Connect with us
Pakote Ahi

Polítika

STAE Rejista Eleitór 878.786 no Sei Publika Kalendáriu Operasionál bá Siklu Eleitorál

Published

on

Hatutan.com, (13 Fevereiru 2023), Díli— Sekretariadu Tékniku Administrasaun Eleitoral (STAE) rejista ona eleitór foun iha resememtu ne’ebé atuliazadu  to’o Dezembru 2022 hamutuk 878.786.

Diretór Jerál STAE, Acilino Manuel Branco. Foto/Hatutan.com

Provizoriamente STAE kontinua resensiamentu iha nível teritóriu la’o hela iha 66 postu administrative inklui Ataúro.

Lee Mós: 21 Maiu, Povu Timor Leste Vota

Tanba ne’e, STAE sei publika kalendáriu operasionál eleitorál atu públiku bele asesu hodi hatene didi’ak andamentu sira molok to’o ba loron eleisaun nian.

Advertisement

“Prezidente Repúblika ninia liafuan la dúvidas  ba iha órgaun eleitorál rua ninia servisu, tanba órgaun eleitorál rua mós lori ona naran di’ak Timor-Leste ninian hodi apoia ona prosesu eleitorál sira iha nasaun sira seluk. Hotu-hotu hatene ona katak, Prezidente Repúblika dekreta ona, agora tama siklu eleitorál nian, dekretu Prezidente Repúblika hanoin katak tuir lei eleisaun ne’e rasik iha loron 8 tuir mai STAE sei publika kalendáriu operasaun nian,” Diretór STAE Acilino Manuel Branco hateten, hafoin akompaña Prezidente Repúblika José Ramos-Horta hodi deklara ofisiál ba dekreta loron eleisaun iha Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato Bairru-Pité, Segunda (13/02/2023).

STAE sei haree atu prepara kalendáriu operasaun eleitorál nune’e bele publika iha Jornál da Repúblika no hahú hosi ne’eba prosesu eleitorál ne’e hahú ona, maibé mós, Prezidente dekreta data monu iha dia 21 Maiu, ne’e bele dehan katak tuir Lei  sei minima loron 80, maibé dekreta ohin, aban karik públika iha Jornal Repúblika. Signifika iha tan aumenta loron pelumenus 10 ka liu.

Ho tempu ida-ne’e, STAE sei esforsu tomak ho entidade relevante sira bele aselera possivelmente preokupasaun tékniku sira ne’ebé sai mós hanesan preokupasaun Prezidente Repúblika iha momentu konsultasaun.

Kona-bá lójistika ekipamentu resensiamnetu no mós ba iha ezekusaun orsamentu depois bele haree tanba seidauk serteza.

“Eleitór foun resememtu atuliaza ne’e to’o Dezembru 2022 hamutuk 878.786. Ne’e bele dehan katak, provizóriu neste momentu resensiamentu nivel teritóriu no la’o hela 66 Postu no mós Atauro prosesa ba oin. Ohin Prezidente Repúblika dekreta ona data halo ajustamentu ba resensiamnetu ne’ebé iha tanba tuir lei katak  loro 30 antes eleisaun ne’e tenke suspende atendimemtu sei halo prepara kalendáriu sei hein bainhira mak atendimentu remata depois loron 30 STAE sei fó sai rezultadu finál ba númeru totál eleitorál ne’ebé sei ba vota,” nia hateten.

Advertisement

Iha rai liur halo preparasaun ohin halo ona koordenasaun ho Minitériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK) Ministru Justisa (MJ) liu hosi Diresaun Jerál Notariadu Pasaporte Integradu ba sira ne’ebé aprova semana hato’o ba Konsellu Ministru (KM).

Nasaun sira hanesan Austrália, Korea Sul, Portugal Inglatera no mós Irlándia Norte ne’e mak ekipa sira sei dezloka lori ekipamnetu atu halo atendimentu ba sira purvolta fulan ida ne’e nia laran, depois atendimentu nia prosesu konklui sei kontinua ho nia prosesu sira seluk antes loron 30. Emtermus tékniku dadus órgaun eleitorál garante eleisaun ida ne’e sei diferente ho eleisaun sira seluk.

Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta mós husu ona atu órgaun Eleitorál hanesan Sekretáriadu Tékniku Administrasaun Estatal (STAE) no Komisaun Nasionál Elisaun (CNE) tenke preparadu atu organiza eleisaun Parlamentár 2023 ne’ebé sei monu iha loron 21 fulan Maiu tinan ne’e.

Tuir dekretu Prezidensia Repúblika númeru 9/2023 estabelese ona ba eleisaun parlamentár ne’e konsidera nesésidade atu determina loron eleisaun ba deputadu sira mak Prezidente Repúblika José Ramos Horta marka loron eleisaun parlamentár 2023 iha loron 21 Maiu ba sestu lejislativa.

Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta hateten hotu-hotu preparadu atu ba eleisaun lejislativa 2023 nian, tanba iha tinan 20 nia laran esperiénsia ho eleisaun demokrátiku STAE-CNE,  institutusaun rua ne’e  lidera, tane prosesu eleitorál iha rai seluk-seluk iha li’ur hanesan Giné-Bisau, São Timor Príncipe Repúblika Áfrikana.

Advertisement

Saida mak konstituisaun fó ba Prezidente Repúblika, responsabilidade ida ne’ebé todan tebes-tebes mak  liu hosi dekretu Xefe Estadu marka eleisaun ba deputadu Parlamentu Nasionál tenke marka loron 80 antes eleisaun ka loron 60 sei iha karik disolusaun Parlamentu Nasionál.

Tanba hatene deputadu sira eleitu ba lejislatura tinan lima nian konforme artigu númeru 4, artigu 93 konstituisaun no númeru 2 artigu segundu lei eleisaun Parlamentu Nasionál. Lejislatura ida iha sesaun lejislativa lima, sesaun lejislativa ida funsionamentu tinan ida, hamutuk tinan lima.

“Ema hotu-hotu hatene STAE-CNE mak simu responsablidade atu organiza eleisaun ida-diak ho nia kna’ar STAE mak haree depende ba ministru ne’ebé kaer pasta ida ne’e mak haree buat hotu-hotu ne’ebé tékniku, aprovizionamentu buat hotu-hotu bele kumpre sira nia mandatu bainhira Prezidente Repúblika deklara eleisaun antesipada ka eleisaun normál sempre pronto,” Hateten Prezidente Repúblika José Ramos-Horta iha nia deklarasaun ofisiál ba dekreta loron eleisaun.

Xefe Estadu haktuir iha tinan lima liu ba, 12 Maiu 2018 halo eleisaun parlamentár antesipada, fulan sanulu de’it liu tiha eleisaun parlamentár, data sira ne’e STAE-CNE mak propoin 12 Maiu 2018.

Agora reflesaun ba tinan ida ne’e haree atu halo karik eleisaun iha primeiru sementre 2023 antes Jullu to’o Juñu vantajen mak sei halo duni primeiru sementre ne’e hanesan fó tempu liu ba partidu polítiku sira ne’ebé mai husi eleisaun 2023 atu sira bele halo diálogu forma bankada, hili governu, aprezenta programa governu, orsamentu reatifikativu se governu foun hakarak karik no proposta Orsamentu Jerál Estadu.

Advertisement

Bainhira eleisaun halo karik iha segundu semestre bele provoka situasaun hanesan to’o iha fulan 1 Outubru Orsamentu Jerál Estadu seidauk prontu depois tama Novembru, Dezembru ba Parlamentu Nasionál signifika bele to’o Janeiru obriga governu servisu ho doadésimu hanesan 2014-2018 ne’e hatene ona iha impaktu boot ba ekonomia.

Ema hotu-hotu hatene sé mak iha governu, se mak iha póder lejislativa, ezekutivu tuur iha ne’eba tinan lima ona tanba ida ne’e hakruuk halo omenajen ba deputadu, no deputada sira hotu-hotu iha Parlamentu Nasionál tinan sira nia laran sira kumpri sira nia mandatu ho kbiit ba ita nia povu, país.

“Ita hotu-hotu ha’u husu unidade, matenek atu ita hatudu dalan ba ita nia rai ida ne’e halo konsertasaun estratéjika hetan konsensu estratéjika haleu buat hotu-hotu ne’ebé ita konsidera kestaun nasionál no internasionál ne’ebé importante,” Ramos-Horta subliña.

Mundu hakarak haree lideransa polítika ida ne’ebé sai lejitimadu husi eleisaun livre no transparante governasaun dinámiku kompetente, se imi hakarak haree lideransa ida ne’ebé sai husi eleisaun, eleisaun ida ne’ebé la’o di’ak, moos no eleisaun ne’e bele produsaun governasaun ida ne’ebé dinámiku tebe-tebes ho ema matenek ho seriedade.

Tanba razaun sira ne’e hotu, sukat razaun sira ne’e hotu alende rona partidu polítiku sira hotu-hotu no ema seluk tan mak Xefe Estadu deside markasaun eleisaun tinan 2023 nian.

Advertisement

Maibé, data ne’ebé marka ba eleisaun ne’e mós haree ho preokupasaun importante tebe-tebes atu bele halo rekuperasaun ekonómika ne’e urjente, povu mobilizadu atu ba eleisaun lejislativa iha primeiru sementre 2023, sira nia esperansa, no sira nia fiar labele haluha no labele soe tiha, povu labele hein tan ona.

“Tanba ida ne’e ha’u dekreta eleisaun ba parlamentár 2023 21 Maiu 2023, ha’u fiar hanesan povu ita nia povu ne’ebé mobilizadu ba eleisaun parlamentár, ha’u fiar lideransa polítika nasionál no sei hatene hetan konsensu ida ne’e, desizaun ida ne’e ne’ebé ha’u halo depois hanoin sukat buat hotu-hotu. Dekretu Prezidensiál númeru 9/ 2023, 21 Maiu 2023 eleisaun ba deputadu Parlamentu Nasionál, dekretu ne’e validades kedas bainhira ha’u tau assinatura,” Ramos-Horta afirma.

Jornalista: Vito Salvadór

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Polítika

SEATOU Halo Evikasaun Tanba Simu Orden

Published

on

Hatutan.com, (25 Abríl 2024), Díli- Sekretáriu Jerál Partidu FRETILIN, Mari Alkatiri hateten evokasaun ne’ebé mak Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia  no Organizasaun Urbana (SEATOU), Germano Santa Brites Dias, halo bá abitante sira ne’ebé okupa espasu públiku no rai Estadu tanba hetan orden.

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

Mari Alkatiri Husu Lidér Sira Tuur Hamutuk

Published

on

Hatutan.com, (25 Abríl 2024), Díli- Sekretáriu Jerál partidu FRETILIN, Mari Alkatiri, hateten tempu ona hodi lidér sira tuur hamutuk para buka solusaun bá problema edukasaun, saúde no problema sira seluk hodi lori povu ne’e bá moris di’ak.

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

FRETILIN Preokupa ho Kresimentu Ekonómiku TL iha 2023 La To’o 2%

Published

on

Hatutan.com, (23 Abríl 2024), DíliBankada FRETILIN iha Parlamentu Nasionál (PN) preokupa tebes ho rezultadu relatóriu hosi Asian Development Bank (ADB) kona-bá kresimentu ekonómiku Timor-Leste (TL) nian iha tinan 2023 ne’ebé fraku loos no la to’o 2%.

(more…)

Kontinua Le'e

Trending