Connect with us
Pakote Ahi

Polítika

Remodelasaun Atu Halo Buat Barak no Di’ak Liu Tán

Published

on

Hatutan.com (22 Marsu 2022), Díli—Remodelasaun ne’ebé VIII Governu Konstitusionál halo iha periúdu ikus mandatu, ho objetivu atu halo buat barak no hakarak halo di’ak liu tán.

Membru Governu na’in-haat ne’ebé simu pose iha Tersa (22/03/2022). Foto/Hatutan.com.

“Ajustamentu ezekutivu ida ne’ebé, maski implementa de’it iha tinan ikus mandatu Governu nian, bazeia ba kompromisu ne’ebé metin atu halo buat barak no halo di’ak liu tan, hodi atinje rezultadu di’ak sira iha meta no objetivu sira dezenvolvimentu sustentável nian ne’ebé asume hosi Governu hamutuk ho sidadaun sira no país,” Primeiru Ministru (PM), Taur Matan Ruak, hateten iha diskursu serimónia tomada de pose ba membru Governu na’in-haat iha Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Tersa (22/03/2022).

Notisia iha Relasaun:Lú Olo Fiar Membru Governu Na’in-haat Sei Benefisia no Hadi’a Dezempeñu Governamentál

Remodelasaun atu kontribui hodi dezenvolve reforma lejizlativa, operasionál no administrativa, importante atu hakat liu difikuldade sira ne’ebé sei eziste iha terrenu no rezolve problema sidadaun, família no komunidade sira-ne’ebé afetadu hosi dezastre naturál sira.

Advertisement

Reforma institusionál sira ne’ebé ho objetivu atu introdús modelu ida ne’ebé lais, efikás no efisiente liu ba supervizaun, monitorizasaun no avaliasaun iha implementasaun polítika Governu nian, ne’ebé justifika remodelasaun ba ezekutivu.

Situasaun emerjénsia ida ne’ebé kleur tebes, tanba burokrasia boot iha sistema aprovizionamentu, komunikasaun, interpretasaun lejizlativa no koordenasaun entre entidade públika barak ne’ebé envolve, ne’ebé justifika introdusaun ba reforma institusionál foun ne’ebé sei la’o hela.

“Dezafiu sira ne’ebé ita sei ultrapasa, atu renova ha’u-nia kompromisu no Governu Konstitusionál VIII nian, hodi kumpre meta, objetivu no prioridade sira ne’ebé define ona iha ita-nia programa Governu nian, tuir Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál nian no dezeju sira ba moris-di’ak, progresu no seguransa ba timoroan sira hotu,” Xefe Governu ne’e subliña.

Dezafiu foun sira ba retoma no rekuperasaun ekonómika no sosiál, ba normalidade hafoin-Covid-19 ida ne’ebé dezenvolve, ezije ajustamentu ida ba estrutura Governu nian ne’ebé adapta di’ak liu ba realidade interna no externa, atu bele aproveita oportunidade foun sira hosi faze ida ne’ebé pozitiva liu ba dezenvolvimentu nasionál.

Faze ida ne’ebé promisora liu ne’ebé ejize foku renovadu ida, aliñamentu internu no koezaun ida ba esforsu sira iha área justisa, finansas, obras públikas no Asuntu Kombatente ba Libertasaun Nasionál.

Advertisement

Área governativa fundamentál haat, atu bele aselera ritmu di’ak ba reforma judisiária no Jestaun Finansas Públikas, nune’e mós iha volume no intensidade ba Ezekusaun Obras Públikas nian ne’ebé sei implementa iha terrenu.

Volume obra sira ne’ebé intensu no programadu iha ámbitu rekonstrusaun infraestrutura sira ne’ebé atinje hosi dezastre naturais, no ne’ebé inklui iha planu rekuperasaun Pandemia Covid-19 nian, ne’ebé tranzita ona hosi tinan kotuk ba tinan ida-ne’e, iha setór estratéjiku saúde, edukasaun formasaun profisionál, konetividade no protesaun sivíl nian, no ne’ebé ita hakarak atu dezenvolve iha fulan hirak oin-mai.

Tuir Primeiru Ministru katak, remodelasaun ida ne’ebé akontese, bainhira hahú síklu foun Planeamentu no Orsamentasaun ba Tinan Fiskál 2023 nian, identifikasaun no realizasaun meta indikadora, objetivu no prioridade sira ne’ebé ezijente liu hodi avalia índise sira ba moris-di’ak no dezenvolvimentu umanu, saudável no sustentadu liu, ho nível kapasitasaun no koñesimentu ba rekursu umanu sira di’ak liután, hodi kumpre objetivu nasionál ne’ebé boot atu transforma Timor-Leste ba país ida modernu, prósperu no seguru, ho padraun sira rendimentu nian ne’ebé justu, ekuitativu no dignu liu.

Membru Governu na’in haat emposadu ne’e mak hanesan Ministru  Justisa, Tiago Sarmento,  Ministru Obras Públikas,  Abel Pires da Silva,  Vise-Ministru  Finansas, António Freitas no Sekretáriu  Estadu ba  Asuntus  Kombatentes Libertasaun Nasional,  Júlio da Conceição Loro Mesak.

Jornalista: Vito Salvadór

Advertisement

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Polítika

FRETILIN Rekomenda Transforma Espasu Públiku Ne’ebé SEATOU Halo Evikasaun Hodi Kontribui Bá Reseita Estadu

Published

on

Hatutan.com, (29 Abríl 2024), Díli– Membru Parlamentu Nasionál (PN) hosi Bankada FRETILIN, Cristina Yuri Rebelo husu Governu atu labele uza espasu públiku ne’ebé  Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organisazaun Urbana (SEATOU) halo eviksaun  bá  de’it jardín, maibé tenke  kriá prioridade iha rai-laran ne’ebé bele kontribui mós bá rendimentu ka reseita  bá kofre Estadu.

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

TL-ONU Kontinua Diskute Programa Prioridade Sira Ne’ebé Reflete ho ODS

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli- Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão kontinua diskute ho Sekretáriu Jerál Adjuntu ONU nu’udar mós Diretór Rejionál bá Asuntu Asia Pasífiku bá Sekretáriu Koordenasaun Dezenvolvimentu,  David McLachlan, hodi ko’alia kona-ba prioridade sira iha saúde, edukasaun, inklui kona-bá podér turizmu no ekonomia  verde no ekonomia kor-azúl bá futuru Timor-Leste nian ne’ebé reflete ho Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavel (ODS).

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

Semana oin, PN Submete Redasaun Fínal Proposta Alterasaun Lei CAC bá Prezidente Repúblika

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli—Komisaun A Parlamentu Nasionál (PN) ne’ebé trata asuntu Lejizlasaun no Justisa, halo ona pareser no redasaun final bá proposta Lei, 2ª alterasaun bá Lei n°8/2009, 15 de Jullu kona-bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC siglá portugés).  Nune’e, semana oin, sei submete redasaun final bá Prezidente Repúblika atu promulga.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending