Connect with us
Pakote Ahi

Polítika

Alterasaun Lei Pensaun Vitalísia, PLP-KHUNTO Hein Seriedade CNRT-FRETILIN-PD

Published

on

Hatutan.com, (31 Janeiru 2024), Díli—Deputadu hosi bandaka Partidu Libertasaun Populár (PLP) ho bankada KHUNTO iha Parlamentu Nasionál (PN) iha inisiativa no hakarak atu halo alterasaun bá Lei Pensaun Vitalisia bainhira bankada boot CNRT, FRETILIN no PD iha konsensu no seriedade hodi halo alterasaun.

Parlamentu Nasionál iha ambitu diskusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2024.Foto: Elio dos Santos da Costa.

Deputada Ermengilda da Costa Laurentina hateten, pozisaun bankada PLP klaru katak, bankada ne’e lori Lei ida-ne’e mai iha PN dala tolu ona hahú kedan iha 2018 to’o 2022.

Lee Mós: Alterasaun Lei Pensaun Vitalísia, Inisiativa Tenki Mai Hosi Deputadu Sira

“Partidu boot sira ne’e mak lakohi. Tanba ne’e mak to’o agora Sesta Lejislatura mós seidauk iha mudansa. Ida-ne’e mak Prezidente PN ida mai, nia kanta de’it maibé to’o fin realidade laiha. Ami bankada oposizaun, uluk hanesan bankada Governu ami mantein ho ami nia proposta. Tanba ami hatene ami nia eis deputadu sira la’ós moris ho pensaun vitalisia,” deputada Ermengilda da Costa Laurentina hateten iha PN, Kuarta (31/01/2024).

Advertisement

PLP konsidera Lei ne’ebé maka fó de’it benefísiu bá ema ida ka grupu ida, tenke altera ka tenke muda tiha Lei ne’e.

“Husu bá CNRT, FRETILIN no PD. Sira labele dehan kanta de’it, dehan ajenda ka altera maibé tenki serteza ho ninia data fixu katak bainhira mak atu aplika no lori mai iha PN,” nia dezafia.

Iha fatin hanesan, deputadu Luis Roberto hosi bankada KHUNTO dehan, KHUNTO eziji kedan la’ós atu halakon Lei Pensaun Vitalisia, maibé atu redúz, entaun presiza revizaun bá Lei ne’e.

Luis Roberto dehan, bainhira Lei ne’e ninia natureza no implementasaun ne’e lori impaktu hodi hatodan Orsamentu Jerál Estadu (OJE), bankada KHUNTO prontu nafatin atu halo alterasaun ka halakon.

“Hein bankada boot rua ne’ebé mak iha seriedade atu trata asuntu ida-ne’e. Prezidente PN bele ko’alia iha públiku maibé kuandu laiha seriedade hosi bankada boot rua maka buat hotu sei la akontese,” Luis Roberto hateten.

Advertisement

Bankada KHUNTO ho deputadu na’in lima sei submete bá desizaun konsensu ne’ebé bankada boot sira halo.

Kona-bá ne’e, deputadu bankada FRETILIN, Antoninho Bianco hateten, atu halo alterasaun bá Lei ne’e insiativa tenki mai hosi mós bankada Governu.

Tuir nia, bankada oposizaun bele aprezenta proposta alterasaun bá Lei ne’e, maibé depende mós bá iha bankada Governu.

“Pensaun ne’e la’ós bá de’it Parlamentu maibé mós bá membru Governu sira. Pensaun Vitalisia ne’e ema la servisu ona nia bele hetan persentajen balun, deputadu sira tinan lima hotu sira sei hetan de’it 65% hosi 100%,” deputadu Antoninho Bianco hateten.

Deputadu bankada CNRT, Natalino dos Santos informa katak, Lei Pensaun Vitalisia ne’e to’o ona iha terseira alterasaun.

Advertisement

“Implementasaun halo nusa mak ita hakarak halo tán altersaun. Tanba kompeténsia deputadu nian ne’e, Lei atribui katak bele iha inisiativa no bankada mós bele iha inisiativa bá Lei. Agora ita haree took nesesidade tanba iha Parlamentu ne’e ita la’ós haree de’it Lei Pensaun Vitalísia,” nia hateten.

Deputada ne’e husu bá média ho NGO sira presiza halo sosializasaun bá povu nune’e bele intende didi’ak kona-bá natureza hosi Lei ne’e.

Tuir nia, pensaun vitalisia ne’e falta de’it sosializasaun bá kraik, tanba ne’e maka ema intende sala to’o ema balun uza hanesan arma ka instrumentu ida hodi akuza beibeik deputadu sira.

“Ha’u uluk iha primeira alterasaun hanesan Prezidente bankada, ami iha insiativa rasik. Agora depende fila-fali tanba agora ha’u la’ós Prezidente bankada. Ita boot bá ko’alia ho ami nia Prezidente bankada tanba deputadu iha inisiativa bá Lei ne’e maibé depende. Ha’u halo tiha depois lori bá vota a-favor liu ka la liu,” nia dehan.

Deputadu Natalino mós rekomenda bá média atu organiza hodi konvida eis deputadu sira mai halo diskusaun bá Lei Pensaun Vitalisia nune’e sosiedade bele komprende.

Advertisement

Nia husu atu konvida deputadu sira hosi Komisaun A iha primeira lejislatura, segunda lejislatura, terseira lejislatura, kuarta lejislatura, kinta lejislatura, no sesta lejislatura hodi bá halo esplikasaun tanba falta de sosializasaun.

Kona-bá ne’e, deputadu sira hosi bankada PD lakohi fó komentáriu bainhira Lei ne’e seidauk lori bá iha Parlamentu Nasionál hodi halo alterasaun.

2006-2007 Lei Rua Aprovadu Maski Hetan Protestu

Bazeia bá peskiza no pareser ne’ebé Organizasaun Naun Governamentál (ONG) La’o Hamutuk (LH) halo no Hatutan.com assesu iha publikasaun sira pájina ofisiál La’o Hamutuk nian hateten katak, iha tinan 2006, atu antisipa ba eleisaun ne’ebé atu mai iha 2007, Governu no Parlamentu Nasional aprezenta proposta Lei jenerozu rua hodi fó pensaun vitalísia ba sira nia an rasik mak hanesan Proposta lei ba eis-titulares sira no ba eis-Deputadu sira ne’ebé hetan kritika maka’as husi La’o Hamutuk no NGO sira seluk.

Maske nune’e, lei ida-uluk liu hetan promulgasaun maka Lei Nº. 1/2007 de 18 de Janeiro: Pensão Mensal Vitalícia dos Deputados e Outras Regalias. Lei segundu hetan veto hosi Prezidente Repúblika Kay Rala Xanana Gusmão, maibé Lei Nº. 7/2007 de 25 de Julho: Estatuto dos Titulares dos Orgãos de Soberania ikus mai hetan aprovasaun hosi Parlamentu Nasionál ne’ebé foin eleitu iha 2007 no hetan promulgasaun hosi Prezidente foun José Ramos-Horta.

Advertisement

Iha publikasaun La’o Hamutuk ne’e deskreve mós katak, Lei rua nafatin kria  polémika lubuk no partidu polítiku ki’ik sira balun halo kampaña kontra Lei hirak ne’e durante eleisaun 2012, maibé nia benefísiu ba deputadu no ukun na’in sira prevene tiha posibilidade atu halo revizaun.

Tuir dadus hosi La’o Hamutuk, iha tinan 2015, povu Timor-Leste gasta maizumenus $300,000 kada fulan hosi Orsamentu Jerál Estadu (OJE) atu selu bá pensaun sira. Entaun, ema barak halo protesta ba injustisa ida ne’e; basa, iha tempu hanesan maioria sidadaun sira kontinua moris iha liña pobreza nia okos.

2016: Debate Loke-Fali

Iha publikasaun La’o Hamutuk ne’e mós dekreve katak, kritika sira hosi públiku kontinua aumenta, no ikus mai Parlamentu Nasionál loke fila fali diskusaun iha tinan 2016, no sira halo projetu lei rua (Portugés) hosi Bankada Fretilin no Partidu Demokrátiku (PD) atu altera pensaun ne’ebé eziste ona.

Parlamentu kria Komisaun Eventual ne’ebé halo audiénsia iha loron 30 Juñu no rona testemuña hosi La’o Hamutuk, Asosiasaun HAK no Programa Monitorizasaun Sistema Judisiál. La’o Hamutuk no JSMP mós hakerek submisaun rua.

Advertisement

La’o Hamutuk nia submisaun diskute maka: Pensaun nudár direitu ba sira ne’ebé la aguenta kaer servisu no Alterasaun tenke konsidera justisa sosiál no ekonomia inklui Parlamentu tenke hametin prinsipiu sustentabilidade finansiál.

Jornalista Estajiária: Zita Menezes

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Polítika

TL-ONU Kontinua Diskute Programa Prioridade Sira Ne’ebé Reflete ho ODS

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli- Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão kontinua diskute ho Sekretáriu Jerál Adjuntu ONU nu’udar mós Diretór Rejionál bá Asuntu Asia Pasífiku bá Sekretáriu Koordenasaun Dezenvolvimentu,  David McLachlan, hodi ko’alia kona-ba prioridade sira iha saúde, edukasaun, inklui kona-bá podér turizmu no ekonomia  verde no ekonomia kor-azúl bá futuru Timor-Leste nian ne’ebé reflete ho Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavel (ODS).

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

Semana oin, PN Submete Redasaun Fínal Proposta Alterasaun Lei CAC bá Prezidente Repúblika

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli—Komisaun A Parlamentu Nasionál (PN) ne’ebé trata asuntu Lejizlasaun no Justisa, halo ona pareser no redasaun final bá proposta Lei, 2ª alterasaun bá Lei n°8/2009, 15 de Jullu kona-bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC siglá portugés).  Nune’e, semana oin, sei submete redasaun final bá Prezidente Repúblika atu promulga.

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

SEATOU Halo Evikasaun Tanba Simu Orden

Published

on

Hatutan.com, (25 Abríl 2024), Díli- Sekretáriu Jerál Partidu FRETILIN, Mari Alkatiri hateten evokasaun ne’ebé mak Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia  no Organizasaun Urbana (SEATOU), Germano Santa Brites Dias, halo bá abitante sira ne’ebé okupa espasu públiku no rai Estadu tanba hetan orden.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending