Hatuta.com, ( 16 Fevereiru 2024), Díli—Sentru Lojístika Nasionál (CLN, sigla portugés) daudaun ne’e iha hela dívida US$500,000.00 bá kompañia sira ne’ebé Governu kontrata hodi fornese produtu lokál mai armazén CLN.
Lee Mós: Ramos-Horta Husu Governu Insentiva Produsaun Agrikola no CLN Tenke Sosa Produtu Lokál
Diretór Ezekutivu CLN, Jacinto Paijo. Foto/Tome da Silva
Diretór Ezekutivu CLN, Jacinto Paijo, hateten Governu iha obrigasaun atu selu dívida bá kompañia sira ne’e fornese ona produtu mai iha armazen CLN iha Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2024.
“Dívida sira ne’e mosu tanba produtu ne’ebé kompañia sira fornese liu ona tempu pagamentu, hodi nune’e, labele halo prosesu, tanba ne’e sei hein bá OJE 2024,” Diretór Ezekutivu CLN, Jacinto Paijo hateten hodi responde Hatutan.com, iha nia servisu fatin, Díli, Sesta ( 16/02/2024).
Nia hateten, tanba kompañia barak la komprende kontratu to’o loron 31 fulan-Dezembru, signifika la’ós besik loron 31 fulan-Dezembru maka hatama produtu mai, se hatama iha tempu ne’eba mak labele selu ona tanba sistema orsamentu taka ona.
Kona-bá sasán ne’ebe mak kompañia sira hatama mai CLN mak hanesan Palet, Saka, no seluk tan. Enkuantu, kona-bá pagamentu dau-daun ne’e iha hela prosesu.
Kontinua Sosa Fós bá Estoke
IX Governu komstirusional nia programa mai CLN mak hanesan reforsa CLN liu hosi programa rua; promosaun promove produtu lokal no idaseluk mak kapasitasaun rekursu umanu.
Bazeiaa bá Dekretu-Lei 76 ne’ebe fó kompetensia bá CLN atu asegura rezerva estoke bá nesesidades Estadu nian tomak, hanesan sosa produtu lokal hodi inisiativa produtu nasional hodi kria kampu servisu ba joven sira, aumenta retornu bá estadu liu husi naun petroliu.
Iha 2024, CLN halo kompras bá fós lokal (fós-rai) no hare-kulit hosi teritoriu laran tomak. Nune’e, estoke fós lokál hamutuk 1,300, fos importasaun tuir orsamentu jeral 2023 aloka ona US$3,000,000.00 hodi sosa fós importasaun hosi Kambodia ho kuantidade tonelada 4,000, tonelada 3000 iha ona CLN, tonelada 1,000 sei iha prosesu.
“Ami sosa ne’e bazeia ba esperiensia, bazeia bá lei ne’ebe mak fó kompetensia bá CLN hodi sosa produtu lokal, prosesamentu, depois halo jestaun no disteibuisaun liuhosi merkadu ho nune’e bele normaliza presu,” Nia esplika.
Fós importasaun dadaun ne’e sidauk bele distribui tanba sidauk mai hotu, fós refere ho kualidade ne’ebe klasifikadu premium ne’ebe antes ne’e hetan teste direitamente hosi parte kompetente hanesan Ministru Komersiu no Industria ( MCI) ho Ministru Kordenador Asuntu Ekonomia ( MKAE) hodi identifika kualidade fos refere.
Kona ba presu kada saka husi fós refere bele ho presu US$22.00 kada saka ho razaun tanba kualidade hosi fós refere.
Dadus hosi CLN iha tinan 2023, CLN hatama ona reseita bá kofre estadu hamutuk millaun US$1,784 kompostu hosi fós importasaun no produtu lokal.
Dau-daun ne’e estoke iha CLN mak hanesan fós lokal hamutuk tonelada 1,300, fós importasaun tonelada 4,000, foremungu iha iha tonelada 100-liu ne’ebe sosa husi munisipiu 13 la inklui RAEOA tanba RAEOA iha nia armajen rasik ho naran Sentru Lojistika Rejional ( CLR).
Jornalista : Leopoldina de Carvalho