Hatututan.com, (21 Janeiru 2026), Díli– Iha tempu badak Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC-sigla portugés), konklui prosesu averiguasaun bá kazu manutensaun ró Berlin Nakroma ho kustu US$786,000.00 ne’ebé aprezenta husi Autoridade Portuáriu Timor-Leste, Institutu Públiku (APORTIL,I.P).
Lee Mós: CAC Seidauk Konklui Investigasaun Bá Kazu Manutensaun Ró Berlin Nakroma

Ró Berlin Nakroma atraka iha Portu Díli. Foto/Juvinal Cabral dos Santos
Diretór Investigasaun Kriminal CAC, José Verdial, Kuarta (21/01/2026), informa katak, tanba kazu manutensaun ró Nakroma ne’e, krime korrupsaun, tenke análize ho kuidadu.
“Kazu ró Nakroma, prosesu averiguasaun la’o hela, besik atu remata ona, dokumentu ita halibur hotu tiha ona, dokumentu barak loos, entaun krime korrupsaun ne’e, ita presiza haree ho kuidadu,” Diretór Ivestigasaun Kriminál CAC, José Verdial hateten hodi responde Hatutan.com iha edifísiu CAC, Díli.
Nia dehan, tanba rekursu bá ekipa CAC naton de’it, denúnsia ne’ebé rejistu iha tinan kotuk hamutuk 84, nune’e ekipa ida atu halo análize bá denúnsia sira ne’e, na’in-sia de’it inklui ho xefe unidade, tanba ne’e presiza tempu atu finaliza prosesu averiguasaun bá kazu manutensaun Ró Nakroma
Nia afirma, kazu manutensaun Ró Nakroma dokumentu barak maka seidauk haree hotu, tanba krime korrupsaun ne’e presiza haree didi’ak. Tanba ne’e CAC sei haree bá aspeitu hotu-hotu molok atu foti konkluzaun.
Fó hanoin fali katak Prezidente Autoridade Portuáriu Timor-Leste, Institutu Públiku (APORTIL,I.P), José de Oliveira Leão, informa nia parte submete hotu ona dokumentu tenderizasaun kona-bá manutensaun Ró Berlin Nakroma ho kustu US$786,000.00 ba CAC.
Iha Tersa, 24 fulan-Juñu 2025, José de Oliveira Leão, klarifika katak, manutensaun Ró Berlin Nakroma ho total kustu manutensaun US$786,000.00 la’ós ba Ró Berlin Nakroma de’it, maibé inklui spare part Ró Ramelau nian.
“Ha’u klarifika kustu manutensaun US$786,000.00 ne’e la’ós ba manutensaun de’it, maibe tama mós spare part Ró Ramelau no Ró Nakroma nian tama hotu iha orsamentu ida-ne’e. Ne’e mak públiku seidauk hatene,” José Leão hateten.
Prezidente APORTIL esplika kona-ba manutensaun Ró ba tinan ida ne’e ho tinan sira liubá ne’e, sira mai iha APORTIL iha tinan kotuk fulan-Abril no fulan-Maiu Ró para Novembru mak sira foin haruka Ró sai ba tanba problema ida iha mákina parte loos bee tama ona iha mákina nia laran. Ida-ne’e mak shalo fali jestaun hodi haruka fali ba Doka iha Indonézia.
“Ami konsellu foun ami la hanoin atu fahe item-rua (2) ne’e ba kompaña-rua (2), maibé item ne’e ba kompaña ida de’it ne’e mak nia sai presu total husi manutensaun Ró ne’e loloos ne’e nia sai US$720,000.00 de’it, maibé ami mós hatama tan ba iha sertifikasaun nian, ba iha Eskritóriu Klasifikasaun Indonézia nian (BKI/ Biro Klasifikasi Indonesia), ba iha survey, ba stataory ho mós kustu ba DNTM ne’e mak sai total US$786,000.00, ha’u hakarak esplika tan ha’u iha dokumentu rua ne’e mak ami tau hamutuk sai ba ida, klaru ema la bele nota hanesan ami halo tanba uluk sira halo fahe tiha ba rua (2) ema hatene mak ko’alia ida kiik de’it, maibé buat ne’e sira fahe tiha ba rua (2) maibé ha’u ho ha’u nia konsellu foun ami lakhoi fahe,” José Leão afirma tan.
Prezidente APORTIL,I.P ne’e afirma sira tau item ne’e ida de’it ba loos kompaña ida atende servisu no iha dadus item primeiru ba iha manutensaun nian Grand Total of scope of works for Shipyard (A) US$359,370.00, iha fali segundu Grand Total of scope of work for Outsources (B) US$360,712.40, husi rua ne’e mak tau hamutuk US$720,082.40 seidauk inklui kustu sira seluk tama tan ne’e mak nia total US$786,000.00.
Kompaña PT. Dewa Ruci Agung mak manan na’in ba projetu manutensaun Ró Berlin Nakroma, maibe kompaña PT. Dewa Ruci Agung ba asina akordu fali ho kompaña lokal Trivia hanesan sira-nia parseiru no sira-nia reprezentativu iha Timor-Leste.
Jornalista: Marcelino Tomae