Polítika
Rekonsiliasaun Totál, Estadu Labele Haluha Timoroan Sira iha NTT
Published
4 years agoon

Hatutan.com, (27 Outubru 2021), Dili—Eis Prezidente Repúblika (PR), José Manuel Ramos Horta, fó hanoin katak, atu kompleta totál rekonsiliasaun ba konflitu pasadu, maka Estadu no Governu Timor-Leste (TL) labele haluha timoroan-sira ne’ebé refujia no oras-ne’e sei iha Nusa Tenggara Timur (NTT), Indonézia.

Eis Prezidente Repúblika, José Manuel Ramos Horta, ko’alia iha abertura semináriu nasionál hodi komemora aniversáriu relatóriu Centro Chega!I.P ba dala-XVI, iha Komarka antiga Balide, Kuarta (27/10/21). Foto/Hatutan.com
Ramos Horta konta-tuir katak, prosesu rekonsialiasaun nasionál TL nian, hahú uluk hosi lider nasionál Kay Rala Xanana Gusmão ne’ebé ho nia autoridade politika, morál, ho nia karísma, hodi lansa opsaun ne’e, no ikus mai lider nasionál hotu-hotu, hosi partidu Frente Revolusionáriu Timor-Leste Independente (FRETILIN), Uniaun Demokrárika Timorense (UDT), hotu-hotu simu, ho prosesu ne’e.
Liuhosi prosesu rekonsiliasaun ne’e, ikus-mai estabelese instituisaun Comissão de Acolhimento, Verdade e Reconciliação (CAVR), ne’ebé buka investiga faktu krime ne’ebé akontese durante tinan 24, ko’alia kona-bá violénsia ne’ebé timoroan sira halo ba malu, violénsia ne’ebé militár Indonézia halo.
Ida-ne’e mak prosesu lia-loos ne’ebé hanesan kuda musan ba rekonsiliasaun no inisitiava di’ak teb-tebes, matenek tanba prosesu ne’e la’ós automátiku.
Governu nia lideransa bele halo desizaun tuir líder ne’e nia vizaun, no líder sira hotu-hotu apoiu, maski atu taka kanek iha isin fásil, maibé taka kanek iha klamar, iha fuan, difísil teb-tebes.
Tanba vitima sira sei terus nafatin, lider sira la halo desizaun politika, taka terus iha fuan ne’ebé mai hosi faluk sira no vitima violénisa seksuál.
Tanba ne’e, prosesu rekonsiliasaun ne’e tenke kontinua, no buat barak mak Estadu halo hanesan rekoñesimentu ba veteran-sira, ba vitima sira no apoiu sosiál.
“Prosesu ne’e hanesan laiha fin to’o agora kontinua, bainhira CAVR liuhosi inisiativa barabarak kotinua rona vítima sira, rona komunidade sira atu rekonsiliasaun ne’e bele kompleta duni, maibé keta haluha, ita nia oan sira, alin sira iha NTT ne’ebá, rihun ba rihun mak moris hela iha ne’ebá,” José Manuel Ramos Horta, hateten iha abertura semináriu nasionál hodi komemora aniversáriu relatóriu Centro Chega!I.P ba dala-XVI, iha Komarka antiga Balide, Kuarta (27/10/21).
Bainhira Horta sei assume knaar hanesan Prezidente Repúblika (PR), haruka funsionáriu balun ba iha NTT hodi halo investigasaun kona-bá situasaun sira-ne’e, ko’alia ho lider hotu-hotu, ko’alia ho bankada hotu-hotu iha Parlamentu Nasionál (PN) atu haree oinsá bele adopta lei amnestia ida nune’e timoroan sira ne’e bele hasoru-malu fali no bele tama mai TL.
“Ha’u hatene klaru. Kuandu iha problema krime grave kontra umanidade, rezolusaun lei PN laiha valór, labele lei nasionál ida bele taka fali krime kontra umanidade. Maibé, opta sira bele mai de’it TL, labele bá rai seluk. Entaun, ne’e ha’u defende to’o agora, tinan barak haluha tiha ona, barak inosente,” Horta preokupa.
Maski nune’e, atu lori fila timoroan sira ne’e hosi Indonézia mai TL, tenke iha unanimidade ida hosi PN, no Governu.
Premiadu Nobel ba Paz ne’e mós rekoñese katak, atu lori timoroan sira iha NTT fila mai TL, la presija halo konsensu hosi líder nasionál-sira no la’ós buat komplikadu, tanba TL halo relasaun di’ak loos ho Indonézia, relasaun ida ezemplár iha kontinente Ázia nian maka TL ho Indonézia de’it.
“Tanba saida mak labele hakat tán ba oin atu hako’ak alin-maun sira iha NTT ne’ebá. Tanba balun ita bolu milísia, maibé sira mós salva ema lubuk ida. Tanba sira momentu bá mós, sira buka moris. Sira halo jogadas oioin atu sira rasik la mate, no sira rasik aviza ba ema balun halai tiha. Bainhira Kopasus mai ona iha Amu Bispo Belo nia fatin iha Lecidere ne’e, iha momentu ne’ebá mak Eurico Guterres la iha, entaun ema lubuk ida mate. Nia mak aviza sira, imi sai ona ha’u tenke halo ataka, Coronel Kopasus Ida atu mai, entaun iha ema ida de’it mak mate iha Lecidere. Buat ne’e komplexu,” Horta hateten.

Diretór Ezekutivu Centro Nacional Chega!I.P, Hugo Maria Fernandes. Foto/Hatutan.com
Nune’e mós Diretór Ezekutivu Centro Nacional Chega!I.P, Hugo Maria Fernandes, esplika, iha 2005, relatóriu CAVR Chega!, rekomenda atu Estadu TL hamutuk ho partidu polítiku no istóriku sira, hahú diskute atu estabelese mekanizmu rekonsiliasaun entre komunidade Timoroan.
Tanba ne’e, eventu ida-ne’e atu hatutan lia-menon hosi komunidade, lia-na’in nomós líder komunitáriu sira hosi Saborai no Fatisi, Xefe suku sira ne’ebé marka prezensa, hosi Aileu, hosi Rotutu (Same), hosi Aifú no Katrai-kraik (Ermera), hosi Lakumesak (Lakló), hosi Maulau (Maubisse).
“Ohin la’ós eventu rekonsiliasaun, maibé ohin ita hamutuk atu ko’alia kona-bá mekanizmu ida ne’ebé di’ak liu atu bele hatán ba preokupasaun komunidade,’’ Hugo Fernandes, hateten iha diskursu.
Durante tinan rua, Centro Chega! organiza eventu istóriku ne’ebé hetan apoiu hosi liurai sira, tanba sira mak primeiru ba rekonsiliasaun iha komunidade.
Centro Nacional Chega!I.P, Da Memória Á Esperança (Centro Chega) hamriik nu’udár institutu públiku ida ne’ebé estabelese ho dekretu Lei númeru 48/2016 no tutela diretamente ba Primeiru Ministru (PM).
Centro Chega nia vizaun maka, ‘Sosiedade ida ne’ebé inkluzivu, la repete instória pasadu nian, moris iha dame, no respeitu ba direitu umanu. Centro Chega nia missaun maka, ‘Harii sentru post konflitu ne’ebé prezerva memória pasadu nian hodi promove direitu umanu no valór umanu, harii perseria nasionál no internasionál hodi reforsa hodi reforsa rede servisu sira atu implementa rekomendasaun sira hosi relatóriu finál Comissão de Acolhimento, Verdade e Reconciliação (CAVR)-Chega! No Comissão da Verdade e Amizade (CVA)-Per Memoriam Ad Spem.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres
You may like

Povu Mak Na’in Loloos ba Palásiu Prezidensiál

Ramos-Horta Husu Ajuda Hosi g7+ Atu Lori Fila Timoroan Sira iha Timor Osidentál

Ministru Justisa Vizita Pertamina Internasionál Antes Asina Kontratu Arrendamentu Terrenu

Santos Limited Sei Maximiza Produsaun Mina iha Bayu Undang

Tempu Ona TL Halo Balansu ba Direitu Traballadór Doméstika

Prezidente Repúblika Promulga Lei ba Planu Boot Sira
Polítika
Komisaun B Sei Buka Faktu Diskriminasaun iha Rekrutamentu Kadetas Foun PNTL
Published
19 hours agoon
06/02/2026
Hatutan.com, (06 Fevereiru 2026), Díli- Komisaun B Parlamentu Nasionál ba asuntu Negosiu Estránjeiru, Seguransa no Defeza, sei buka tuir faktu sira ne’ebé deskonfia iha pratika diskriminasaun ne’ebé mosu iha prosesu rekrutamentu ba kadetas foun Polisia Nasionál Timor-Leste (PNTL).

Hatutan.com, (02 Fevereiru 2026), Díli– Prezidente Komisaun A Parlamentu Nasionál ba asuntu Konstituisaun no Justisa, Deputadu Natalino dos Santos, husu Governu atu tau atensaun ba asesór internasionál sira ne’ebé hala’o servisu iha liña ministeriál sira tanba lei barak mak asesór sira trava hela.
Polítika
Bankada CNRT Kritika Primeiru-Ministru ho Membru Governu Sira Sa’e Karreta Luxu iha Povu Barak Sei Mukit
Published
2 weeks agoon
23/01/2026
Hatutan.com, (23 Janeiru 2026), Díli- Membru Parlamentu Nasionál husi Bankada CNRT, Virginia Ana Belo, kritika Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão ho nia membru Governu sira ne’ebé daudaun ne’e sa’e karreta luxu iha povu ne’ebé barak sei mukit.

Rekrutamentu Kadetes PNTL Diskriminativu, Ministériu Interiór ho Komandu PNTL Dezobediénsia Ba Desizaun Tribunál

Komisaun B Sei Buka Faktu Diskriminasaun iha Rekrutamentu Kadetas Foun PNTL

PNTL Kaptura Suspeitu JG ho UF Ba Kazu Violasaun no Koasaun Seksuál

Kandidatu Ajente PNTL Na’in-50 Submete Keixa Ba PDHJ

Deskonfia, Familiarizmu iha Rekrutamentu Kadetes Foun PNTL

DIT Hahú Introdús ba Estudante Sira Kona bá Seguransa ba Dadus Importante

IGJ Legaliza Corais Timor bá Atividade Futu-Manu

STOP PRESS: Ministru Nino Pereira Konsumu Dose Kontamina ho Frasku Halo Nanál Kanek no Ran

Indonesia dan Timor-Leste Perkuat Kerjasama Ekonomi, Sosial Budaya, dan Pariwisata

Governu Indika BTK Hadi’a Trotoár Naksobu iha Área Bebora

Asesu Gratuita HATUTAN.com

Hafoin Ferias Judisiáriu PGR Sei Ko’alia Kazu Set-top Box RTTL,E.P

Xefe Estadu TL Kondekora Militár Korea Súl Ne’ebé Mate iha Oé-Cusse

PCIC Detein MG Lori Osan Falsu Hosi Inglaterra

PR Simu Karta Kredensial Husi Embaixadór Brunei Darussalam ho Reinu España
Trending
Dili4 days agoOfisiál Mídia SEKOMS Impede Jornalista Hatutan.com Halo Kobertura iha RTTL,E.P
Nasionál1 week agoKonferénsia Imprensa Konjunta Albanese-Xanana, SEKOMS “Limita” Liberdade Imprensa
Nasionál1 week agoPM Anthony Albanese Husu Governu Timor-Leste Aumenta Traballadór Timoroan Ba Na’in-10.000
Justisa & Krime4 days agoTribunál Rekursu Deside Estadu Selu Kompensasaun bá Gil da Costa “Puto Naldo Rei”, Antigu Prezidente RTTL,E.P
Nasionál1 week agoPM Xanana Aprésia Hatutan.com Kestiona Liberdade Imprensa iha SEKOMS Nia Oin
Saúde1 week agoIha HNGV, Família Kous De’it Pasiente Moras Dengue Tuur iha Kadeira Hodi Baixa no Hetan Tratamentu
Dili5 days agoAsidente Tráfiku iha Área Eskola UNAMET, Joven Na’in-rua Lakon Vida
Saúde1 week agoPrezidente Ramos-Horta Dehan Imposivél Evita Kazu Moras Dengue iha Timor-Leste













