Connect with us
Pakote Ahi

Ekonomia

Cesta Bázika Faze Daruak Sei Gasta Millaun $40

Published

on

Hatutan.com, (17 Juñu 2022), Díli—Governu liuhosi Ministériu Turizmu Komérsiu no Indústria (MTKI) lansa ona programa Cesta Bázika atu haforsa ekonomia povu, ne’ebé ho nia orsamentu millaun $40.

Lansamentu Programa Cesta Bazika Faze daruak iha aldeia Baia-Leste, Suku Comoro, Postu Administrativu Dom Aleixo, Munisípiu Díli, Sesta (17/06/2022). Foto/Hatutan.com.

Orsamentu ne’ebé sei utiliza iha faze daruak ne’e, sei aloka $32.200 ba kabazes no seluk ne’e ba operasionál kost.

Lee Mós: CAC-PDHJ Identifika Lakuna no Defisiénsia iha Preparasaun Implementasaun Programa Cesta Bázika

Ministru Turizmu Komérsiu no Indústria, José Lucas do Carmo da Silva, halo ona lansamentu distribuisaun ai-hán Cesta Bázika faze daruak iha aldeia Baia-Leste, Suku Comoro, Postu Administrativu Dom Aleixo, Munisípiu Díli.

Advertisement

Programa ne’e nu’udár modelu ida hosi planu rekuperasaun ekonómika ne’ebé hala’o tiha ona iha 2021, no agora daudaun governu kontinua programa ida-ne’e.

“Iha programa Cesta Bázika faze daruak ne’e atu haforsa ekonómika nasionál,” José Lucas do Carmo da Silva, hateten.

Implementasaun Programa Cesta Bázika iha faze daruak ne’e ho nia baze legál, hatuur iha Dekretu Lei númeru 10/2022, loron 04, fulan-marsu ho diploma konjunta lubun ida, iha sekretáriadu tékniku nasionál, Ministru Koordenadór Asuntu Ekonómiku (MKAE), Joaquim Amaral ninia gabinete.

Lansamentu Programa Cesta Bazika Faze daruak iha aldeia Baia-Leste, Suku Comoro, Postu Administrativu Dom Aleixo, Munisípiu Díli, Sesta (17/06/2022). Foto/Hatutan.com.

Tuir rezultadu peskiza hosi entidade balun kona-bá implementasaun no distribuisaun ai-hán Cesta Bázika durante faze dahuluk iha 2021, deskobre katak fó impaktu ne’ebé pozitivu tebes ba produtu agrikola iha rai-laran, liu-liu foos no fore nia kuantidade produsaun sa’e makaas.

Iha faze daruak ninian, produtu sira mai hosi rai-laran ka produtu lokál, nomós iha produtu balun ne’ebé mak bele mai hosi rai-liur, bainhira produtu iha rai-laran la sufisiente.

“Maibé, produtu oitoan de’it mak mai hosi rai-liur no produtu importasaun sira ne’e mak hanesan masin-midár, produtu ijiéne hanesan femenina ninian, mina hodi te’in ka óleo de koziña, deterjen ka rinso, sabonete, sira ne’e ita sei konsidera dala-ruma iha prosesu ida ne’e sei mai hosi liur,” José Lucas do Carmo, hateten.

Advertisement

Produtu alimentár ne’ebé mak benefisiáriu sira atu simu, kompostu hosi karbohidratus, proteina, vitamina no produtu ba ijiéne pesoál inklui produdu ijiéne femenina.

Ai-han Cesta Bazika Faze daruak nian. Foto/Hatutan.com.

Produtu karbohidratus mak hanesan foos, batar no fehuk. Produtu proteinas mak hanesan, manu-tolun, koto no fore.

Produtu vitaminas mak hanesan, modo-tahan, repollu, brinjela, señora, tomate, lakeru, ai-fuan no selseluk tán. Produtu ijiéne pesoál mak hanesan, sabonete, deterjente no produtu femenina ninian.

Mekanizmu presu ai-hán ne’ebé mak ministériu koodenadór ho ministériu implementadór sira tau ona iha kada kabesa ho montante $50.

Totál populasaun iha aldeia Baia-Leste 755, hosi uma-ka’in ka xefe familia 175. Maibé, benefisiáriu iha lansamentu dahuluk ai-hán Cesta Bázika iha segunda faze hamutuk ema na’in atus-ida.

Maske nune’e, tuir kritéria iha distribuisaun, funsionáriu sira ne’ebé ninia saláriu boot hosi $500 ba leten la elejível atu simu. Maibé, ninia membru família sira de’it mak iha direitu atu simu ka hetan benefísiu.

Advertisement

MTKI husu sidadaun sira hotu nia konsiénsia hodi kontribui no fó apoiu másimu ba implementasaun programa ida-ne’e, nune’e prosesu sira distribuisaun ai-hán ba komunidade bele realiza ho di’ak no susesu.

Koordenadora ba sekretariadu Cesta Bázika iha MKAE, Florentina Smith.

Koordenadora ba sekretariadu Cesta Bázika iha MKAE, Florentina Smith afirma hanesan ekipa ba sekretariadu tékniku simu ho responsábilidade iha kna’ar ne’ebé mak sira halo.

Hanesan sekretariadu téknika sente orgullu, kontragratula MTKI ho SEKOOP ne’ebé ho esforsu tomak, liuhosi diskusaun naruk.

“Ita hotu tenke orgullu ho programa governu nian ne’ebé hakarak diretamente fó apoiu ba ita boot sira. Esforsu tomak sekretariadu, ami prontu atu hala’o servisu, ami iha kompozisaun ho dirijentes ne’ebé mak ho nia kapasidade, nia forsa tomak ho matenek, hodi bele ajuda governu atu bele implementa,” Florentina Smith, hateten.

Iha fatin hanesan, Vise Ministru Administrasaun Estatál (MAE), Lino de Jesus Torrezão informa, programa ne’e hatuur iha Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022.

“Dadus ne’ebé ami fornese ba iha ministériu relevante ne’ebé atu fahe Cesta Bázika ne’e mai hosi aldeia, suku, mai hosi funsaun públika no mai hosi instituisaun relevante sira,” Lino Torrezão esplika.

Advertisement

Vise Ministru Administrasaun Estatál (MAE), Lino de Jesus Torrezão.

Tuir dadus, totál benefisiáriu iha territóriu nasionál ne’ebé atu asesu ai-hán Cesta Bázika iha faze daruak ne’e, hamutuk millaun 1,4.

Orsamentu ne’ebé utiliza ba iha programa sexta bázika faze daruak ne’e, hamutuk milliaun $40, maibé osan ho valór rihun $32,200, alokadu ba kabazes no seluk ne’e ba operasionál kost.

Prosesu sira kona-bá distribuisaun Cesta Bázika iha faze daruak ne’e responsábiliza hosi ministériu haat mak hanesan, MKAE nu’udár koordenadór, MAE mak submete ka fasilita de’it lista dadus populasaun no MTKI no Sekretária Estadu Kooperativa (SEKOOP) mak sai hanesan ministériu implementadór.

Tuir planu iha sábadu 18 juñu 2022 sei hala’o lansamentu ba programa ne’ebé mak hanesan ba benefisiáriu iha Munisipiu Likisá.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres    

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Unidade Quarentena no Bioseguransa Destroi Produtu Ne’ebé Laiha Dokumentu

Published

on

Hatutan.com, (03 Maiu 2024), Díli–Unidade Quarantena no Biosegurnsa destroi sasán hirak ne’ebé pesoál pasajeiru sira lori ka importa mai Timor-Leste ne’ebé identifika la tuir lei ka regulamentu Quarantena nian.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Timor Gap ho Timor Resource Asina Akordu bá Rezolusaun no Revizaun Akordu Operasaun Bloku Rai Maran A no C

Published

on

Hatutan.com, (02 Maiu 2024), Dili–Timor Gas no Petroleu ( Timor Gap- sigla ingles) ho Timor Resource, Kinta (02/05/2024),  asina akordu kona bá rezolusaun no revizaun bá akordu operasaun konjunta (JOA) bá PSCs TL-OT-17-08 (Bloku Rai-Maran A) ho TL-OT-17-09 (Bloku Rai-Maran C).

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Governu Sei Prodús Rezolusaun Ida Atu Halo Pagamentu Bá Projetu 62 Ne’ebé Laiha Formalizasaun Kontratu

Published

on

Hatutan.com, (01 Maiu 2024), DíliIX Governu Konstitusionál sei prodús rezolusaun ida hodi sai hanesan baze legal bá Governu hodi selu projetu obras publika 62 ne’ebé sai polémika tanba laiha formalizasaun kontratu.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending