Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

Estragus iha 04 Abríl 2021, MOP Rekoñese Tarde Iha Intervensaun

Published

on

Hatutan.com, (13 Janeiru 2022), Díli-VIII Governu liuhosi Vise Ministru Obras Públikas (MOP), Nicolau Lino Freitas Belo, rekoñese katak, parte MOP halo intervensaun tarde ba iha estragu sira ne’ebé afetadu hosi kalamidade iha 04 fulan-Abríl 2021.

Notísia iha Relasaun: Inundasaun 4 Abríl, Governu “Taka” Relatóriu Apoiu Umanitáriu

Inundasaun foin lalais ne’e iha Díli, 05 fulan-Janeiru 2022. Foto/Hatutan.com

Vise Ministru MOP,  Nicolau Lino Freitas Belo, hateten asaun sira ne’e atrazu tanba MOP enfrenta  menus rekursu umanu, menus finanseiru no  menus ekipamentu iha nasionál no munisípiu sira.

“Ministériu presiza atu hadi’a ninia dezempeñu, liu-liu estrutura instituisaun ne’e rasik, iha entermu rekursu umanu, ita presiza atu haforsa ba iha dezeñu ninian, tanba iha Obras Públika, ita iha rekursu ida ne’ebé mak limitadu,” Nicolau Lino Freitas Belo, hateten ba Hatutan.com, iha kna’ar fatin, Mandarin, Díli, kinta (13/01/2022).

Advertisement

Nicolau Lino Freitas Belo, hateten ho rekursu umanu liu-liu tékniku sira ne’ebé limitadu, difikulta tebes MOP atu halo atendimentu ba estragu sira barak ne’ebé akontese.

Problema seluk tán ne’ebé implika ba intervensaun Governu nian ba iha projetu emerjénsia sira ne’e, maka pandemia globál Covid-19, nune’e ikus mai Governu hamosu konfinamentu obrigatóriu durante fulan-tolu, movimentasaun públiku ba munisípiu sira paradu.

Alende ne’e, Nicolau Belo hatutan, ho sistema burokrasia ne’ebé naruk, la’o entre liña ministériu sira hanesan, Obras Públika hanesan projetu na’in halo planu, Ministériu ba Planu no Ordenamentu Territóriu (MPOT) mak verifika, no Aprovizionamentu fali iha Ministériu Finansas (MF).

Ho siklu sira ne’e maka, nia esplika tán, presiza atu habadak burokrasia liu-liu ba iha planeamentu, orsamentu, ezekusaun, no presiza avaliasaun ne’ebé mak tenke di’ak.

Seidauk Ezekuta Fundu Kalamidade ho Millaun $58

Advertisement

Labarik sira halimar hela iha tempu inundasaun iha Díli, 05 fulan-Janeiru 2022. Foto/Hatutan

Hafoin akontesimentu dezastre natural iha 04 Abríl 2021, Governu halo kedas alokasaun orsamentu hamutuk millaun $58. Maibé, montante orsamentu ida ne’e, to’o oras ne’e seidauk Governu ezekuta.

“Hanesan ohin ha’u hateten katak, orsamentu ba iha kalamidade, $58 milloens. Orsamentu ida ne’e, la ezekuta, to’o agora ita seidauk selu,” governante ne’e, informa.

Kona-bá projetu Estrada ne’ebé aat, besik iha embaixada Japaun nia oin, Governu foin ezekuta orsamentu ho millaun $259, maibé, orsamentu barak mak seidauk ezekuta to’o agora.

Orsamentu sira ne’e, la halo nia ezekusaun, tanba kontribui hosi rekursu umanu ne’ebé limitadu iha MOP rasik, inklui pandemia global Covid-19 no sistema burokrasia ne’ebé naruk.

“Orsamentu iha hela, mais la ezekuta. Haree hosi aspetu sira-ne’e mak impede tiha orsamentu ne’e la ezekuta,” Nicolau Lino Freitas Belo, dehan.

Kona-bá planu MOP nian hodi halo normalizasaun ba mota (ribeiras) ne’ebé estraga populasaun sira nia natar, Nicolau esplika, iha kurtu prazu nian mak sira organiza no mobiliza ona ekipamentu pezadu sira iha Instituto de Gestão dos Equipamentos (IGE), atu nune’e, labele afeta ba iha komunidade sira ninia natar, ka ameasa ba iha komunidade sira nia saúde públika.

Advertisement

Iha planu ba médiu nian, presiza reforsa tán rekursu umanu iha instituisaun Obras Públika no tenke iha nivel planeamentu ne’ebé di’ak.

Kona-bá planu sira ba longu nian, Governu ne’ebé atu troka, tenke halo jestaun di’ak iha instituisaun Obras Públika, liu-liu tenke kria departamentu espesífiku ida kona-bá asuntu dezastre naturál nian.

Klasifika Projetu Emerjénsia Tuir Level

Hafoin akontese kalamidade iha 04 Abríl 2021, Primeiru Ministru Taur Matan Ruak, hamosu kedas despaixu ida ho númeru 57/04/2021. Hosi despaixu ida-ne’e, konsege estabelese ekipa task force ida, oinsá mak atu responsabiliza no halo verifika estragu sira ne’ebé akontese ona.

Rezultadu identifikasaun ba projetu sira-ne’e, fahe ba level 1 to’o level 3. Iha projetu emerjénsia level 1 nian, haree kona-bá normalizasaun mota, no kuaze konklui ona.

Advertisement

Hosi dadus ne’ebé mak orsamenta ba iha normalizasaun, Governu investe hamutuk millaun $1.8. Orsamentu ida ne’e, utiliza hodi selu ona ba empreza hamutuk 34, ne’ebé mak apoiu Governu, durante halo normalizasaun ba mota sira ne’ebé afeta ba  kalamidade iha 04 Abríl 2021.

Projetu emerjénsia sira iha nivel 2 nian, mak reabilita ona estrada ne’ebé kotu, besik iha embaixada Japaun nia oin, Pantai Kepala, Díli. Projetu ida ne’e, implementa hosi emprezáriu Montana Di’ak, ho ninia valór estimasaun orsamentu hamutuk $259.742 no obra refere, 100%.

Tuir Nicolau katak sei iha obra hamutuk haat mak oras ne’e sei “on going”. Projetu ida mak lokaliza iha iha Box Carlvert iha Ailok-laran no atinje ona 80%. Segundu maka, iha emergency retaining wall protection iha mota Maloa no nia progresu foin atinje 88%.

Iha parte terseiru maka, projetu emerjénsia iha mota Bidau Toko Baru, ne’ebé responsabiliza hosi kompañia Santa Di’ak, oras ne’e termina ho 100%.

Emergency project ba iha Tibar, chyclop concrete retaining wall hosi empreza Salimago, nian 100% ona.

Advertisement

“Ida ne’e ba iha level 02 ne’ebé mak ita saida. Projetu emerjénsia ba iha semi gravity wall iha ponte CPLP Comoro nian, CAFI foti ona desizaun atu loke konkursu, ho valór orsamentu hamutuk millaun $1.2,” nia esplika.

Kona-bá atividade sira ne’ebé mak tama iha level 03 nian, lidera hosi ekipa adhoc ho pakote hamutuk 17 no MOP propoin orsamentu ho millaun $10. Maibé, liuhosi verifikasaun iha Ajénsia Dezenvolvimentu Nasionál (ADN)  hamenus ba millaun $8 de’it.

MOP Elabora Hela Projetu 140-Resin

Daudaun ne’e, Governu liuhosi MOP halo hela elaborasaun ba projetu hamutuk 140-resin ne’ebé afetadu hosi situasaun kalamidade iha 04 Abríl 2021. Projetu sira-ne’e, sei haruka fali ba ADN atu kontinua verifika tán.

Projetu foun hamutuk 40 resin ne’e, kobre hotu ba iha munisípiu hamutuk 12 iha territóriu TL, maibé la sura ho Rejiaun Administrativu Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA).

Advertisement

Planu Asaun MOP  iha 2022

Vise Ministru Obras Públikas (MOP), Nicolau Lino Freitas Belo, haktuir, tuir lei orgánika VIII Governu Konstitusionál nian, iha ministériu Obras Públika, kompostu hosi ministru no vise ministru.

Iha fulan-tolu liubá, Ministru Obras Públikas (MOP), Salvadór Pires dos Reis, delega ona kompeténsia ba nia vise Nicolau Lino Freitas Belo, hanesan tuir mai ne’e:

  1. Sai hanesan membru bai ha Conselho Administração Fundo Infraestruturas (CAFI).
  2. Atu jere projetu abandonadu sira ne’ebé mak Governu anterior husik hela, durante 2011 to’o 2018.
  3. Lidera projetu ilegál ne’ebá mak laiha kontratu
  4. Kona-bá projetu empréstimu sira ne’ebé mak área kobertura ba iha vise ninian.

Daudaun ne’e mós, liña ministériu sira, tau ona orsamentu ho totál hamutuk millaun $225, nu’udár fundu ba iha infraestrutura nian mak hanesan, estrada, ponte, eletrisidade, água no saneamentu.

Ba espesífiku ba de’it iha estrada no ponte sira ho orsamentu hamutuk millaun $164 sei kobre ba iha programa haat ka lima.

“Ba reabilitasaun estrada ho pakote projetu hamutuk 84, projetu foun, no reapropriasaun. Nune’e mós ba konsultan sira atu halo supervizaun ba estrada, ba pontes, nune’e mós  millaun $17 prevee ba iha kalamidade,” Nicolau Belo esplika.

Advertisement

Kona-bá orsamentu sira mak alokadu ba iha situasaun kalamidade nian iha 04 abril 2021, governu aloka ona osan ho valór hamutuk millaun $58 no  iha 2022, propoin tán orsamentu ho millaun $17.

Maske nune’e,  Nicolau Beo rekoñese katak kona-bá ninia implementasaun no ezekusaun ba orsamentu sira ne’e, presiza ezersísiu atu jere instituisaun MOP rasik, liu-liu diresaun nasionál sira ligadu ba estrada, ponte no kontrolu de seias nian.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Nasionál

Paspor Timor Leste Terkuat ke-Empat di ASEAN

Published

on

Hatutan.com, (28 Maret 2024), Dili Indeks kekuatan paspor 2024 yang dirilis Henley Passport Index memposisikan paspor Timor Leste atau Republik Demokratik Timor Leste (RDTL) lebih kuat ke-empat di ASEAN dan bertengger di posisi ke-56 perigkat dunia, unggul 10 peringkat dari Indonesia.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Xanana Halo Hela Avaliasaun bá Membru Governu Sira

Published

on

Hatutan.com, (28 Marsu 2024), DíliPrimeiru-Ministru (PM) Kay Rala Xanana Gusmão, halo hela avaliasaun bá membru Governu hotu hodi haree dezempeñu servisu membru Governu ida-idak nian.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Governu Aprova Estensaun Projetu Estrada Baucau-Viqueque ho Nia Adisionál

Published

on

Hatutan.com, (27 Marsu 2024), Díli—IX Governu Konstitusionál liuhosi reuniaun Konsellu Ministru iha Palásiu Governu, Kuarta (27/03/2024), aprova adendas kontratu projetu  tolu  ne’ebé aprezenta hosi Ministru Obras Públikas, Samuel Marçal.

(more…)

Kontinua Le'e

Trending