Connect with us

Justisa & Krime

Média Enfrenta Dezafiu Tolu Iha Produsaun Notísia Investigasaun Ba Krime Korrupsaun

Published

on

Hatutan.com, (26 Agostu 2022), Díli—Comissão Anti-Corrupção (CAC) konsidera papél média iha prosesu luta kontra korrupsaun durante ne’e hola parte iha prosesu integrante ba kontrolu sosiál ida forte, maibé iha dezafiu tolu ne’ebé afeta mós servisu-na’in média sira nia liberdade, bainhira prodús notísia investigativu ba indisiu krime korrupsaun.

Komisáriu Adjuntu CAC ba Asuntu Investigasaun Augusto Castro. Foto/CAC.

Komisáriu Adjuntu CAC ba Asuntu Investigasaun Augusto Castro fó-sai asuntu ne’e durante sai oradór prinsipál iha serimónia debate Dili Dialogue Forum (DDF) 2022 ho tema “Media Challenges in Timor-Leste and Southeast Asia” ne’ebé organiza hosi Conselho Imprensa (CI) Timor-Leste iha salaun Laline Lariguto, Colmera, Díli, Sesta (26/08/2022).

Lee Mós: MAPKOMS Halo Keixa “Denúncia caluniosa” Hasoru Xefe Redasaun Hatutan.com

Tuir reportajen CAC nian revela kontribuisaun média halo investigasaun ba kazu inisiál indisius krime korrupsaun nian atinje to’o pursentu 30, iha ne’ebé CAC konsege prosesa ba iha Tribunál.

Advertisement

“Tuir reportajem CAC ninian 30% hosi kazu korrupsaun ne’ebé CAC durante ne’e prosesa ba Tribunál mai hosi kobertura média nian,” Adjuntu Castro hateten.

Adjuntu Castro subliña katak, iha dezafiu barak ne’ebé jornalista ka média sira sei hasoru iha sira nia atividade kobertura lorloron no iha sira nia independénsia konstrusaun frame notísia no CAC nota dezafiu tolu prinsipál, primeiru maka artigu 285 denunsia kalunioza ne’ebé prevé iha kódigu penál.

Denúnsia Kalunioza sai hanesan ameasa ba jornalista sira atu hakerek produtu média ba kazu sira korrupsaun nian, tanba iha kazu konkretu barak akontese ona ba jornalista Timoroan sira ne’ebé hakerek notísia investigative, ikus-mai tenke ba hatan iha Tribunál.

“Ida-ne’e dezafiu boot ne’ebé média sira hasoru ohin loron, tanba ne’e dezafia mós jornalista sira atu halo reportajen ida faktuál no iha provas. Oinsa halo kobertura ho responsabilidade,” adjuntu Castro dezafia.

Dezafiu segundu ne’ebé média sira ohin loron enfrenta maka ‘embargo ekonomia’. Média sira ne’ebé krítiku demais ka foka beibeik notísia sira kazu korrupsaun ne’ebé envolve governante ka emprezáriu sira, bele afeta ba kondisaun ekonomia média nian, tanba média sira bele sofre halo advertisement ka publisidade hosi Guvernu no emprezáriu sira ne’ebé finansia sira.

Advertisement

“Buat sira ne’e bele hata’uk média sira atu krítika beibeik governu no bele mós afeta ba fasilidade sira ne’ebé kria no fó ba média uza,” nia hateten.

Dezafiu terseiru tuir CAC nia haree maka, bainhira governante no emprezáriu sira fó beibeik publisidade ba média bele afeta mós profisionalizmu jornalista no média na’in sira.

Bainhira iha kabementu entre média ho emprezáriu no governante sira ne’ebé metin loos, bele taka dalan ba kobertura investigativu ba iha asuntu sira korrupsaun nian.

“Fó beibeik iklan, entaun iha relasaun negósiu ne’ebé metin. Média mós sei la hakerek kona-bá guvernante ka emprezáriu ruma ne’ebé prátika hela indisius krime korrupsaun, tanba atu labele prezudika malu. Ho situasaun hanesan ne’e afeta tebes ba esforsu sira ba luta kontra korrupsaun,” subliña.

Maski nune’e CAC mós rekoñese katak, iha nasaun barak akontese, iha termu balun dehan média capture. Média ne’e sai fila-fali ‘coron’ ba ema sira atu manipula faktus no dadus ba indisius krime korrupsaun ne’ebé akontese.

Advertisement

Lee Mós: Deskonfia, MAPKOMS Nu’udar Prezidente FFTL Fó Projetu iha RTTL,E.P Ba Sekretaria FFTL

Jornalista: Carmelita Isaac

Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Justisa & Krime

Parte Sira Involve Fasilita Jet Privadu Aterra iha AIPNL, PDHJ Husu Autoridade Kompetente Halo Investigasaun Sériu

Published

on

By

Hatutan.com, (14 Jullu 2026) Díli-Provedór Direitus Humanos no Justisa (PDHJ), Virgílio da Silva Guterres “Lamukan” husu  Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL), Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC -Sigla Portugés)  ho Ministériu Públiku (MP) atu halo investigasaun  sériu, labele ‘Pilih kasih’ ba   parte sira envolve iha polémika aterra jet privadu ho tipu Cessna  Citation 700 Longitude (C700) iha Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato (AIPNL), Kuarta, 01 Jullu 2026.

(more…)

Continue Reading

Justisa & Krime

Kazu Scam Call Centre Bebonuk, Tribunál Aplika Médida Kausaun US$3000 ho Proibuisaun Aujénsia Bá Arguidu Na’in-96

Published

on

By

Hatutan.com (13 Jullu 2026), Díli– Tribunál Judisiál  Primeira Instánsia Díli (TJPID), Segunda (13/07/2026), hatún despaixu  hodi  aplika  medida kausaun US$3000  ho  proibuisaun aujénsia arguidu na’in-96 iha kazu jogu Ilísitu scam call centre iha  Bebonuk.

(more…)

Continue Reading

Justisa & Krime

Parte Sira Fasilita Aterra Jet Privadu Cessna C700 iha AIPNL Presta Ona Deklarasaun no Hein Submete bá MP

Published

on

By

Hatutan.com, (13 Jullu 2026) Díli-Parte kompetente sira husi Ministériu Transporte no Komunikasaun (MTK), Ministériu Negosiu Estránjeiru no Kooperasaun (MNEK) ho Autoridade Aviasaun Sivíl Timor-Leste (AACTL-sigla portugés), inklui Ajénsia CEVA Logistics, presta ona deklarasaun iha Diresaun Servisu Investigasaun Kriminál (DSIK), Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) relativa ho polémika aterrazen jet privadu ho tipu Cesna  Citatyion 700 Longitude (C700) iha Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato (AIPNL), Kuarta, 01 Jullu 2026.  

(more…)

Continue Reading
Advertisement

Trending