Connect with us

Edukasaun

Kandidatu Profesór 13,021 Partisipa Ezame iha CFP

Published

on

Hatutan.com, (15 Marsu 2024), Díli-Kandidatu profesór 13,021, Sesta (15/03/2024), partisipa iha ezame ka teste eletrónika iha Komisaun Funsaun Públiku (CFP).

Lee Mós: PN Fó Tempu Fulan-Ida Bá CFP ho ME Rezolve Eis-Profesór Kontratadu Sira-Nia Problema

Kanddiatu profesór sira na’in-13,021 Partisipa Teste Eletróniku Hosi CFP, Sesta (15/03/2024). Foto/Elio dos Santos da Costa

Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão, ne’ebé halo abertura bá  teste ne’e husu  bá kandidatu profesór 13,021 atu haka’as aan liuhosi estuda, nune’e bele pasa iha teste eletróniku ne’ebé fasilita hosi CFP.

Xanana konsidera prosesu teste eletróniku ne’ebé fasilita hosi CFP ne’e, sistema ida di’ak tebtebes, tanba ida ne’e, nia hato’o kongratulasaun bá dirijente CFP ho nia funsionáriu hotu ne’ebé konsege harii duni sistema ida ne’ebé kredível no povu tomak haree dehan loos duni.

Advertisement

“Nia liu, tanba merese. Nia la liu, tanba nia tenke prepara aan di’ak liután, para bá fali teste foun,” Xanana afirma.

Xanana dehan, karik, profesór sira simu osan, ema fó netik hahan ruma atu sira bá protesta, bele simu nafatin bá. Maibé, mós husu atu prepara aan bá teste sira seluk, tanba edukasaun rasik mós presiza hadi’a nafatin sistema, tanba iha área rurál labarik sira la konsege bá eskola, dook hosi vila.

“Inan-aman terus tebtebes lori sira bá vila, hela iha ne’ebé? tenke loke, loke kondisaun sira ne’e besik iha área rurál, iha aldeia sira ne’ebé dook, hodi labarik sira bele bá eskola. Atu labarik sira bá eskola, tenke tau profesór ne’ebé kualifikadus bá iha ne’ebá. Tenke halo nia uma iha eskola sorin,” Xanana hateten.

Xanana afirma, problema edukasaun la’ós problema fó servisu bá ema, mas, problema profesór, problema ida ne’ebé lori ema hotu atu hanoin, katak, sei prepara didi’ak Timoroan sira hahú hosi ki’ik, iha futuru, Timor sei la’o di’ak liu agora no tenke di’ak liu.

“Ne’e-duni, sira ne’ebé la liu karik, lalika lakon esperansa, sei iha nafatin. Husu bá profesór sira para haka’as aan nafatin bá. Sé maka liu karik, labele kontente tanba hetan ona osan, kontente tanba, bele tama ona iha misaun ida  importante tebetebes eduka ita nia oan sira,” Xanana fó hanoin.

Advertisement

Iha  mandatu IX Governu konstitusionál ninia programa, problema boot iha aspetu sosial maka, hadi’a kualidade edukasaun, aumenta númeru bá profesór sira ne’ebé hanorin ho di’ak labarik sira hosi kedas hahú bá to’o iha universidade.

Iha setór saúde nian, tuir Xanana mós hanesan, atu trata didi’ak, hadi’a kualidade, kbi’it, doutóres no emfermeirus sira nian, nomós kria kondisoens para bá kedas, asiste kedas iha kraik ne’ebá.

PM Xanana dehan, atu evita kazuál ne’ebé atu manán ona eleisaun mak kazuál tama, rihun bá rihun arbiru, PAAS (Pessoál Apoiu Administrasaun Suku), dehan prontu atu servisu rihun bá rihun arbiru, governu iha sistema ida.

Ministra Edukasaun (ME), Dulce de Jesus, informa, matéria sira ne’e iha jerál depois iha matéria espesífiku hanesan lingua portugés, lingua inglés, lingua tétum, matemátika, istória, jeográfia, no siénsias naturaias.

“Tuir bolsa de kandiatus ne’e, presiza iha bolsa ne’e iha 2,400 pessoas, sei halo kolokasaun bá mill pesoas ka iha inísiu depois sei fó kontinuasaun,” dehan Dulce de Jesus.

Advertisement

Prezidente CFP, Agostinho Letêncio de Deus, esplika, konkursu públiku ho teste eletróniku bá bolsa de kandidatu professores sira nian ne’e, hahú hosi prosesu aplikasaun bá vaga bolsa de kandidatu dos professóres ne’ebé hamutuk 14,152 mak aplika.

Hosi totál ida ne’e, aplikante sira ne’ebé admitidu bá teste eskrita eletróniku, hamutuk 13,021, iha teste ida ne’e, númeru dominante mak feto ho totál 7924, no mane 5097. Maibé, iha mós totál aplikante ne’ebé la admitidu, ho totál 1131, ne’ebé kompostu hosi feto 677, no mane 453.

Agostinho Letêncio dehan, seremónia teste eletróniku ida ne’e nu’udár rezultadu esforsu XI Governu Konstitusionál, liuhosi Ministériu Edukasaun, CFP no akompaña hosi Sosiedade Sívil, liuhosi partisipasaun organizasaun BELUN, ne’ebé mak ohin, foin bá dala-uluk, konsege realiza konkursu públiku de rekrutamentu dahuluk nian bá professóres dezde Restaurasaun Independénsia 20 Maiu 2002.

Teste ne’e sei hala’o hosi loron segunda to’o sábadu, razaun hala’o iha sábadu, tanba iha data lubuk ida mak ne’ebé tenke ferias, hanesan loron 10 Abríl, loron Idul Fitri, no loron 27, 28, 29, 30 no loron 01, loron salvasaun Páskoa, ne’ebé automátikamente ita sei ferias.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Advertisement

 

Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Edukasaun

Tara An La’ós Solusaun Ba Problema, Ko’alia Sai Labele Rai Presaun

Published

on

By

Hatutan.com, (01 Abríl 2026), Díli-Arsebispu Arkedioseze Metropolitana Díli, Mgr. Virgílio Kardeál do Carmo da Silva, SDB hateten, tinan ikus-ikus ne’e foinsa’e oho an liuhusi  tara an,  la’ós solusaun ba  problema, sempre iha dalan seluk hodi rezolve problema ko’alia sai ba família no kolega.

(more…)

Continue Reading

Edukasaun

Dubes Okto Dorinus Manik Telah Memfasilitasi 1.700 Beasiswa Bagi Warga Timor Leste

Published

on

By

 Hatutan.com (31 Maret 2026,), Dili– Duta Besar Republik Indonesia untuk Timor-Leste, Okto Dorinus Manik, menyampaikan rasa syukur dan apresiasinya atas masa tugas selama empat tahun empat bulan di Timor Leste. Selama mandatnya, ia mencatat pencapaian signifikan di bidang pendidikan dengan memfasilitasi lebih dari 1.700 beasiswa bagi warga Timor Leste.

(more…)

Continue Reading

Edukasaun

FDCH Laiha Koñesimentu Bolsu Estudu SEKOMS Bá Jornalista Na’in-10

Published

on

By

Hatutan.com, (13 Marsu 2026), Díli– Fundo de Desenvolvimento do Capital Humano (FDCH) laiha koñesimentu ba bolsu estudu ne’ebé fasilita husi Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál  (SEKOMS), Expedito Dias Ximenes ba jornalista na’in-10 hodi kontinua sira-nia estudu iha Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL).

(more…)

Continue Reading

Trending