Justisa & Krime
Kazu Topu Honis, Padre Hermínio Fó Relatóriu ba Xanana no Kongregasaun SVD
Published
4 years agoon

Hatutan.com, (6 Dezembru 2021), Díli– Tribunal Distritál Díli (TDD) iha loron 6 fulan-Dezembru ne’e, hala’o primeiru julgamentu ba krime violasaun segredu justisa ne’ebé deskonfia involve eis Diretór Komisaun Justisa no Paz (CJP, sigla portugés ) arguidu padre Hermínio Fátima Gonçalves no arguidu na’in tolu seluk tan maka hanesan arguidu José Cardoso Moreira, Andre Gonçalves no Libania Martins Amaral, relasiona ho relatóriu peskiza ba kazu Topu Honis nian.

Logotipu Tribnál Distritál RDTL
Iha primeiru julgamentu ne’e arguidu Hermínio Fátima Gonçalves laiha koñesimentu kona-bá publikasaun relatóriu ne’e, maibé arguidu rekoñese katak nia maka fó dunik relatóriu ne’e ida ba Kayrala Xanana Gusmão, tanba Xanana maka husu.
Arguidu mós fó relatóriu ne’e ida ba amu sira iha kongregasaun SVD iha Kuluhun, Díli para atu halo tradusaun ba lian Ingles.
Iha sorin seluk sasin Komisária Direitu Labarik, Dinorah Grandaneiro rekoñese nia parte maka halo partisipasaun kazu ne’e ba PGR hodi loke inkéritu ba arguidu sira, tanba deskontente ho konteúdu husi relatóriu ne’ebé publika loloos labarik sira nia identidade ne’ebé tuir loloos labele publika.
“Ha’u nia preokupasaun maka konteúdu husi relatóriu ne’e, tanba labarik sira-ne’e presiza asegura sira-nia identidade hodi labele hamosu presaun no ta’uk iha sira-nia aan,” Dinorah Grandaneiro lia tun iha audiénsia.
Rona tiha deklarasaun sasin, Tribunál adia julgamentu ba loron seluk hodi kontinua rona sasin sira.
Relasiona ho dokumentu relatóriu kazu Topu Honis nian ne’e maka iha lolon 6 fulan-Outburu 2020, Arsebispu Arkidioseze Metropolitana Díli, Mgr. Virgílio do Carmo da Silva, SDB, ezonera ona Padre Hermínio Fátima Gonçalves, hosi nia kargu nu’udar Diretór CJP Dioseze Díli.
Tuir akuzasaun Ministériu Públiku, katak iha loron 19 fulan-Agostu 2020, arguidu simu labarik feto menoridade na’in-tolu ne’ebé arguidu la lembra naran no ema adultu na’in-rua; Liliana Tarung no Rano Karno maka akompaña fundasaun Honis iha Kutete no Mahata, Oé-Cusse no ema sira ne’e informa ba arguidu katak durante sira atravesa problema ne’ebé ligasaun ho labarik na’in-tolu ne’e maibé uma kreda Dioseze Díli la tau matan ba sira tamba ne’e sira mai husu protesaun ba Amu sira iha Dioseze Díli, tamba atividade saserdotál iha Rejiaun Administrativu Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA) sei pertense ba Dioseze Dili.
Simu tiha ema sira-ne’e arguidu Hermínio informa kedas ba Amu Bispu, nune’e Amu Bispu mós fó autorizasaun verbal ba arguidu hamutuk ho arguidu sira seluk dezloka ba Oé-Cusse hodi halo enkontru ho vítima sira husi prosesu NUC 0022/19.PGGCC ho nia krime abuzu sexual ba menór.
Enkontru sira ne’ebé arguidu halo ho vítima ho inan-aman sira-nia rezulta maka arguidu relata ona iha eskrita ne’ebé tau títulu Relatóriu Peskiza ho logotipu CJP Dioseze Díli.
Iha relatóriu ne’ebé asina husi arguidu Hermínio iha loron 07 fulan-Setembru 2020, arguidu revela informasaun ne’ebé ligasaun ho investigasaun, liu-liu iha faze ezame genital ba vítima iha prosesu investigasaun iha faze Polísia nian no iha Ministériu Públiku ka Prokuradoria Distritál Oé-Cusse, inklui naran husi vítima ba kazu abuzu sexual ba menór no pornografia infantíl.
Arguidu Hermínio distribui nia relatóriu ne’e ba Amu Bispu, Kayrala Xanana Gusmão no Amu sira iha kongregasaun SVD nian iha Kuluhun para atu halo tradusaun ba lian Ingles no ikus mai relatóriu ne’e sai konsumu públiku no Komisaun Direitu ba Labarik ne’ebé halo knar hodi halo protesaun ba vítima sira hato’o partisipasaun ba Prokuradór Jerál Repúblika (PGR, sigla portugés) hodi loke inkéritu kontra arguidu Hermínio ho arguidu seluk hanesan Jose Cardoso, Andre Gonçalves no Libania Martins.
Iha loron 07 fulan-Setembru 2020, prosesu NUC 0022/19.PGGCC ho nia krime abuzu sexual ba menór no pornografia infantíl ne’ebé ninia vítima maka labarik sira ne’ebé nia naran balu iha lista ne’ebé arguidu publika iha nia relatóriu sei iha prosesu investigasaun nia laran nune’e faktu sira ba kazu ne’e sei iha vinkulasaun segredu justisa nia laran.
Nune’e kazu ne’e, labele publika sai maibé arguidu Hermínio publika ona husi peskiza relatóriu ne’ebé nia prodús ho nia konsekuénsia katak públiku hatene uluk prosesu investigasaun ne’ebé lao no sem kauza justu fó sai aktu prosesuál ne’ebé tama iha segredu justisa.
Ministériu Públiku akuza arguidu sira ba pratika krime violasaun ba justisa nia segredu ne’ebé previstu iha artigu 291 husi Kódigu Penal Timor Leste.
Audiénsia julgamentu preside husi juiz singular Evangelino Bello, MP reprezenta husi Prokuradór Matias Soares no arguidu sira hetan asisténsia legal husi Advogadu privadu Miguel Faria.
JU,S Nia Konkluzaun Audiénsia iha Tribunál Distritál Oé-Cusse
Iha loron 6 fulan-Dezembru 2021, JU,S Jurídiku Sosiál Konsultoria fó sai sira-nia deklarasaun kona-bá konkluzaun audiénsia Tribunál Distritál Oé-Cusse ne’ebé Hatutan.com sita hosi JU,S nia pájina ofisial Facebook tuir mai ne’e;
Iha loron 26 fulan-Novembru t2021, audiénsia sira relasiona ba kazu krime seksuál hasoru labarik, iha forma violénsia doméstika no pornografia hasoru eis-padre hetan konkluzaun. Tribunál Distritu Oé-Cusse halo ona oráriu ba loron 21 fulan-Dezembru hodi divulga desizaun kona-ba kazu kriminál.
JU,S Jurídiku Sosiál reprezenta maioria vítima iha kazu refere.
Hakat sira atu asegura katak Padre ida sei tuir prosesu ne’ebé identifika nia nu’udar suspeitu abuzu seksuál hasoru labarik vulneravel ne’ebé nia tau-matan iha orfanatu/mahon iha Oé-Cusse hahú kedas iha tinan 2018.
Hanesan hakat dahuluk hodi asegura responsabilidade ba violasaun direitu labarik, arguidu iha kazu kriminál iha Tribunál Distritál Oé-Cusse hetan demisaun hosi klériku bazeia ba Kongregasaun Doutrina Fé nian prosesu administrativu-penál. Prosesu refere hala’o bazeia ba regra sira aplika iha Igreja Katólika nia leet hodi halakon abuzu seksuál ne’ebé komete husi membru kleru nian.
Prosesu judisiál ba iha Timor-Leste, ne’ebé hahú iha finál tinan 2018, hasoru dezafiu oioin, ne’ebé hatudu rezisténsia atu promove responsabilizasaun ba alegadu krime ho natureza seksuál hosi ema sira-ne’ebé iha pozisaun influénsia. Estadu Direitu no igualdade iha lei nia oin sai sujeitu ba teste iha prosesu ida-ne’e.
Hanesan reprezentante legál hosi vítima sira iha kazu krime ne’e, JU,S Jurídiku Sosiál hasoru dezafiu oioin. Dezafiu hirak ne’e inklui sai alvu ba mensajen nakonu ho ódiu no xenofobia, insitamentu violénsia iha mídia sosiál no komunidade lokál no hetan ameasa oho hosi arguidu rasik hasoru sósiu JU,S. Aleinde sira-ne’e, iha mós akuzasaun falsu hasoru JU,S no publikasaun informasaun enganoza ba leitór sira kona-ba kazu krime ida-ne’e, hodi uza plataforma irresponsavel ne’ebé oferese hosi média online balun. Ameasa no intimidasaun sira sai sériu liu depois julgamentu hahú tiha ona iha fulan Fevereiru 2021.
Intervensaun JU,S nian iha kazu ida-ne’e sempre tuir dalan no enkuadramentu legál ne’ebé iha no hodi fó-hatán ba interese JU,S nia kliente sira no sira-nia família. JU,S foti asaun no submete petisaun oioin ba Tribunál rasik no mós autoridade sira seluk, no uza mekanizmu legál ne’ebé iha hodi buka satisfasaun ba violasaun hasoru JU,S nia kliente sira-nia direitu.
Dalan ne’ebé lori to’o konkluzaun audiénsia julgamentu iha kazu krime ida-ne’e mós hatudu parte-sorin balun hosi sosiedade sei prontu atu apoiu ezijénsia igualdade iha lei nia oin. Iha luta hasoru igualdade jéneru, direitu labarik, igualdade iha lei nia oin no asesu ba justisa, importante duni atu sosiedade labele nonook.
Prosesu krime ida-ne’e sai hanesan testamentu hodi hatudu sai katak estereótipu jéneru sei buras iha sosiedade Timor-Leste nian. Estereótipu jéneru bazeia ba norma diskriminatóriu hakanek feto no labarik feto no lori impaktu negativu ba dezenvolvimentu Estadu nian. Estereótipu balun ne’ebé fó-sai iha kazu ida-ne’e mak inklui persesaun katak valór hosi feto nian sei sukat liuhosi ninia virjindade no bainhira iha suspeita katak feto ida sai vítima krime seksuál ne’e hatún feto-nia dignidade, ideia katak bainhira vítima abuzu seksuál la informa kedas kona-ba abuzu ne’e signifika alegasaun ne’e falsu, atu bele prova katak krime seksuál akontese duni tenke iha testemuña direta tanba liafuan hosi feto ida nunka bele nato’on hodi hatudu mane ida komete krime, no ikus katak atu sosiedade bele fiar duni deklarasaun vítima violénsia bazeia ba jéneru laiha dalan seluk duké tenke fó-sai ninia identidade.
Hosi vizaun luan liu, ezisténsia estereótipu sira-ne’e sei kontinua reprezenta dezafiu hodi promove direitu hanesan entre feto no mane iha setór hothotu sosiedade Timor nian. Esforsu adisionál tenke halo hosi ema hothotu hodi halakon norma jéneru diskriminatóriu nian ne’ebé impede implementasaun tomak ba direitu feto.
Prosesu iha Tribunál la’o ho limitasaun oioin, maibé konsidera nu’udar susesu boot katak akuzasaun ne’ebé forte submete hosi Ministériu Públiku ba Tribunál no julgamentu la’o iha situasaun ho orden no permite ba parte rua – prokuradór no defeza – aprezenta evidénsia ba iha Tribunál.
JU,S rekoñese no apresia ba kooperasaun pozitivu ne’ebé hetan hosi Ministériu Públiku. Partisipasaun autoridade públiku no fornesedór servisu hosi rede referral violénsia bazeia ba jéneru mós sai nu’udar fatór-xave hodi asegura asesu efetivu ba Tribunál.
La haree ba desizaun finál ba kazu krime ida-ne’e hosi Tribunál, prosesu ne’e rasik lori ona rezultadu pozitivu: agora klaru liu kompara ho uluk katak laiha ema ida iha Timor-Leste mak boot liu lei. Hanesan akontese ho krime ekonómiku, inklui krime korrupsaun, sistema judisiál Timor-Leste nian prontu hodi ezije responsabilizasaun hosi ema hothotu, la haree ba ninia pozisaun sosiál.
Importante mós atu rekoñese katak vítima no ninia família sira, no mós sosiedade tomak, aguenta ho terus no hetan sofrimentu hosi asaun sira ne’ebé dirije ba iha kazu ne’e. JU,S husu ba públiku hodi sukat liafuan iha deklarasaun públiku no la fó-sai liafuan ho objetivu atu hatún, intimida ka hata’uk ita-nia alin sira tanba de’it sira hili dalan legál ne’ebé iha hodi ezije sira-nia direitu.
JU,S Jurídiku Sosiál hakarak repete filafali katak JU,S iha konfiansa tomak katak autoridade judisiáriu sira sei aplika lei tuir dalan ne’ebé loos, no sei tetu evidénsia hothotu bazeia ba regra sira ne’ebé hatuur iha lei.
Jornalista: Carmelita Isaac
You may like

Tribunál Haruka Hasai Uma-Kain Hitu iha Becusse, Xanana Bá Defende no Prontu Mate Bá Sira

TDD Aplika Prizaun Preventiva bá Arguidu Sira Atake Membru F-FDTL

Suspeitu Sira Asalta Membru F-FDTL Submete bá Primeiru Interrogatóriu

Tribunál Aplika TIR bá Arguidu Kazu Ilísitu Droga Hamosu Kritika iha Mundu Virtuál

Kazu Ligasaun Eletrisidade Ilegál, Tribunál Kondena Adérito Hugo Pena Multa $600.00

Diretór Prizaun Gleno Sai Arguidu Tanba La Entrega Dadur Nia Sasan
Justisa & Krime
PNTL Kaptura Suspeitu JG ho UF Ba Kazu Violasaun no Koasaun Seksuál
Published
12 hours agoon
06/02/2026
Hatutan.com, (06 Fevereiru 2026), Díli-Polisia Nasionál Timor-Leste (PNTL) Munisípiu Díli, ezekuta mandadu Tribunál NUC: 0487/25.DIBCR kaptura suspeitu na’in-rua husi Munisípiu Lautém ho inisial JG no husi Ainaro ho inisial UF relasaun kazu violasaun no koasaun seksuál ho raptu ne’ebé akontese iha loron 28 Dezembru 2025, iha Postu Administrativu Kristu-Rei, Hali Dólar, Hera.
Justisa & Krime
Kandidatu Ajente PNTL Na’in-50 Submete Keixa Ba PDHJ
Published
1 day agoon
05/02/2026
Hatutan.com, (05 Fevereiru 2026), Díli-Kandidatu ajente Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) kuaze ema na’in-50, Kinta (05/02/2026), submete keixa ba Provedór Direitu Umanu no Justisa (PDHJ) hodi kontesta prosesu rekrutamentu kedades PNTL 2025 ne’ebé dekonfia hamosu pratika familiarizmu.
Justisa & Krime
Tribunál Rekursu Deside Estadu Selu Kompensasaun bá Gil da Costa “Puto Naldo Rei”, Antigu Prezidente RTTL,E.P
Published
3 days agoon
03/02/2026
Hatutan.com, (03 Fevereiru 2026), Díli-Tribunál Rekursu deside no ezije Estadu Timor-Leste selu kompensasaun ho pagamentu tipu rua ba antigu Prezidente Konsellu Administrasaun Rádiu no Televizaun Timor-Leste, Empreza Públika (RTTL,E.P), Gil da Costa “Puto Naldo Rei”.

Rekrutamentu Kadetes PNTL Diskriminativu, Ministériu Interiór ho Komandu PNTL Dezobediénsia Ba Desizaun Tribunál

Komisaun B Sei Buka Faktu Diskriminasaun iha Rekrutamentu Kadetas Foun PNTL

PNTL Kaptura Suspeitu JG ho UF Ba Kazu Violasaun no Koasaun Seksuál

Kandidatu Ajente PNTL Na’in-50 Submete Keixa Ba PDHJ

Deskonfia, Familiarizmu iha Rekrutamentu Kadetes Foun PNTL

DIT Hahú Introdús ba Estudante Sira Kona bá Seguransa ba Dadus Importante

IGJ Legaliza Corais Timor bá Atividade Futu-Manu

STOP PRESS: Ministru Nino Pereira Konsumu Dose Kontamina ho Frasku Halo Nanál Kanek no Ran

Indonesia dan Timor-Leste Perkuat Kerjasama Ekonomi, Sosial Budaya, dan Pariwisata

Governu Indika BTK Hadi’a Trotoár Naksobu iha Área Bebora

Asesu Gratuita HATUTAN.com

Hafoin Ferias Judisiáriu PGR Sei Ko’alia Kazu Set-top Box RTTL,E.P

Xefe Estadu TL Kondekora Militár Korea Súl Ne’ebé Mate iha Oé-Cusse

PCIC Detein MG Lori Osan Falsu Hosi Inglaterra

PR Simu Karta Kredensial Husi Embaixadór Brunei Darussalam ho Reinu España
Trending
Dili3 days agoOfisiál Mídia SEKOMS Impede Jornalista Hatutan.com Halo Kobertura iha RTTL,E.P
Nasionál1 week agoKonferénsia Imprensa Konjunta Albanese-Xanana, SEKOMS “Limita” Liberdade Imprensa
Nasionál1 week agoPM Anthony Albanese Husu Governu Timor-Leste Aumenta Traballadór Timoroan Ba Na’in-10.000
Nasionál1 week agoPM Xanana Aprésia Hatutan.com Kestiona Liberdade Imprensa iha SEKOMS Nia Oin
Justisa & Krime3 days agoTribunál Rekursu Deside Estadu Selu Kompensasaun bá Gil da Costa “Puto Naldo Rei”, Antigu Prezidente RTTL,E.P
Saúde1 week agoIha HNGV, Família Kous De’it Pasiente Moras Dengue Tuur iha Kadeira Hodi Baixa no Hetan Tratamentu
Justisa & Krime1 week agoKazu Fornesimentu Kombustível no Manutensaun Karreta RTTL,E.P iha Ona Tribunál
Dili4 days agoAsidente Tráfiku iha Área Eskola UNAMET, Joven Na’in-rua Lakon Vida














