Connect with us

Ekonomia

Sosiedade Sivíl La Fiar Governu Ezekuta OJE 2023 Billiaun $3,16 Iha Fulan Neen

Published

on

Hatutan.com, (18 Novembru 2022), Díli—Organizasaun Sosiedade Sivíl la fiar Oitavu Governu Konstitusionál ezekuta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2023 ho montante billiaun $3,16 to’o 15%, iha fulan-neen (6) nia laran, tanba tinan oin tama ona bá tinan polítika.

Dollar Amerika. Foto/google

Diretór ezekutivu ONG Luta Hamutuk, José Alves da Costa dehan, hanesan sosiedade sivíl, sira sei tau matan no monitoriza ka halo kontrolu sosiál bá lala’ok implementasaun programa no orsamentu ne’e rasik, la’o tuir nia dalan no tuir planu ka la’e.

Lee Mós: OJE 2023 Billaun $3,16 Aprovadu iha Finál Globál

Sosiedade Sívil nu’udár parseiru krítiku, saida mak governu halo la di’ak, sira krítika, sé ezekusaun mak la’o la loos, krítika no husu Governu nia razaun, liuhosi fó esplikasaun.

Advertisement

Tanba ne’e, sé mak la halo ezekusaun ho di’ak, maka asaun krítiku sira ne’e FONGTIL ho nia membru sira bele halo.

“Relasiona ho ida-ne’e, ita haree fila-fali bá iha ezekusaun OJE 2022, ne’ebé mak foin atinje 41%, FONGTIL ho nia membru sira ne’e sente mós katak Governu ida-ne’e, sei la ezekuta di’ak orsamentu 2023 ne’ebé mak daudaun aprovadu. OJE montante boot Billiaun $3,16 ho tempu ne’ebé mak limitadu mós, tanba ita sei tama bá iha preparasaun bá eleisaun rua,” José Alves da Costa hateten iha Salaun Sorumutu FONGTIL Caicoli, Sesta (18/11/2022).

Iha tinan oin, povu Timor-Leste hasoru eleisaun boot rua, ida mak Eleisaun Parlamentár (Elpár), ne’ebé realiza antes hala’o kampaña politika durante fulan-ida nia laran bá povu iha baze. Ida seluk maka, eleisaun bá Xefe Suku nian. Komunidade sira sei hili mós ninia reprezentante iha kada suku.

“Ne’ebé, ha’u fiar katak, partidu politiku sira sei foku liu, ministru to’o ema sira ne’ebé mak dasa-rai iha palásiu ne’ebá ne’e ema hothotu ne’e mai hosi partidu. Entaun sei pasivu hotu bá iha mobilizasaun partidu ninian, duké ezekusaun OJE. Ami fiar katak, ezekusaun sei la to’o 15% iha fulan-neen (6) nia laran,” José Alves da Costa hateten.

Hatán kona-bá karik ezekusaun sei la to’o 15% ne’e, Luta Hamutuk haree katak, orsamentu ho programa sira ne’ebé aloka bá iha tinan 2023 ne’e hanesan matéria bá kampaña, José da Costa dehan nia la hatene oinsá mak governu atu materializa ida ne’e bá sira-nia kampaña.

Advertisement

Maibé, haree bá governu nia kapasidade ezekusaun bá OJE 2022 nian daudaun ne’e, realidade bele dehan mukit loos, tanba tinan atu remata ona, maibé ezekusaun real bá iha orsamentu 2022 ne’e, foin 41%. Ida ne’e indikadór ida katak, governu laiha kbi’it, laiha kapasidade, atu halo ezekusaun bá orsamentu ne’ebé mak boot.

Persentájen OJE 2023 bá Setór Produtivu Ki’ik

Iha biban hanesan, diretór FONGTIL Valentim da Costa Pinto, haktuir molok OJE 2023 ho billiaun $3,16 ne’e Parlamentu Nasionál atu hahú halo diskusaun, sira propoin ona atu tau osan boot liután iha setór produtivu.

Razaun tanba iha tinan hira bá kotuk, FONGTIL ho ninia membru halo atividade Auditória Sosiál, ne’ebé mak foku bá setór haat hanesan, Agrikultura, Saúde, Edukasaun no Infra-estrutura Bázika, ‘la’o hakdasak tebes’.

Iha relatóriu, sira rekomenda Governu ho PN, atu halo konkordánsia ida katak tempu ona atu investe bá setór sira ne’ebé mak konsidera produtivu.

Advertisement

“Maibé, saida mak ami haree, tinan ida ne’e, sé seitór sira ne’e tau hamutuk, ita prienxe de’it kala pursentu 17 (17%). Tanba ita-nia edukasaun, nia orsamentu sei la to’o 10%, Agrikultura nafatin de’it 5% ka 6%,” Valentim da Costa Pinto, hateten.

Haree bá persentájen ne’ebé mak ki’ik tebes ne’e, FONGTIL  enkoraza maka’as atu hahú ona investe bá seitór sira ne’ebé mak konsidera produtivu, nune’e neneik-neneik bele mellora situasaun sira ne’ebé mak presiza, bainhira iha hasoru situasaun sira ne’ebé mak krítiku hanesan tinan-tolu bá kotuk, enfrenta pandemia globál Covid-19.

FONGTIL ho ninia membru sira nafatin iha obrigasaun hodi tau matan, hodi monitoriza lala’ok sira ne’e ho hanoin ida katak, Governu tenke iha duni seriedade hodi investe osan bá seitór produtivu sira no kontinua ezekuta osan ne’ebé mak sira aprova, hodi bele fó mudansa bá TL nia situasaun sira ne’ebé mak konsidera hanesan dezafiu bá povu iha rai ida ne’e.

Lee Mós:  Prezidente Repúblika Preokupa OJE 2023 La Refleta Situasaun Atuál TL

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Advertisement

Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Governu Hasai Millaun US$4.5 Husi OGE 2026 Halo Pagamentu Saláriu Décimo Terceiro 2025

Published

on

By

Hatutan.com (12 Janeiru 2025),Díli—  Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, informa Governu hasai  kuaze millaun US$4.5 husi Orsamentu Jerál Estadu (OGE, sigla portugés) tinan fiskál 2026 hodi  halo pagamentu ba saláriu decimo terceiro 2025 nian.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

MCAE Dúvida ho Dadus Produsaun Hare-Kulit Husi CLN

Published

on

By

Hatutan.com,  (29 Dezembru 2025), Díli–Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómia (MCAE- sigla portugés) dúvida ho dadus produsaun hare-kulit iha  Sentru Nasionál Lojistika (CLN) tanba la hatudu dadus konkretu.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

BCTL ho BNU Halo Kooperasaun Hametin Indústria Finanseira no Impulsiona Dijitalizasaun Ekonomia TL

Published

on

By

Hatutan.com, (05 Dezembru 2025), Díli— Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL-sigla portugés) no Banco Nacional Ultramariño (BNU)   halo kooperasaun liuhusi atividade Fórum CEO hodi hametin industria finanseira no  impulsiona dijitalizasaun ekonómia iha Timor-Leste.

(more…)

Continue Reading

Trending