (MCI) atu envolve AIFAESA ho sira seluk atu pro-ativu bá to’o iha terrenu haree direitamente realidade foos nia folin hanesan duni iha kontratu ka lae. Seluk fali, tenke bá observa katak foos ne’e to’o duni komunidade sira ka lae.
CAC husu mós bá guvernu implementa subsidiu foos ida ne’e tenke garante foos nia kualidade ho presu razuavel atu ema hotu-hotu tenke asessu.
CAC husu nafatin bá CLN atu kompañia implementador sira hodi asegura presu foos $12 tuir Dekretu-Lei ne’ebe iha no presija mos sirkular informasaun ba media sira hodi nune’e iha publiku liuliu komunidade sira iha Aldeia no suku bele hatene katak fos subsidiu asegura katak ema ida labele muda nia presu tun sa’e.
CAC observa katak iha foos ne’ebe kahur, ema hirak ne’ebé servisu iha laran mós ladun ijiene nune’e lolos ida atu faan ne’e mak ho saku marka Golden Star ne’e maibe iha terenu la akontese faan Golden Star, sira fakar kahur tun sa’e mak tau hamutuk fali bá Golden Star mak faan ida ne’e mak CAC deskobre iha terenu ne’eba.
Iha fulan-Fevereiru 2024 nia laran, CAC aprezenta tiha ona deskobrimentu sira ne’e iha vise Ministru MTCI, Agusto Junior haree katak iha pontu prinsipal ne’ebé mak foti medida ka deskobrimentu CAC nian ne’ebé nia hola ona medidas ruma hapara temporaria bá kompañia ne’ebé iha no hares fali bá MoU ne’ebé iha depois hatun mós sira nia ekipa forte iha terrenu atu halo deskobrimentu liga bá asuntu sira ne’e.
Deklarasaun Polítika Bankada KHUNTO Lamenta Folin Foos Sa’e Beibeik
Liu husi plenáriu Parlamentu Nasionál, Segunda (13/05/2024), Bankada KHUNTO afirma nia pozisaun polítika hodi hato’o sira-nia lamentasaun bá situasaun foos folin ne’ebé kontinua sa’e iha merkadu nasionál, liuliu iha area remota sira.
Membru PN husi Bankada KHUNTO, Luis Roberto haktuir iha deklarasaun Politíka Bankada KHUNTO liga bá setór Komérsiu no Industria hanesan alerta bá IX Governu atu nafatin kontrola folin foos tanba folin foos to´o agora dadaun nafatin aas iha merkadória.
Nia haktuir mós katak iha loron 08 fulan-Maiu 2024, Primeiru Ministru atuál Kay Rala Xanana Gusmão, halo inspeksaun direita bá armajen CLN, armajen Kompañia Perisos no Kompañia Lissun katak, estoke foos sufisiénte no folin nafatin tuir presu normal.
Realidade tuir observasaun Bankada KHUNTO nian iha terrenu iha kapitál Díli foos marka manu Vitoria ho kuantidade 20kg folin $18.50 sentavus, foos marka Folsom ho 20kg folin $19, foos Amor da Familia 25Kg ho folin $17.00, foos Beruang Merah 25Kg ho folin $16.75 sentavus no seluk tán.
Relasiona ho asuntu folin foos Bankada KHUNTO laiha konflitu interese iha povu nia moris bá parte ruma, maibé alerta nafatin bá Ministeriu Turismu no Komérsiu atu tuun direita hodi akompaña no halo levantamentu bá folin foos, tanba iha kapitál Díli de’it folin foos aas tebes, oinsá tán iha munisípiu, postu-administrativu, suku no aldeia ne’ebé iha área remota.
“Xefe Governu da-sia nia inspeksaun bá foos atu iha loron nia vizita bá kompañia refére katak, husu bá ba kompañia sira atu redús folin foos, iha dentru loron rua ka tolu nia laran, maibé realidade to’o agora foos nia folin sa’e nafatin,” Deputadu Luis Roberto hateten.
Bankada KHUNTO husu bá IX Governu liu husi Ministériu Agrikultura atu kriá ekipa traballu hadi’a infra-estrutura hanesan Irrigasaun iha munisípiu to’o área remota hodi reativa fali natar ka rai-mamuk ne’ebé abandona hodi bele produs rasik foos atu bele koresponde nesesidade povu nian, bá soberania ai-han.
Vise-Ministru asuntu parlamentár Adérito Hugo da Costa hatán bá kestaun ne’e haktuir, Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão loron hira liuba bá halo vizita bá armajen CLN ho kompañia importadór foos sira hotu primeiru haree estoke foos sira
“Sé estoke ne’e barak signifiká presu foos bele stabil, ne’e ida husi vizita Primeiru-Ministru no Ministériu relevante sira kuandu observa hela presu ne’ebé estoke no presu ne’ebé mak normal ho estoke ne’ebé mais sufisiénte signifiká presu ida-ne’e sei konsisténsia hela,” Adérito Hugo da Costa haktuir iha Plenária PN.
Jornalista Estajiariu : Lazaro Pereira Quefi/Zita Menezes