Ekonomia
OJE 2022 Pasa iha Jeneralidade ho Votus Afavór 44, Kontra 0 no Abstensaun 21
Published
4 years agoon

Hatutan.com, (03 Dezembru 2021), Dili—Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022 ho montante billiaun $1.6 pasa iha diskusaun faze jeneralidade ho votus a favór 44, kontra 0 no abstensaun 21.

Sesaun Votasaun ba OJE 2022 iha faze Jeneralidade Sesta (03/12/21). Foto/Média PN.
Proposta OJE 2022 ne’e, Governu Konstitusionál da-ualu, aprezenta iha Kuarta no hahú diskute ho to’o Sesta 03 Dezembru.
Notísia iha Relasaun:Diskursu PM Taur Matan Ruak iha Aprezentasaun OJE 2022
“Distintus deputadus, rezultadu votasaun afavor 44, kontra 0, abstensaun 21. Nune’e, proposta de lei númeru 35/V, sobre OJE 2022 aprovadu iha jeneralidade. Tuir prosedimentu, ita sei hakat ba diskusaun no aprovasaun iha espesialidade,” Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN), Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, hateten hafoin aprovasaun jeneralidade OJE 2022 iha plenária PN.
Tuir kalendáriu, faze diskusaun jeneralidade OJE 2022 nian, sei hahú iha segunda 06 Dezembru 2021, asemana oin.
Tanba proposta hotu tama ona, meza sei halo admisaun ba proposta no organiza proposta sira no prontu atu hahú diskusaun iha segunda.
Proposta OJE 2022 ho montante billiaun $1.675 sei uza hodi finansia Programas 45 liuhosi prioridade nasionál neen (6) ho objetivu atu atinje dezenvolvimentu ida ne’ebé kualidade no kresimentu ekonómiku ne’ebé inkluzivu no sustentável.
Proposta OJE 2022 ne’ebé Oitavu Governu Konstitusionál aprezenta ba Parlamentu Nasional, nu’udár kontinuidade hosi kompromisiu politiku Oitavu Governu nian ho sidadaun timoroan sira, to’o mandate ramata iha tinan 2023.
Iha proposta OJE 2022 ne’e, Governu define ona ho loloos obejtivu haat (4) ne’ebé mak Governu hakarak alkansa iha tinan oin mak hanesan (1), atu kombate pandemia ne’ebé kauza hosi Covid-19. (2), atu proteje sidadaun sira. (3), atu rekupera ekonomia no kria emprégu. (4), tinan 2022 haree hanesan tinan rekuperasaun ba pandemia Covid-19.
Investimentu Esensial 6 iha Proposta OJE 2022
Iha proposta OJE 2022, Governu deside ona hodi aloka millaun $226,5 ka 13,5% ba iha Dezenvolvimentu Kapitál Umanu (Edukasaun, Formasaun no Saúde), ne’ebé sai nu’udár prioridade ida hosi prioridades nasionál neen.
Governu mós propoin millaun $387,3 ka 23,1% ba peograma Abitasaun no Inkluzaun Sosiál, no millaun $345,9 ka 20,7% aloka ba iha Setór Produtivu sira (Agrikultura no Turizmu), Ambiente no Konektividade.
Dezenvolvimentu Setór Privadu hetan alokasaun millaun $78,6 ka 47%, Dezenvolvimentu Rurál no Kooperativa, millaun $72,2 ka 4,3%, no ba Governasaun Di’ak, Governu propoin millaun $116,3 ne’ebé reprezenta 6,9 hosi OJE 2022.
Alokasaun Orsamentu tuir Programa
Programa ho orsamentu boot liu iha Proposta OJE 2022 mak Boa Governasaun no Jestaun Institusionál ne’ebé nia objetivu atu sustenta mákina estadu ho orsamentu total millaun $295,7 ka 17,6% tuir kedan ho Programa Igualidade Jéneru no Inkluzaun Sosiál, millaun $203,7 ka 12,2%.
Estrada no Ponte-sira hanesan Programa ne’ebé tuur iha pozisaun terseira ho totál orsamentu alokadu millaun $202,2 ka 12%.
Programa Saúde ho orsamentu alokadu millaun $106,7 ka 6,4%. Edukasaun no formasaun millaun $105,87 ka 6,3% no Eletrisidade millaun $101,73 ka 6,1%.
𝐌𝐞𝐝𝐢𝐝𝐚𝐬 𝐅𝐨𝐮𝐧 𝟏𝟎 𝐢𝐡𝐚 𝐏𝐫𝐨𝐩𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐎𝐉𝐄 𝟐𝟎𝟐𝟐
Medidas foun ne’ebé mak introdus iha Proposta OJE 2022 inklui: i) Subsídiu Ai-han ba funsionáriu públiku ho orsamentu alokadu millaun $25; ii) Fundu Resposta Emerjénsia hasoru dezastre naturál ho orsamentu alokadu millaun $15; iii) Fundu Investimentu hodi estabelese Munisípiu foun Ataúro ho orsamentu alokadu millaun $13; iv) Bolsa da Mae Jerasaun Foun ho orsamentu alokadu millaun $13 (montante ne’e la-inklui millaun $6,4 husi Governu Austrália liuhusi Apoiu Orsamentu Diretu); v) Eleisaun Prezidensiál 2022 ho orsamentu alokadu millaun $12; vi) Dezenvolvimentu Empreza Média no Ki’ik ho orsamentu alokadu millaun $5; vii) Akizisaun veíkulu no ekipamentu ba Bombeiros hodi responde ba dezastre ho orsamentu alokadu millaun $3,9; viii) Sensu Populasaun ho orsamentu alokadu millaun $3,1; ix) Estabelesimentu sistema ID Úniku ho orsamentu alokadu millaun $3 no x) Saláriu ba rekrutamentu foun F-FDTL ema 1,200 ho orsamentu alokadu millaun $1,2.
OJE 2021 mak orsamentu dahuluk iha forma programátiku ne’ebé adopta orsamentu pur programa ka output duke orsamentu konvensionál (orsamentu pur item ka input).
Iha OJE 2022, Governu manejia hodi rasionaliza Programas liuhusi redus númeru Programas husi 145 programas (iha OJE 2021) tun ba 45 programas (iha OJE 2022) ne’ebé define klaru objetivu no atividade sira. Nia objetivu mak atu promove investimentu estratéjiku, garantia servisus públiku ida ne’ebé justu no efisiente, foku ba programa ne’ebé oituan atu mellora kualidade no kontrolu husi ezekusaun OJE.
Ho aproximasaun foun ne’e, Governu sei akuntavel liután hodi aloka nivel orsamentu ida ne’ebé apropriadu ba liña ministériu sira hodi alkanse rezultadu sira no liña ministériu sira mós sei akuntavel liután hodi atinji rezultadu sira, jere input sira ne’ebé mak aloka ba sira ho efetivu.
Iha OJE 2022, Governu ba dahuluk introdus ona Análiza Kustu no Benefísiu (𝐶𝑜𝑠𝑡-𝐵𝑒𝑛𝑒𝑓𝑖𝑡 𝐴𝑛𝑎𝑙𝑦𝑠𝑖𝑠) ba kada atividades, atu asegura katak kada atividade kontribui ba Programa, Sub-programa no fó liu importansia ba rezultadu-sira.
Atu asegura sustentabilidade Fundu Minarai, Governu mós deside ona atu muda husi taxa kresimentu istóriku orsamentu (28% kada tinan) ba orsamentu ida ne’ebé mak krese iha nivel ida ne’ebé mak hanesan ho kresimentu populasaun no taxa inflasaun esperadu (3,9% kada tinan). Ida-ne’e rezulta redusaun 17% iha orsamentu 2022 (billiaun $1,675) kompara ho orsamentu retifikativu 2021 (billiaun $2,1).
Valór totál Proposta OJE 2022 billiaun $1,675 bazeia ba Programas no Prioridades ne’ebé mak Governu hakarak atu implementa iha tinan 2022.
Aleinde ne’e, haree mós ba istória ezekusaun no kapasidade ezekusaun husi Entidades Estadu hodi ezekuta orsamentu sira iha tinan naruk, nomós ba sustentabilidade Fundu Minarai, Fundu úniku soberanu ne’ebé mak Timor-Leste iha hodi sustenta finansiamentu OJE ba iha médiu to’o tempu naruk.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres
You may like

Ezekusaun OJE 2022 iha Trimestre Dahuluk Atinje 8%

2022, Tinan Da-huluk Governu Implementa Orsamentu Bazeia ba Programa

OJE 2022, CONECTIL Hetan $900.000 ba Elaborasaun Kurríkulu Edukasaun Katólika

Dekretu Governu Kona-bá Regra Ezekusaun OJE 2022 Aprovadu

OJE 2022 ho Montante Billiaun $1,95 Promulgadu

Governu Sei Sosa Duni Karreta 60 ba PNTL ho Millaun $3
Ekonomia
Governu Hasai Millaun US$4.5 Husi OGE 2026 Halo Pagamentu Saláriu Décimo Terceiro 2025
Published
4 weeks agoon
12/01/2026
Hatutan.com (12 Janeiru 2025),Díli— Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, informa Governu hasai kuaze millaun US$4.5 husi Orsamentu Jerál Estadu (OGE, sigla portugés) tinan fiskál 2026 hodi halo pagamentu ba saláriu decimo terceiro 2025 nian.

Hatutan.com, (29 Dezembru 2025), Díli–Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómia (MCAE- sigla portugés) dúvida ho dadus produsaun hare-kulit iha Sentru Nasionál Lojistika (CLN) tanba la hatudu dadus konkretu.
Ekonomia
BCTL ho BNU Halo Kooperasaun Hametin Indústria Finanseira no Impulsiona Dijitalizasaun Ekonomia TL
Published
2 months agoon
05/12/2025
Hatutan.com, (05 Dezembru 2025), Díli— Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL-sigla portugés) no Banco Nacional Ultramariño (BNU) halo kooperasaun liuhusi atividade Fórum CEO hodi hametin industria finanseira no impulsiona dijitalizasaun ekonómia iha Timor-Leste.

FM Konsidera MI Inkapasidade no Fase-Liman iha Polémika Rekrutamentu Kadete PNTL

Armazén Sentrál INFPM Rejista Total Reajente Atinje 88%

PDHJ: Ofisiál Mídia SEKOMS Impede Hatutan.com Halo Kobertura iha Espasu Públiku RTTL,E.P Ne’e Krime

PDHJ Husu Anula no Suspende Rekrutamentu Kadetas PNTL Foun

Kandidatu Ajente PNTL Sei Koordena ho Universitáriu Sira Organiza Manifestasaun

DIT Hahú Introdús ba Estudante Sira Kona bá Seguransa ba Dadus Importante

IGJ Legaliza Corais Timor bá Atividade Futu-Manu

STOP PRESS: Ministru Nino Pereira Konsumu Dose Kontamina ho Frasku Halo Nanál Kanek no Ran

Indonesia dan Timor-Leste Perkuat Kerjasama Ekonomi, Sosial Budaya, dan Pariwisata

Governu Indika BTK Hadi’a Trotoár Naksobu iha Área Bebora

Asesu Gratuita HATUTAN.com

Hafoin Ferias Judisiáriu PGR Sei Ko’alia Kazu Set-top Box RTTL,E.P

Xefe Estadu TL Kondekora Militár Korea Súl Ne’ebé Mate iha Oé-Cusse

PCIC Detein MG Lori Osan Falsu Hosi Inglaterra

PR Simu Karta Kredensial Husi Embaixadór Brunei Darussalam ho Reinu España
Trending
Dili1 week agoOfisiál Mídia SEKOMS Impede Jornalista Hatutan.com Halo Kobertura iha RTTL,E.P
Justisa & Krime7 days agoTribunál Rekursu Deside Estadu Selu Kompensasaun bá Gil da Costa “Puto Naldo Rei”, Antigu Prezidente RTTL,E.P
Dili1 week agoAsidente Tráfiku iha Área Eskola UNAMET, Joven Na’in-rua Lakon Vida
Polítika1 week agoKomisaun A Preokupa Servisu Asesór iha Ministériu Sira
Nasionál5 days agoHahalok Ofisiál Mídia SEKOMS Bele Fó Impaktu Ba Índise Liberdade Imprensa Timor-Leste
Nasionál6 days agoImpede Jornalista Hatutan.com, AJAR Konsidera SEKOMS ho Nia Subordináriu Prátika Rejime Ditadura Soeharto
Nasionál7 days agoKandidatu PNTL Na’in-10.597 Aprovadu Ba Faze Teste Médiku
Nasionál6 days agoImpede Jornalista Hatutan.com, Conselho de Imprensa Konsidera Ofisiál Mídia SEKOMS Komete Violasaun Grave Ba Konstutisaun RDTL













