Connect with us
Pakote Ahi

Justisa & Krime

Delegasaun Expo Dubai Prontu Koopera ho CAC kona-bá Keixa FONGTIL

Published

on

Hatutan.com, (21 Outubru 2021), Díli-Ministru Koordenadór Asuntu Ekonómiku (MAKE), Joaquim Amaral, ne’ebé xefia delegasaun membru Governu na’in hitu ho ema 120 ba Expo Dubai, deklara  katak,   Estadu no  kualkér membru Estadu prontu ba kualkér situasaun.

Notísia iha Relasaun : Governante Na’in-hitu ho Delegasaun 120 ‘Nadodon’ Fila Hosi Dubai

“Ida-ne’e maka resposta, delegasaun ne’e delegasaun ofisiál no ami prontu kualkér momentu ba kooperasaun ho sosiedade sivíl ba kualkér situasaun relasiona ho FONGTIL nia keixa. Ami prontu ba situasaun sira-ne’e,” Ministru Joaquim Amaral afirma hodi responde situasaun  Organizasaun sosiedade Sivíl hosi Forum Organizasaun Naun Governamentál Timor-Leste (FONGTIL) ne’ebé Kinta (21/10/2021), hodi hatama keixa ba Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC) kona-bá membru Governu nain hitu (7) ho delegasaun hamutuk 120 ne’ebé ba partisipa iha Expo Dubai 2020 nian.

Advertisement

FONGTIL husu ba CAC atu halo detensaun ba membru governu na’in hitu ne’ebé ba partisipa ona iha expo Dubai durante semana ida tanba hamosu prejuizu boot ba Estadu TL.

Ha’u hanoin despeza ne’e ita la planeia ne’e oin-seluk, ita iha planeia tanba Autoridade Nasional Expo Dubai ne’e harii iha 2018 antes Governu troka no antes FRETILIN hola parte iha Governu Expo ne’e lidera hosi Francisco Kalbuadi Lay no iha amandamentu  tiha troka Francisco Kalbuadi Lay no kontinuasaun programa ne’ebe aprovadu ona. Estadu TL suporta  no aseita konvite hosi Expo Dubai dezde 2018 ne’e prosesu naruk ida ne’e, ami nia prezensa meramente  atu realiza de’it programa ne’ebé hala’o tiha ona,” Ministru Joaquim Amaral afirma tan hafoin ho delegasaun ba Expo Dubai to’o iha Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato.

Diretór Ezekutivu FONGTIL, Daniel Santos do Carmo. Foto/Hatutan.com

Liuhosi aprezenta karta keixa ba CAC iha Edifísiu CAC, Farol, Díli,  FONGTIL husu ba Komisaun Anti Korrupsaun (CAC- Sigla Portugês), atu halo detensaun ba membru governu na’in hitu ne’ebé ba partisipa ona iha expo Dubai durante semana ida tanba hamosu prejuizu boot ba Estadu TL.

“Tanba prejuizu ba Estadu, iha ami nia ezijénsia ida maka, karik delegasaun ne’e to’o iha Timor-Leste, ami nia sujestaun maka CAC bele halo detensaun. Ida ne’e ami ezije halo detensaun ka kapturasaun ba membru Governu nain hitu no mós ho ema 120,” Diretór Ezekutivu FONGTIL, Daniel Santos do Carmo,  hateten ba jornalista sira hafoin submete dokumentu hodi halo keixa ba CAC iha Edifísiu CAC, Faról, kinta (21/10/2021).

Daniel, detensaun no kapturasaun ne’e, la signifika atu lori kedas sira ba tribunál ka ba kadeia, maibé atu prosesa sira tuir padraun legál ne’ebé CAC iha no karik evidénsia sira ne’ebé FONGTIL hato’o mak prienxe duni rekizitu katak sira komete duni irregularidade ruma, kabe ba kompeténsia CAC nian.

“Ami nia ezijénsia no ami responsavel tomak ba aktu ne’ebé ami halo, brani atu foti nia konsekuénsia tomak hodi mai hato’o keixa ba CAC,” Daniel afirma.

Advertisement

Kona-bá konteúdu keixa ka ezijénsia ne’ebé Fongtil ba CAC seidauk bele pronúnsia ba públiku tanba segredu justisa.

“Ha’u hanoin ida ne’e, tanba keixa ka informasaun ami mai hato’o, ne’e buat ruma ne’ebé sei iha korridór iha konfidensiál. Ha’u labele pronúnsia ba públiku, lae oras ida PNSIK rona, haree, ne’e sira suspeita ami, hanesan saida mak ami iha esperiénsia, dehan ami divulga segredu justisa, entaun, karik komisaun anti korrupsaun mak iha kompeténsia. Purke ne’e, ami nia informasaun, ami tenke asegura katak informasaun saida mak ami hato’o ba CAC, ne’e konfidensiál, tanba ita mós rai ema seluk ninia direitu no mós segredu sira kona-bá prosesu judisiál nian,” Daniel hateten.

Daniel esplika, karta keixa ne’ebé FONGTIL hato’o ba CAC hasoru membru governu nain hotu ho membru delegasaun hamutuk nain 120 ne’ebé ba partisipa iha eventu Expo Mundial iha Dubai 2020.

“Razaun ami halo keixa ba CAC tanba tuir informasaun dadus sira ne’ebé ami hetan katak delegasaun ne’ebé partisipa iha Expo Dubai, fó prejuizu ba Estadu. Signifika Estadu lakon, entaun, kódigu penál Timor-Leste, artigu 214, fó dalan ba ema indivíduu, koletiva, sidadaun sé de’it bele hato’o keixa ba polisia espesiál kombate korrupsaun hanesan CAC bainhira ami deskonfia katak atus ka partisipasaun expo Dubai nian fó prezuiju ba ita nia estadu, ka halo ita nia estadu lakon. Tanba ne’e mak ohin ofisiálmente ami mai hato’o keixa ba CAC,” nia hateten.

Membru Governu na’in hitu ne’e maka Ministru Koordenadór Asuntu Ekonómiku (MKAE), Joaquim Amaral, Ministru Transporte no Komunikasaun (MTK),  José Agostinho da Silva, Ministru Turizmu (MT), José Lucas do Carmo da Silva, Ministru Petróleu no Minerais, Victor da Conceição Soares, Ministru Agrikultura no Peska, Pedro dos Reis, Vise-Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, Domingos Lopes Antunes no Vise-Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), Julião da Silva.

Advertisement

CAC Sei Estuda

Biban ne’e, Komisáriu CAC Segio Hornai, esplika katak hanesan órgaun Polísia Kriminál, tuir kódigu prosesuál penal ne’ebé mak eziste órgaun Polísia Kriminál hotu ne’ebé eziste iha rai ida ne’e bainhira iha keixa no denunsia sira ne’ebé indivíduu ka grupu koletiva sira hatama mai instituisaun, CAC iha obrigasaun atu bele simu, rejistu no fó kontinuidade ba prosesu sira-ne’e tomak to’o ba iha nia finalidade ida atu bele hatuur lia-loos.

“Atu to’o ba iha ne’ebá presiza halo analiza ida kle’an no halo nia sekuénsia sira tuir marxa prosesual sira tuir lei ne’ebé iha,” Sergio Hornai ba jornalista sira hafoin simu keixa husi FONGTIL.

Nia hatutan, atu halo kapturasaun  ka detensaun ba membru Governu sira sei hein prosesu sira hotu ho razaun ne’ebé iha tuir natureza. Uainhira natureza husi prosesu sira ne’e reúne no prienxe nia rekizitu sira  tuir lei ne’ebé hateten autoridade sira kompetente sei ezerse sira-nia funsaun hodi halo medida sira ne’e.

“Karik ita bele detain tanba faktu, provas, razaun no lei halo detensaun, se la detein ne’e mós   tamba iha razaun labele halo buat sira ho emosionál no subjetividade hodi hasees tiha husi rekizitu prosesuál sira ne’ebé eziste iha ita nia rain,” Sergio Hornai esplika.

Advertisement

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Justisa & Krime

Prizioneiru Na’in-Lima Okupa Kuartu Ida, HAK Husu Governu Estabelese-tán Prizaun Foun

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli—Asosiasaun HAK sujere atu Governu estabelese tán prizaun foun tanba liu hosi monitorisazaun ne’ebé mak sira halo iha prizaun Díli, Gleno no Suai hatudu katak kondisaun infra-estrutura barak mak aat no la sufisiénte bá dadur sira ne’ebé ema na’in-lima okupa lisku kuartu ida ho medida ne’ebé kiik.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

MJ Sérgio Hornai Sei Foti Medida Hasoru Pesoál PCIC Husu Osan bá Oan-Mane Fujitivu Teves Jr

Published

on

Hatutan.com, (17 Abríl 2024), Díli-Ministru Justisa (MJ), Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, sei foti medida forte to’o bele halo demisaun bá pesoál membru Policia Ciêntíficia e de Investigação Criminal (PCIC) ida ne’ebé deskonfia husu osan bá fujitivu Arnolfo Teves Jr nia oan-mane, foin lalais ne’e.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

Tribunál Rekursu Absolve António “Kalohan” Hosi Pena Prizaun Tinan-Lima

Published

on

Hatutan.com, (12 Abríl 2024), Díli – Advogadu privadu, Pedro Camões ne’ebé fó asisténsia legal bá arguido António da Conceição ‘Kalohan’, informa  katak iha Kinta, 11 fulan-Abríl 2024, Tribunál Rekursu hasai ona desizaun hodi absolve pena prizaun efetivu tinan-lima (5) bá nia kliente Antonio da Conceição ‘Kalohan’.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending