Connect with us
Pakote Ahi

Ekonomia

Fundasaun Klibur Mata-Dalan iha Faze Negosiasaun ba Kréditu Investimentu ho BNCTL

Published

on

Hatutan.com, (10 Outubru 2021), Díli—Fundasaun Klibur Mata-Dalan (FKM), ne’ebé desde 01 Juñu 2000 to’o 2021 investe iha edukasaun, hakarak asesu ba Kréditu Investimentu iha Banku Nasionál Komérsiu Timor-Leste (BNCTL sígla portugés), no oras-ne’e iha hela faze negosiasaun.

IOB Kampus C. Foto/Hatutan.com

Antes ne’e, Banku Nasionál Ultramarinu (BNU), Banku Mandiri, Bank Rakyat Indonesia (BRI) ho BNCTL rasik, halo ona aprosimasaun ba Fundasaun Klibur Mata-Dalan (FKM), hakarak fó oportunidade atu bele fó empréstimu, no parte fundasaun la’ós lakohi, maibé agora daudaun foin iha prosesu negosiasaun ho BNCTL, tuir preferénsia fundasaun nian.

Notísia iha Relasaun:BNCTL Enkoraja Investor Timoroan Asesu ba Kréditu Investimentu

Prezidente Assembleia Jerál Fundasaun Klibur Mata-Dalan (FKM), hanesan mós fundadór no investór úniku, Abel da Costa Ximenes, hili liu BNCTL atu asesu ba empréstimu investimentu, tanba hakarak promove banku nasionál.

Advertisement

Fundasaun ne’e haree katak, BNCTL hanesan banku Timor-nian, nune’e hanesan Timoroan  ne’ebé iha espíritu nasionalizmu no responsabilidade, envéz-de fó osan ba banku estranjeiru, di’ak liu fó ba banku nasionál, maibé nafatin iha relasaun di’ak ho banku hotu-hotu.

“Ami ho BNCTL tama ona iha faze negosiasaun, maibé iha fatór barak, hanesan tékniku no la’ós tékniku, ne’ebé ita tenke estuda hamutuk. Ami hakarak asesu ba kréditu investimentu no kréditu modal kerja, maibé ami seidauk to’o iha entendimentu finál,” Abel da Costa Ximenes, hateten ba Hatutan.com iha nia serbisu fatin, Fomento, Díli, Sábadu (09/10/2021).

Durante iha faze negosisaun ne’e, sei presija tempu atu tetu no estuda hamutuk entre parte rua, tanba bainhira hetan ona kréditu fundasaun tenke selu.

Tanba ne’e, parte fundasaun sei estuda hela kona-bá atividade ekonómika, atividade bisnis no rendimentu ka reseita lor-loron, estuda mós kondisaun finanseira interna.

“Jurus hosi BNCTL agora komesa menus ka hatun ona, banku sira seluk ne’e jurus as tebes, ezije buat barak, birokrasia naruk inklui rekezitu barak,” nia hateten.

Advertisement

Maski nune’e, atu halo oinsá mós hanesan Emprezáriu Timoroan, tenke estuda didi’ak, tanba banku sempre iha ninia-regra no kritéria rasik atu avalia kapasidade empreza ba empréstimu no kapasidade atu devolve.

Tanba ne’e, sempre halo definisaun ketak-ketak entre kréditu investimentu ba infraestrutura ho kréditu modal kerja ba servisu.

Ko’alia kona-bá kréditu investimentu, ninia retornu ne’e presija tempu, katak ohin harii uma ida bele gasta osan barak, no atu hetan fali retornu ne’e lori tempu, nune’e bainhira kréditu ne’e ninia jurus boot, maibé retornu ne’e oitoan ne’e hamate empreza. Nune’e, Fundasaun iha esperansa katak, kréditu investimentu ninia jurus ne’e labele boot.

Kona-bá kréditu modal kerja, Parte Fundasaun Klibur Matan-Dalan haree katak, ninia jurus ne’e sei boot.

Nune’e, kuandu empréstimu boot tanba de’it razaun dehan instabilidade polítika ho instabilidade ekonómika, kuandu hanesan ne’e, Abel da Costa Ximenes konsidera ladún di’ak.

Advertisement

Emprezáriu ne’e sujere katak, hanesan banku Estadu ho kapitál hosi Estadu, loloos ne’e Estadu tenke investe atu banku fó empréstimu ba emprezáriu ho jurus ne’ebé kiik. Nia fó ezemplu katak, hanesan nasaun Singapura, ne’ebé ninia ekonomia forte tebes tanba jurus kréditu tinan ida kiik tebes ho de’it 3%.

Maski nune’e, Fundasaun ne’e mós sujere ba banku  tenke estuda didi’ak atu labele fó empréstimu ba kualkér ema, tanba empreza tenke iha ninia eskritóriu, iha relatóriu finanseiru kada fulan no tinan, di’ak liu tán tenke iha auditória esterna atu evita rekayasa ka bosok.

Abel da Costa Ximenes haree katak, durante ne’e iha kréditu balun paradu, tanba kréditu ne’e fó ho orientasaun polítika no la’ós orientasaun bisnis.

Investimentu hosi FKM

Hahú hosi 01 de Juñu 2000 to’o iha 2021, Fundasaun Klibur Mata-Dalan (FKM) investe ba área prioridade Edukasaun naun formál no formál konkretamente iha Ensinu Tékniku Vokasionál no Ensinu Superiór iha Institute Of Business (IOB).

Advertisement

Prezidente Assembleia Jerál Fundasaun Klibur Mata-Dalan (FKM), hanesan mós fundadór no investór úniku, Abel da Costa Ximenes. Foto/Hatutan.com

Investimentu uluk liu, Fundasaun prioridade hodi forma mestre, professór, dosente atu bele hanorin, hanesan haruka Timoroan lubuk ida ba hala’o estudu Mestradu no Doutoramentu iha Indonézia, Austrália, Portugál no iha Timor-Leste rasik, maski iha balun fila mai ho rezultadu di’ak no balun ladún di’ak, maibé ida-ne’e mak konsekuénsia.

Hafoin halo avaliasaun durante tinan barak, Fundasaun hanoin ona katak, presija halo de’it formasaun iha Dili, tanba agora iha ona kondisaun infraestrutura, no iha mós kooperasaun ho universidade hosi Austrália, Indonézia, Malázia ho Portugál atu oferese dosente internasionál, inklui produtu timoroan rasik ne’ebé durante ne’e fundasaun rasik prodús.

Kooperasaun ida ne’e, Fundasaun konsidera furak tebes tanba kualidade di’ak, dosente hosi nasaun avansadu sira ho kurríkulu internasionál, iha metodolojia oioin, halo estudante-sira iha konñesimentu di’ak, variável no kualidade.

Durante tinan 21, Fundasaun Klibur Mata-Dalan halo investimentu hodi hola rai, halo uma andar no la’ós andar, hola ekipamentu, halo biblioteka no seluk tán.

Iha situasaun krize pandemia Covid-19, Fundasaun kontinua ho komitmentu ba programa  investimentu, ezemplu harii kampu foun ida iha Maliana, ho uma ida ne’ebé  ninia progressu to’o ona 85%, no sei kompleta ho morru hale’u.

Oras-ne’e daudaun, Fundasaun rasik prepara ninia rekursu, hodi hanorin iha IOB, iha Doutoramentu ema na’in haat no kontrata Doutoramentu hosi nasaun seluk na’in 25, iha mós professór doutór na’in-ida no doutór na’in-tolu hosi Austrália, Portugál, Malázia no Indonézia, iha mós mestradu na’in 50 ne’ebé iha tempu normál sira hanorin hela, inklui durante situasuan pandemia globál kontinua hanorin online.

Advertisement

Kampus IOB D iha Fomentu, Dili. Foto/Hatutan.com

Ikus liu, Fundasaun ne’e optimista nafatin katak, bainhira instituisaun ne’e la hetan kréditu mós laiha buat ida, tanba atividade la’o nafatin no nunka para.

Realidade hatudu katak, antes krize fundasaun iha traballadór na’in 200 no agora sa’e ba 250, kompostu hosi mestre, dosente, pesoál administrasaun no seluk tan.

Ne’e atu justifika katak, bainhira númeru traballadór sa’e, fundasaun mós iha kapasidade atu selu inklui iha obrigasaun selu taxa kada fulan.

Iha Dili IOB iha ninia rai rasik hodi halo eskola, kompostu hosi kampus hamutuk haat, Kampus A iha Akadiru hun, Kampus B iha Praia dos Coqueiros, Kampus C ho D iha Fomentu, iha mós klase parralela no loke Eskola Téknika Informátika iha Maliana, iha mós eskola Téknika Informátika ida iha suku Atelari munisípiu Baukau.

Agora-daudaun fundasaun kontinua halo konsolidasaun atu hametin eskola sira-ne’e, hodi hadi’a nafatin formasaun, sosa tán livru ba biblioteka, sosa ekipamentu ba laboratóriu, no iha mós planu atu bele loke tan klase parralela iha munisípiu seluk, tanba investimentu ba edukasaun importante.

Antes ne’e, Diretór Ezekutivu BNCTL, Brígido de Sousa hateten BNCTL iha produtu ba kréditu investimentu boot no hakarak fó kréditu ba emprezáriu ne’ebé hakarak halo investimentu, maibé to’o agora seidauk iha empreza ida mak aprosima BNCTL ba kréditu investimentu.

Advertisement

Tanba ne’e, BNCTL hakarak enkoraja investor-sira, hodi bele asesu ba kréditu investimentu tuir área ne’ebé sira hili ho eskalaun ne’ebé boot, tanba hosi investimentu mak bele promove dezenvolvimentu, no ajuda ekonomia rai-laran, sustenta merkadu iha rai-laran no li’ur, hodi kria mós kampu serbisu ba joven-sira.

BNCTL mak oferese kréditu ne’ebé ho jurus ki’ik liu, kompara ho banku-sira seluk, tanba aplika jurus hahú hosi másimu 12% no mínimu 1.25%. (fya)

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Ekipa Konjunta Seidauk Rekolla Ice Cream “Foer” iha Loja Sira Tanba Relatóriu Tarde no Falta Rekursu

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli— To’o oras ne’e ekipa konjunta seidauk bele tun ba terrenu hodi rekolla ice cream ho marka CYC ne’ebé konsidera foer no sirkula iha loja sira iha Dili laran inklui munisipiu, tanba prodús relatóriu kleur no mós falta transporte ho rekursu umanu.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

CCI-TL Preokupa Foos Subsídiu Fa’an iha NTT, Governu Seidauk iha Informasaun

Published

on

Hatutan.com, (17 Abríl 2024), Díli— Câmara Comercio Indústria Timor-Leste (CCI-TL) preokupa ho foos subsídiu ne’ebé kamioneta sira tula hosi Timor-Leste (TL) no lori sai bá fa’an iha Provínsia Nusa Tenggara Timur (NTT), Repúblika Indonézia (RI).

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

CCI-TL Laiha Kompeténsia Hatun Folin Foos

Published

on

Hatutan.com, (16 Abríl 2024), Díli Câmara Comercio Indústria Timor-Leste (CCI-TL) laiha kompeténsia atu hatun folin foos ne’ebé oras ne’e kontinua sai preokupasaun povu Timor-Leste no mundu.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending