Connect with us

Polítika

Alterasaun Lei Baze Edukasaun Aprovadu, Portugés Nu’udár Lian Introdusaun bá Sistema Edukativa

Published

on

Hatutan.com, (05 Abríl 2023), Díli—Konsellu Ministru (KM) hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili aprova projetu Proposta Lei, ne’ebé aprezenta hosi Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura (MESSK), ba alterasaun dahuluk ba Lei númeru 14/2008, loron 29 fulan-outubru, hanaran Lei Baze Edukasaun.

Proposta Lei ne’e la’o ho konjuntu alterasaun ida ne’ebé nesesária hodi adekua lejizlasaun baze sira setór edukasionál nasaun nian ba ezijénsia no dezafiu atuál sira.

Lee Mós: Projetu Dekretu-Lei Kona-bá Estrutura Orgánika Autoridade Marítima Nasionál Aprovadu

Advertisement

“Propoin alterasaun ida ba norma refere ba lingua intrusaun no ensinu, ne’ebé define lingua portugeza hanesan lingua instrusaun no ensinu ba sistema edukativu tiomoroan, ho lingua tetun no lingua nasionál sira seluk asume papel fundamentál ida apoiu nian,” Hatutan.com sita komunikadu.

Halo mós alterasaun bá norma relativa oin-oin bá nível ensinu pré-eskolár, báziku no sekundáriu atu rekoñese importánsia aprendizajen lingua portugeza iha seitór edukativu nasionál.

Ho diploma ne’e, no ho objetivu atu elimina injustisa iha atribuisaun grau no diploma sira iha ensinu superiór tékniku, sei pasa karik posível bá estabelesimentu ensinu superiór tékniku atribui ona grau no diploma sira hanesan baxarelatu, lisensiatura ka mestradu.

Hakarak mós hodi permite atu atribui grau mestre hafoin konklui formasaun superiór ho durasaun semestre sanulu resin-rua, inklui parte lisensiatura, ne’ebé integradu no labele fahe, koresponde ho semestre da-ualu husi kursu mestradu integradu nian.

Ikus-liu, ho alterasaun ne’ebé propoin define mós katak ensinu iha distánsia (la prezensiál) tenke iha insidénsia iha nivel no ámbitu hotu-hotu hosi edukasaun nasionál Timor-Leste.

Advertisement

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Polítika

Revizaun Bá K-RDTL Bele Akontese Kada Tinan-Neen

Published

on

By

Hatutan.com, (12 Dezembru 2025), Díli– Revizun bá Konstitusaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (K-RDTL) bele akontese kada tinan-neen (6) maibé depende inisiativa  husi   Deputadu sira iha Parlamentu Nasionál (PN).

(more…)

Continue Reading

Polítika

Revizaun Bá K-RDTL Presiza iha Konsensu Bankada Parlamentár

Published

on

By

Hatutan.com, (10 Dezembru 2025), Díli- Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN), Maria Fernanda Lay, hateten, atu halo revizaun bá Konstituisaun Repúblika Demokrárika Timor-Leste (K-RDTL) presiza iha konsensu husi Bankada hotu ne’ebé asentu iha Parlamentu Nasionál.

(more…)

Continue Reading

Polítika

PN Hasai Ona Imunidade Deputadu Florentino Sinarai ho Antonino Bianco

Published

on

By

Hatutan.com, (03 Dezembru 2025), Díli– Parlamentu Nasionál  liuhosi plenária iha loron 02 fulan-Dezembru 2025, aprová ona pareser husi Komisaun A trata asuntu Konstitusionál ho Justisa kona-bá pedidu autorizasaun bá audisaun Deputadu  Bankada FRETILIN, Florentino Ximenes Sinarai no mós Deputadu Antonino Bianco hodi presta deklarasaun ho kuantidade hanesan suspeitu iha prosesu inkéritu NUC.0017/25.PGGC ne’ebé la’o iha Gabinete Sentrál Kombate Korrupsaun no Kriminalidade Organizadu, Ministériu Públiku ho votasaun A-favór 52, Abtensaun 2 kontra zero.

(more…)

Continue Reading

Trending