Connect with us
Pakote Ahi

Ekonomia

Implementasaun Cesta Bázika, CAC salva osan Estadu $66,301,56

Published

on

Hatutan.com, (12 Setembru 2021), Díli—Comissão Anti Corrupção (CAC), konsege salva osan Estadu hosi kompañia implementadór Programa Cesta Bázika ho montante $66,301,56, tanba komete irregularidade no la kumprimenta ba kontratu ne’ebé selebra entre kompañia fornesedór ho VIII Governu Konstitusionál.

Dokumentu CAC nian ne’ebé Hatutan.com asesu sita katak inkumprimentu dahuluk mak hanesan, rekizitu-sira ba selesaun fornesedór ka kompañia ladún klaru, maski CAC rasik iha difikuldade atu asesu informasaun relasiona ho selesaun kompañia-sira hodi implementa polítika Cesta-Bázika (sasán iha bote-laran).

Advertisement

Daruak, maski Dekretu-Lei (DL) Númeru 48/2020 kona-bá ‘Medida ba Apoia Familia liuhosi Atribuisaun Cesta-Bázika,’ permite entidade tutela-sira atu halo ‘adjudikasaun direita’, maibé́, iha DL ne’e rasik rekere katak, prosesu sira-ne’e tenke obedese nafatin ba Rejime Jurídiku Aprovizionamentu no Rejime Jurídiku Kontratasaun Públiku ne’ebé́ haktuir ona iha artigu 9 DL referidu.  Aleinde atu segura prinsípiu-sira boa governasaun-nian, inklui nesesidade estabelese padraun ida klaru, hodi termina rekizitu-sira elejibilidade hosi fornesedór ka kompañia-sira ba implementa programa Cesta Bázika.

Abitante lori sasán Cesta Bázika. Foto/kontribui hosi Dasiparu

Datoluk, ladún iha kooperasaun hosi entidade-sira ne’ebé responsavel iha asuntu ne’e, ida-ne’e rezulta CAC iha difikuldade atu asesu ba iha dokumentu-sira hanesan; kontratu, lista kompañia, kritériu selesaun, tabela presu no kalendáriu ba implementasaun Cesta-bázika. Iha kontestu ida-ne’e, CAC deside halo intervensaun ba fatin-sira deskobre irregularidade ruma mak halo koordenasaun ho entidade relevante-sira.

Dahaat, podér diskresionáriu ba define presu sasán ne’ebé iha poténsia prejudika rekursu-sira Estadu-nian; Podér diskresionáriu ne’e signifika, entidade tutela-sira iha liberdade no kompeténsia atu define rasik presu ba kada presu sasán ho kompañia ka empreza privada-sira sein iha padraun ka uniformizasaun ba presu sasán ne’ebé aplika ba emprezáriu hotu-hotu.

Dalima, durante monitorizasaun, ekipa deskobre katak, iha tendénsia boot ba prátika diskresináriu ne’ebé hakat liu tiha regra  sira. CAC deskobre katak iha prátika balun ne’ebé indika podér diskresionáriu ne’ebé loke dalan poténsia risku korrupsaun. Buat hirak ne’e inklui; la iha kontrola ba determina presu sasán balun ne’ebé nia espesifikasaun hanesan, maibé nia presu la hanesan hosi kompañia ida ho kompañia seluk. Tanba laiha uniformizasaun no padraun kona-bá presu produtu lokál ba pakote Cesta Bázika, nune’e kada kompañia ho livre defini presu rasik ba sasán ka item-sira. Ezemplu balun relasiona ho deskobrementu ne’e mak hanesan mina bimoli. Iha lista ekipa CAC hetan, mina bimoli litru ida (1L), iha kompañia balun nia folin $1.00, enkuantu kompañia seluk folin $1.75. Ezemplu seluk maka ho foos-rai. Iha kompañia balun presu $1.75/kg, enkuantu iha kompañia seluk ho folin  $3.00/kg. Ida ne’e akontese mós ho sasán sira seluk.

Daneen, inkomprimentu ba kontratu, iha inspesaun no monitorizasaun ne’e CAC mós deskobre katak, kompañia balun iha kontratu no lista aneksu ba pakote Cesta Bázika, define atu distribui foos-rai (foos lokál), maibé iha terrenu distribui foos Folsom ka produtu importadu, maibé nafatin ho presu foos-lokál nian. Iha kompañia seluk, iha kontratu define katak, sira sei distribui naan karau ho kilograma ida, maibé iha realidade grama balun la to’o, ezemplu lakon tiha 200-grama ka 300-grama ba kada benefisiáriu. Bainhira benefisiáriu lakon nia direitu 200-grama no akumuladu ba totál benefisiáriu iha suku ida, Estadu mak sei sofre prejuizu boot liu.

Adjuntu Komisáriu CAC ba Asuntu Prevensaun no Sensibilizasaun, Luis de Oliveira Sampaio. Foto/Hatutan.com

“Hosi inkumprimentu ba kontratu hirak ne’ebé kompañia-sira komete, CAC konsege trava totál orsamentu  $66.301,56 ne’ebé sei devolve fali ba Kofre Estadu,” Adjuntu Komisáriu CAC ba Asuntu Prevensaun no Sensibilizasaun, Luis de Oliveira Sampaio, informa ba Hatutan.com,  iha Díli, foin lalais ne’e.

CAC fiar katak, infrasaun ka violasaun ba kontratu potensiálmente akontese iha fatin barak. Infelizmente, CAC labele halo intervensaun regulár no ba fatin hotu-hotu, tanba rekursu limitadu ho nia pesoál-sira hamutuk na’in 14 de’it, no mós evolusaun pandemia ne’ebé rezulta atividade barak suspende hodi ajusta no kumprimenta ba protokolu prevensaun COVID-19 nian.

Advertisement

Asuntu hirak-ne’e nu’udár deskobrimentu CAC nian durante monitorizasaun no inspesaun ba implementasaun Cesta Bázika no CAC mós aprezenta kompila ona informasaun ne’e no aprezenta nu’udár relatóriu preliminariu ida ba Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak iha loron 11 fulan-Janeiru 2021.

“Ami labele fó-sai identidade kompañia, tanba ami iha kompromisu ho sira no sira prontu atu hadi’a fila-fali hodi ko’a osan pagamentu,” Adjuntu Komisáriu CAC, Luis Sampaio  subliña hikas.

Baze Legál

CAC nu’udár órgaun polisiál kriminál espesializada ba prevensaun no kombate krime korrupsaun, ezerse ninia knaar-sira tuir enkuadramentu legál no mandatu institusionál ne’ebé Lei Númeru 08/2009 kona-bá Kriasaun CAC.

Lei ne’e fó mandatu institusionál rua iha área serbisu prevensaun no investigasaun kriminál. Iha ámbitu matéria serbisu prevensaun-nian iha artigu 5 (1) lei-referidu, define katak, CAC iha kompeténsia atu: (a). Rekolla no análize informasaun hirak ne’ebé naka ’it ho kauza­-sira, no prevensaun korrupsaun-nian, (b). Halo sensibilizasaun hodi limita lala’ok korrupsaun-nian, motiva ema-sira atu kuidadu (prekausaun) no hamenus hahalok no situasaun hirak ne’ebé fasilita ema ba hamosu hahalok kriminál-sira,” no (c). Akonsella kualkér instituisaun ka entidade públika kona-bá prevensaun no luta hasoru hahalok korrupsaun.

Advertisement

Partikularmente, serbisu-sira relativamente ho inspesaun no monitorizasaun defini iha artigu 9 Dekretu-Lei númeru 23/2015, 29 Jullu, kona-bá Estrutura Orgánika CAC ne’ebé atribui kompeténsia ne’e ba Unidade Inspesaun no Monitorizasaun iha Diresaun Prevensaun no Sensibilizasaun CAC.

Mekanizmu Monitorizasaun

Abitante sira foti sasán Cesta Bázika. Foto/Kontribui hosi Dasiparu

Prosesu hodi hetan informasaun sira liuhosi, Pesoál iha diresaun ne’e hodi halo inspesaun no monitorizasaun direta ba fatin ka sentru distribuisaun pakote Cesta Bázika sira Dili no munisipiu sira; Halo entrevista ho parte-sira relevante hodi konfirma ho informasaun hirak ne’ebé mak hetan; Simu keixa sira hosi komunidade relasiona ho implementasaun Cesta-Bázika, Halibur informasaun-sira hosi média oioin relasiona ho asuntu ne’e no halo intervensaun imediata bainhira iha nesesidade atu halo intervensaun bazeia ba nesesdade hosi kazu ida-idak.

Ho ida ne’e, CAC hetan keixa barak teb-tebes no kuaze loron-loron iha inísiu implementasaun programa  Cesta-Bázika ne’e, tantu iha Dili no munisipiu-sira.

Bainhira keixa ne’e iha Díli, ekipa CAC tun kedan ba terrenu hodi halo atuasaun liuhosi verifika keixa-sira ne’e no identifika ninia problema no koordena kedan opsaun ba solusaun ho entidade implementadór no impreza-sira.

Ezemplu bainhira item ruma mak falta, ekipa CAC koordena ho empreza-sira atu kompleta item-sira imediata ka substitui fali ho item seluk ne’ebé disponível bainhira benefisiáriu-sira aseita. Bainhira keixa ne’e iha munisípiu, ekipa simu keixa sira no halo koordenasaun ka halo dezlokasaun ba munisípiu atu buka hatane no koordena opsaun ba solusaun posivel ho Governu no empreza-sira.

Advertisement

“Iha kazu balun ami haruka suspende nia distribuisaun bainhira ami haree katak, iha irregularidade ne’e iha kestaun substansiál balun atu rezolve hanesan akontese iha loron 09 fulan-Dezembru 2020 iha loja Dili Mart, tanba produtu balun dodok no lahuk ka fuhuk. Ekipa konsege halo identifikasaun ba responsavel Dili Mart no mós fiskalizadór ministériu iha terrenu, hodi presta deklarasaun iha CAC,” nia hateten.

Lansamentu

Programa Cesta Bázika hahú lansa iha loron 27 fulan-Outubru 2020 iha Suku Sabuli, Postu Administrativu Metinaro, Munisípiu Díli, hosi Vise Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, José Maria dos Reis no Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, José do Carmo da Silva, membru Governu balun, autoridade lokál Metinaro, parseiru dezenvolvimentu, setór privadu ho komunidade.

Programa Cesta Bázika fixa membru ida-idak agregadu familiár sei hetan $25.00 kada fulan iha fulan-rua nia laran, $50.00 no bele troka ho folin sasán ne’ebé korresponde ba valór osan.

Governu implementa medida haat ho kustu totál millaun $113,4, ba kurtu prazu hanaran metigasaun impaktu ekonómiku no sosiál ba krize COVID-19, ho objetivu esensiál atu haree ba postu traballu ezistente antes krize no rekupera rendimentu família liuhosi hadi’a empregu no apoiu direitu sidadaun no empreza iha merkadu inklui normaliza hikas atividade ekonómika.

Advertisement

Hosi medida haat ne’e, inklui hotu ho Cesta Bázika ba família, ho totál kustu ba implementasaun hamutuk millaun $71,5 ho objetivu atu fó apoiu ba nesesidade bázika família, kombate hamlaha ba família vulneravel liu, apoiu ba agrikultór, produtór no komersiante lokál.

Bazeia ba Dekretu-Lei númeru 48/2020, 07 outubru, kona-bá medida apoiu família, atribuisaun Cesta Bázika, operadór ekonómika lokál iha ámbitu planu rekuperasaun ekonómika no kria rejime espesiál aprovizionamentu ba efeitu, iha artigu 10 kona-bá modalidade aprovizionamentu, hatuur katak, aprovizionamentu akizisaun produtu realiza bazeia ba modalidade adjudikasaun direta to’o limite verba ne’ebé aloka ba entidade ajudikante ne’ebé ministériu indika ona.

Tuir diploma ministeriál konjuntu númeru 38/2020, 26 outubru, produtu ne’ebé tama lista programa Cesta Bázika maka, produtu alimentár, kompostu hosi foos, batar, kote/fore, amendoim, sorgum dulas, kafé, masin, fehuk ropa, susu been, masin-midar, manu, manu-tolun, mina-tein, mina-nuu, trigu, inklui modo sira hanesan ervilla, tomate, koto nurak, fore-sikote, repollu, kouve, modo-metan, modo-mutin no modo seluk tan. Enkuantu ba produtu ijiene maka, sabaun, álkool jel, deterjente, eskova nehan no pasta nehan.

Keixa

Iha loron 06 fulan-Janeiru 2021, benefisiáriu ba hahán programa Cesta Bázika hosi Aldeia Fomento II, Suku Comoro, Postu Administrativa Dom Aleixo, Munisípiu Díli, José da Costa dos Santos, lalin na’an-manu no ikan ne’ebé konsidera la saudavel hafoin nia simu, hodi hato’o keixa ba Parlamentu Nasionál, Komisaun D ne’ebé trata asuntu Ekonomia no Dezenvolvimentu.

Advertisement

Keixa ne’e tanba sasán ne’ebé nia simu iha Supermerkadu Leader, iha 05 Janeiru tuku 11.00 to’o fali tuku 15:00 loro-kraik foin lori sasán sira-ne’e fila ba uma. Bainhira to’o iha uma, loke haree sasán sira-ne’ebé simu, na’an ho ikan ne’e dois hotu.

Sasán hirak-ne’e José ninia oan rasik mak tama ba iha loja laran hili rasik, maibé  mai to’o iha uma es-batu nabeen hotu no na’an no ikan dois hotu, tanba ne’e deside hato’o keixa atu husu responsabilidade Governu no kompañia.

Kona-bá ne’e, Prezidente Komisaun D, Antoninho Bianco, dehan, nu’udár reprezentante povu bainhira komunidade mai hato’o keixa, prontu halo apontamentu hodi hato’o ba Governu atu bele hadi’a.

Rekoñesimentu, Agradesimentu no Apresiasaun

Durante enserramentu ba Programa Cesta Bázika Nível Munisipál iha Munisípiu Aileu, loron 13 fulan-Agostu 2021,  Governu liuhosi Sekretária Estadu Kooperativa (SEKoop), atribui sertifikadu apresiasaun ba empreza, autoridade lokál no seguransa ne’ebé partisipa iha programa ne’e.

Advertisement

“Kontribuisaun empreza-sira boot tebes ba iha programa ne’e, maski ho dezafiu oioin,” Sekretáriu Estadu Kooperativa, Elizário Ferreira, hateten iha salaun administrasaun munisipál Aileu.

Iha fatin hanesan, Diretór empreza SERAMOR, Lda, Raul Lemos, fó apresiasaun ba Governu ne’ebé perante situasaun Covid-19, sempre buka alternativa no inisiativa di’ak atu fó apoiu ba povu liuhosi Programa Cesta Bázika.

Maski Programa ne’e hala’o iha tempu ne’ebé limitadu tebes, ho kondisaun emprezáriu no povu hotu susar, maibé hanesan timor-oan emrezáriu-sira buka kolabora nafatin ho Governu atu bele responde situasaun sira-ne’e atu bele tulun povu.

“Ami nu’udár empreza fornesedór, dalaruma hetan krítika hosi komunidade, tanba produtu ne’ebé mensiona iha Cesta Bázika laiha no dala balun mosu konfuzaun iha kuantidade produtu ne’ebé la tuir valór $50 ba kada benefisiáriu. Ho onestu, ami rekoñese frakeza ne’e no agradese ba benefisiáriu sira-nia krítika konstrutivu bele fó hanoin nafatin ami atu hadi’a atendimentu loron ba loron iha implementasaun programa ne’e,” Raul Lemos rekoñese.

Nu’udár emprezáriu, Raul Lemos nota katak, programa ne’e di’ak tanba bele benefisia povu tomak no motiva agrikultór-sira hodi prodús barak liután.

Advertisement

𝐏𝐚𝐠𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐤𝐨𝐧𝐤𝐥𝐮𝐢 𝟏𝟎𝟎%

Bazeia ba nota informativa ne’ebé fó-sai hosi Ministériu Finansas (MF) iha loron 11 fulan-Setembru 2021, kona-bá Sumáriu progresu ezekusaun medida Sósiu-Ekonómiku tinan 2021, hateten katak, Pagamentu Cesta Bázika konklui ona ho montante totál millaun $63,5 ba kompañia lokál hamutuk 188.

Kompañia fornesedór hirak-ne’e mós kumpre ona sira-nia devér, hodi selu impostu rendimentu 0,5% hosi sira-nia totál pagamentu ba Autoridade Tributária, Ministériu Finansas ho totál kontribuisaun impostu hamutuk rihun $317,5.

Inisiativa kompañia lokál kumpre sira-nia devér ne’e, fó mós kontribuisaun ba iha taxa ezekusaun Governu liuliu iha parte ezekusaun reseita doméstika ne’ebé to’o iha 31 agostu 2021, atinje ona millaun $96,6 ka 52% hosi totál estimativa reseita millaun $187,1.

Bazeia ba relatóriu husi Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómiku, to’o iha fulan agostu 2021, benefisiáriu-sira ne’ebé mak simu ona Cesta Bázika hamutuk ema millaun 1,4 resin, ka 98% hosi totál benefisiáriu hamutuk ema millaun 1,5.

Advertisement

Ba oin, distribuisaun Cesta Bázika ba reklamante 25.000 resin iha territóriu nasionál, sei realiza iha fulan-Setembru nia laran, bazeia ba kalendáriu ne’ebé mak trasa ona hosi Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómiku.

Iha fulan-maiu 2021, Prezidente Repúblika promulga ona Lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) Retifikativu, hafoin hetan aprovasaun finál globál iha Parlamentu Nasionál ho votu a-favor 44 (68%), Kontra 0 no Abstensaun 20.

Ho promulgasaun ne’e, lori mudansa iha dotasaun orsamentál lubun ida, inklui dotasaun Fundu COVID-19, ne’ebé ho montante inísiu millaun $31, hetan ona aumentu ho montante millaun $256,6, nune’e ninia totál orsamentu finál hamutuk millaun $287,6.

Mudansa iha dotasaun Fundu Espesiál Covid-19 ne’e, fó biban ba Governu hodi finansia medida sosoi-ekonómiku neen (6) mak hanesan:

  1. Apoiu ba empregu;
  2. Moratoria de Crédito;
  3. Izensaun pagamentu propinas no subsídiu internet ba estudante ensinu superiór;
  4. Sosa produtu alimentár hosi produtór lokál;
  5. Apoiu ba traballadór liña-frente;
  6. Medida metigasaun no prevensaun COVID-19 inklui finansiamentu operasaun Sentru Integradu Jestaun Krize (SIJK). (bit)

 

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

JM Automotif Konsidera EDTL,E.P Viola Lei iha Projetu Manutensaun no Fornesimentu Spare Part Karreta

Published

on

Hatutan.com, (25 Jullu 2024), Díli-Na’in bá empréza JM Automotif , Julio Fernandes, konsidera Eletrisidade Timor-Leste, Empréza Públika (EDTL, E.P) viola lei Rejime Jurídiku Aprovizionamentu (RJA) kona-bá konkursu públiku bá projetu manutensaun no fornesimentu Spare Part karreta iha EDTL, E.P. 

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Ezekusaun OJE 2024 Tenke ho Kualidade Tuir Programa

Published

on

Hatutan.com, (24 Jullu 2024), Díli-Ministra Finansas (MF), Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, husu bá liña ministériu sira atu labele gasta arbiru osan, maibé husu atu ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2024 nian tenke ezekuta ho kualidade no gasta tuir programa sira ne’ebé XI Governu konstitusionál hatuur tiha ona.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Konsellu Ministru Fó Podér Tomak bá Ministru Marcos da Cruz Asina Akordu Konsolidasaun Kooperasaun Agríkola ho Xina

Published

on

Hatutan.com, (24 Jullu 2024), Díli-Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu,  Dili, Kuarta (24/07/2024), hodi deside no delibera fó podér tomak ba Ministru Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta, Marcos da Cruz, atu asina memorandu entendimentu entre Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta, Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Ministériu Agrikultura no Asuntu Rurais Repúblika Populár Xina kona-ba Konsolidasaun Kooperasaun Agríkola.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending