Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

Xefe Estadu ‘Gava’ Juventude Ne’ebé Preokupa ho Saúde Povu

Published

on

Hatutan.com, (12 Novembru 2021), Dili—Prezidente Repúblika (PR), Francisco Guterres Lú Olo, ‘gava’ joventude ne’ebé preokupa ho saúde povu nian, perante situasaun Covid-19.

Komemorasaun Masákre Santa Krús ba dala 30 iha Semitériu Santa Krús, 12 Novembru 2021. Foto/José Manuel Ramos Horta.

Iha diskursu komemorasaun loron nasionál juventude ba dala 30, iha Santa Krús, Xefe Estadu hateten, 12 Novembru konsagra ona hosi Estadu nu’ udár Loron Nasionál Juventude.

Ho komemorasaun ba dala 30, saída loos mak Juventude tenke halo no oinsá banati tuir espíritu 12 novembru hosi ohin ba oin.   

Tema joven sira hili ba eventu ohin nian maka, “Ho espíritu asu’uain 12 novembru nian, juventude sai autór importante ba proteje Timor-Leste hosi Covid-19”.

Advertisement

Xefe Estadu konsidera tema ne’e di’ak tebes, tanba joven sira preokupa ho saúde Povu nian. 

“Moras Covid -19 sei nafatin sai preokupasaun boot ida, iha mundu tomak, inklui iha Timor-Leste. Moras ne’e lakon mosu, ho variante oioin, no ita ema mak tenke haree oinsá proteje an.  País hothotu, riku ka kiak, boot ka kiik, halo esforsu tomak atu hasa’e imunidade ema hotu nian liuhusi vasina,” Lú Olo, hateten.

Membru Governu Timor-Leste nian tuun ona ho profisionál saúde sira, hamutuk ho autoridade lokál, konsege hasa’e taxa vasina, maibé seidauk konsege vasina ema hotu!

Ho laran ksolok tebes mak Lú Olo simu informasaun hosi Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu katak, Centro Juventude, iha munisípiu sira, organiza-an ona atu haforsa Governu ninia kampaña sensibiliza komunidade kona-ba importánsia simu vasina hasoru Covid-19.

Joven sira hakarak apoia Governu iha kampaña vasinasaun ida ne’ e. Hakarak ida ne’e  mai hosi fiar katak ho vasina mak  Povu  proteje-an di’ak liu hasoru moras Covid-19.

Advertisement

Ho laran taridu tebes, maibé kahur ho domin, orgullu,   fiar no esperansa, mak ohin halibur dala ida tán, iha fatin istóriku ida-ne’e, hodi fó omenájen ba sira ne’ebé fakar raan no mate iha 12 novembru 1991.

Iha joven liu atus rua hitu nulu mak mate ka lakon. Kamal Bamadajah nu’ud’ar belun ida timor nian, ne’ebé marxa hamutuk ho joven sira, lakon mós ninia vida. 

Komemorasaun Masákre Santa Krús ba dala 30 iha Semitériu Santa Krús, 12 Novembru 2021. Foto/José Manuel Ramos Horta.

Hafoin restaurasaun independénsia, Estadu tulun inisiativa buka sira ne’ebé lakon to’o ohinloron. Saudozu balun nia fatin-hakoi identifika hosi testemuña, maibé restu mortais la hetan ona!

“Prezidente Repúblika sente tebes família sira-nia halerik rohan-laek tanba la konsege hetan saudozu sira-nia restus mortais.  Família balun deside hamenus sira-nia halerik, liuhusi foti fatuk no bolu klamar saudozu nian, iha sira-nia fatin mate,” nia subliña.

Estadu Timor-Leste bele ajuda hamenus halerik ne’e liuhosi harii monumentu ida hodi hodi Rekoñese no valoriza  sakrifísiu saudozu sira nian.

Ho laran ksolok tebes maka Prezidente Repúblika haree ohin katak, projetu harii Monumentu 12 novembru, iha rate Santa Cruz, hahú daudaun ona no Xefe Estadu hein katak monumentu ne’e sei prontu duni iha tinan ida nia laran, ho kualidade di’ak, molok 12 novembru 2022.

Advertisement

Rate Santa Krúz ho monumentu espesiál ida ba erói no mártir sira sei nakfilak ba fatin importante ida, iha roteiru istóriku-turístiku no edukativu ba ema hotu iha rai-laran no ba vizitante sira hosi rai-li’ur.

Raan fakaar iha ne’ e tinan tolu nulu liubá! Hafoin imájens masakre Santa Cruz, kapta hosi irmaun Max Stahl, to’ o iha rai-li’ur, mak opiniaun públika internasionál muda kona-bá situasaun iha Timor-Leste.

Hosi ne’e mak movimentu solidariedade internasional ho   Timor-Leste sae liután  no babeibeik, ho envolvimentu maka’as hosi diplomata no ativista timoroan iha Diáspora.

Ho gratidaun kle’an tebes mak Prezidente Repúblika fó omenajen espesiál ba maun-alin murak, jornalista,  Max Stahl, iha loron komemorasaun masakre Santa Krúz ba dala tolu nulu.

Enkuantu komemorasaun masakre Santa Krúz iha Dili, misa fúnebre no omenájen ba irmaun erói, saudozu Max Stahl, la’o daudaun iha Brisbane, Austrália.

Advertisement

Ho naran Estadu Timor-Leste, Prezidente Repúblika haruka hakoak boot ba família Max Stahl nian, família Erois Juventude loriku Asu’ain nian, no mós ba família hotu erois ba Libertasaun Nasionál nian.

Ohin mai halibur iha fatin ida ne’e, atu valoriza liután erói no mártir sira nia memória, liga liuliu ba sira ne’ebé barani halo manifestasaun, iha 12 novembru 1991, hodi afirma mehi koletivu “Ukun rasik An”.

Molok ramata lia menon ba loron ohin, Prezidente Repúblika apela ba joven ida-idak atu buka valoriza-an liután, liuhosi estudu no koñesimentu, atu sai profisionál efisiente no efetivu, no nune’e, bele intervein di’ak liután iha programa rekoperasaun ekonómika atu hasa’e moris-di’ak ba Povu tomak.

Joven Loriku Asu’uain sobrevivente sira bele sai mestre ba jerasaun-foun ohinloron no abanbainrua oinsá hadomi Povu no Pátria, ho espíritu 12 novembru.

Partisipa iha serimónia Komemorasaun ne’e mak hanesan Prezidente Tribunár Rekursu, Vise Primeira-Ministra, membrus VIII Governu, Líderes partidu polítiku, Embaixadores, Prezidente no membrus Komité 12 Novembru, Reprezentantes Organizasoins Rezisténsia, Reprezentantes hosi NGOs no Konfisoins Relijiozas, Reprezentantes husi Ajénsia Internasionál sira, Eróis sobreviventes masakre Santa Krúz no família sira hotu, inklui konvidadu sira.

Advertisement

Jornalista: Rogério Cárceres

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

Sei Foti Hotu Veíkulu Estadu Ne’ebé Estasiona iha Kargu Xefia Sira-Nia Uma

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli-Ekipa fiskalizasaun konjunta sei bá foti obrigatóriu veíkulu (karreta ho motór)  Estadu nian ne’ebé durante ne’e estasiona iha utilizadór sira-nia rezidénsia privadu.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Papél Mídia Importante Hodi Kontribui bá Prezerva Memória Pasadu

Published

on

Hatutan.com, (24 Abríl 2024), Díli-Centro Nacional CHEGA! Institutu Públiku (CNC, I.P) konsidera mídia ka jornalista sira-nini papél importante tebes atu bele halo kobertura kona-bá akontesimentu sira istóriku hodi bele kontribui bá prezerva memória sira pasadu nian.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Posibilidade Governu Aprezenta Kandidatu Foun Komisáriu CAC

Published

on

Hatutan.com, (23 Abríl 2024), Díli– Vise-Ministru Asuntu Parlamentár,  Áderito da Costa Hugo, informa proposta Lei, 2ª alterasaun bá Lei n°8/2009, 15 de jullu kona-bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC siglá portugés), aprova  final global ona iha Parlamentu Nasionál iha loron 22 fulan-Abríl,  ho nune’e, Governu sei haree fali timoroan feto ka mane ne’ebé prenxe rekizitu hodi kandidatu  bá komisáriu CAC atu aprezenta bá Parlamentu Nasionál hodi hakat bá eleisaun.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending