Connect with us

Polítika

KM Halo Alterasaun Dahuluk ba Lei OJE 2022

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2022), Díli—Konsellu Ministru (KM) liu hosi sorumutu estraordináriu ne’ebé hala’o iha Auditóriu Ministériu Finansa (MF), aprova projetu proposta lei, ne’ebé aprezenta hosi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, kona-bá alterasaun dahuluk ba Lei númeru 1/2022, loron 3 fulan-Janeiru, kona-bá Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2022.

Konsellu Ministru (KM) liu hosi sorumutu estraordináriu ne’ebé hala’o iha Auditóriu Ministériu Finansa (MF). Foto/Hatutan.com.

“Alterasaun ba lei ne’e, signifika governu sei husu tán orsamentu ratifikativu hodi halo alterasaun ka hadi’a di’ak liu tán Lei Orsamentu ne’ebé oras ne’e vigora hela,” Ministru Prezidénsia Konsellu Ministru, Fidelis Manuel Leite Magalhães hateten ba jornalista sira iha edifísiu MF, Díli, Tersa (26/04/2022).

Lee Mós: OJE 2022 ho Montante Billiaun $1,95 Promulgadu

Ho ida ne’e mós sei iha aumentu ba Orsamentu Jerál Estadu tinan 2022. Razaun governu husu orsamentu ratifikativu tanba iha alterasaun no mudansa prioridade sira atu bele kompleta no apresoa liután programa ne’ebé VIII governu iha.

Advertisement

Haree ba situasaun ekonómika internasionál no tasa inflasaun substansiál ne’ebé aumenta, presiza atu aplika medida sira hodi hamenus ninia impaktu ekonómiku, prevee dotasaun orsamentál ne’ebé nesesária hodi finansia medida lubun ida, mak hanesan:

  1. Atribuisaun osan fulan da-13 ba kada família (esetu funsionáriu públiku sira);
  2. Projetu Uma Kbiit Laek Plus;
  3. Bolsu Estudu ba Mellór Graduadu Estudante Ensinu Báziku no Sekundáriu;
  4. Kriasaun Fundu Veteranu;
  5. Programa Maundobra ba Postu Administrativu (PEMOPA);
  6. Harii Sede Arte Marsiál no Rituál;
  7. Programa Ensinu Distánsia (Eskola iha Uma);
  8. Internet gratis iha eskola sira;
  9. Empregu ba mellór alunu universitáriu sira;
  10. Estabelesimentu Sekretariadu ba Assuntu Traballadór Esteriór no Komunidade Timoroan iha Diáspora;
  11. Revitaliza kafé no subsídiu ba kafé Laku-teen;
  12. Subsídiu akomodasaun ba PNTL no F-FDTL;
  13. Pagamentu ba diferensa remunerasaun PNTL nian ho rejime salariál foun, ho totál benefisiáriu 4.096.

Ba finansiamentu hosi medida sira ne’e, prosede ba reforsu dotasaun titulu Dotasaun Ba Governu Tomak, ho kompensasaun iha aumentu transferénsia Fundu Mina-rai nian.

Ministru Prezidénsia Konsellu Ministru, Fidelis Manuel Leite Magalhães. Foto/Hatutan.com.

Governu Altera mós tasa hosi Impostu Seletivu ba Konsumu nian kona-bá produtu oin-oin ne’ebé la di’ak ba saúde ka luxu, ne’ebé sei ajuda atu kompensa aumentu despeza, no eventualmente hamenus valór transferénsia Fundu Mina-rai nian.

Iha enkontru estraordinariu ne’e, Konsellu Ministru altera mós proposta Lei númeru 8/2008, loron 30 fulan Juñu kona-bá Lei Tributária no ba kriasaun fundu Kombatente Libertasaun Nasionál, ho valór dolar amerikanu millaun rihun ida hodi garante finansiamentu adekuadu ba programa apoiu ba Kombatente Libertasaun Nasionál, maka hanesan iha área apoiu sosiál, edukasaun, saúde, empregu, asesu ba kréditu no atividade sira ne’ebé hamosu rendimentu.

Ministru Finansas halo aprezentasaun ida kona-bá ezekusaun orsamentál relativa ba trimestre dahuluk tinan 2022 nian.

Iha períudu fulan-Janeiru to’o 31 Marsu, ezekusaun orsamentál 8%, ho valór dolar amerikanu millaun 160,8.

Hosi valor ne e, 24% (millaun 60,5) korresponde ba kategoria saláriu no vensimentu, 9% (millaun 46,4) uza ona ba Beins no Servisus, ezekuta ona 77% (milaun 49,0), Iha kapitál no dezenvolvimentu iha ezekusaun 1% (millaun 4) no ina kapital menor, iha trimestre dahuluk, iha ezekusaun 0,4% (millaun 206).

Advertisement

Ministériu sira ho persentajen ezekusaun boot iha períudu ida-ne’e maka Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, atinje ona 336 (millaun 8,3), Prezidénsia Konsellu Ministru, ho 26% (millaun 1,2), no Ministériu ba Assuntu Kombatente Libertasaun Nasionál ho totál ezekusaun 24% (millaun 23,6).

Jornalista: Vito Salvadór

Polítika

PN Hasai Ona Imunidade Deputadu Florentino Sinarai ho Antonino Bianco

Published

on

By

Hatutan.com, (03 Dezembru 2025), Díli– Parlamentu Nasionál  liuhosi plenária iha loron 02 fulan-Dezembru 2025, aprová ona pareser husi Komisaun A trata asuntu Konstitusionál ho Justisa kona-bá pedidu autorizasaun bá audisaun Deputadu  Bankada FRETILIN, Florentino Ximenes Sinarai no mós Deputadu Antonino Bianco hodi presta deklarasaun ho kuantidade hanesan suspeitu iha prosesu inkéritu NUC.0017/25.PGGC ne’ebé la’o iha Gabinete Sentrál Kombate Korrupsaun no Kriminalidade Organizadu, Ministériu Públiku ho votasaun A-favór 52, Abtensaun 2 kontra zero.

(more…)

Continue Reading

Polítika

Parlamentu Nasionál Sei Rona Entidade Hotu Molok Halo Revizaun Bá Konstituisaun RDTL

Published

on

By

Hatutan.com, (01 Dezembru 2025), Díli–  Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN), Maria Fernanda Lay, esklarese  objetivu husi Parlamentu Nasionál ne’ebé sei  realiza Semináriu Nasionál iha loron 03 fulan-Dezembru 2025 iha Salaun Ministériu Finansa  kona-bá atu halo revizaun bá Kontituisaun RDTL ne’e mak oportunidade bá PN atu halo diskusaun no rona ideia ka  feedback husi entidade hotu-hotu.

(more…)

Continue Reading

Polítika

Ramos-Horta Hateten Francisco Xavier ho Nicolau Lobato Maka Fundadór RDTL no Xanana Restauradór

Published

on

By

Hatutan.com, (26 Novembru 2025), Díli— Prezidente Repúblika, José Manuel Ramos-Horta fó sasin no afirma katak saudozu Francisco Xavier do Amarál ho saudozu Nicolau Lobato, maka fundadór Repúblika Demokrátika Timor-Leste no  Kay Rala Xanana Gusmão maka restaudadór bá Timor-Leste nia independénsia.

(more…)

Continue Reading

Trending