Connect with us
Pakote Ahi

Polítika

Rekonsiliasaun Totál, Estadu Labele Haluha Timoroan Sira iha NTT

Published

on

Hatutan.com, (27 Outubru 2021), Dili—Eis Prezidente Repúblika (PR), José Manuel Ramos Horta, fó hanoin katak, atu kompleta totál rekonsiliasaun ba konflitu pasadu, maka Estadu no Governu Timor-Leste (TL) labele haluha timoroan-sira ne’ebé refujia no oras-ne’e  sei iha Nusa Tenggara Timur (NTT), Indonézia.

Eis Prezidente Repúblika, José Manuel Ramos Horta, ko’alia iha abertura semináriu nasionál hodi komemora aniversáriu relatóriu Centro Chega!I.P ba dala-XVI, iha Komarka antiga Balide, Kuarta (27/10/21). Foto/Hatutan.com

Ramos Horta konta-tuir katak, prosesu rekonsialiasaun nasionál TL nian, hahú uluk hosi lider nasionál Kay Rala Xanana Gusmão ne’ebé ho nia autoridade politika, morál, ho nia karísma, hodi lansa opsaun ne’e, no ikus mai lider nasionál hotu-hotu, hosi partidu Frente Revolusionáriu Timor-Leste Independente (FRETILIN), Uniaun Demokrárika Timorense (UDT), hotu-hotu simu, ho prosesu ne’e.

Liuhosi prosesu rekonsiliasaun ne’e, ikus-mai estabelese instituisaun Comissão de Acolhimento, Verdade e Reconciliação (CAVR), ne’ebé buka investiga faktu krime ne’ebé akontese durante tinan 24, ko’alia kona-bá violénsia ne’ebé timoroan sira halo ba malu, violénsia ne’ebé militár Indonézia halo.

Ida-ne’e mak prosesu lia-loos ne’ebé hanesan kuda musan ba rekonsiliasaun no inisitiava di’ak teb-tebes, matenek tanba prosesu ne’e la’ós automátiku.

Advertisement

Governu nia lideransa bele halo desizaun tuir líder ne’e nia vizaun, no líder sira hotu-hotu apoiu, maski atu taka kanek iha isin fásil, maibé taka kanek iha klamar, iha fuan, difísil teb-tebes.

Tanba vitima sira sei terus nafatin, lider sira la halo desizaun politika, taka terus iha fuan ne’ebé mai hosi faluk sira no vitima violénisa seksuál.

Tanba ne’e, prosesu rekonsiliasaun ne’e tenke kontinua, no buat barak mak Estadu halo hanesan rekoñesimentu ba veteran-sira, ba vitima sira no apoiu sosiál.

“Prosesu ne’e hanesan laiha fin to’o agora kontinua, bainhira CAVR liuhosi inisiativa barabarak kotinua rona vítima sira, rona komunidade sira atu rekonsiliasaun ne’e bele kompleta duni, maibé keta haluha, ita nia oan sira, alin sira iha NTT ne’ebá, rihun ba rihun mak moris hela iha ne’ebá,” José Manuel Ramos Horta, hateten iha abertura semináriu nasionál hodi komemora aniversáriu relatóriu Centro Chega!I.P ba dala-XVI, iha Komarka antiga Balide, Kuarta (27/10/21).

Bainhira Horta sei assume knaar hanesan Prezidente Repúblika (PR), haruka funsionáriu balun ba iha NTT hodi halo investigasaun kona-bá situasaun sira-ne’e, ko’alia ho lider hotu-hotu, ko’alia ho bankada hotu-hotu iha Parlamentu Nasionál (PN) atu haree oinsá bele adopta lei amnestia ida nune’e timoroan sira ne’e bele hasoru-malu fali no bele tama mai TL.

Advertisement

“Ha’u hatene klaru. Kuandu iha problema krime grave kontra umanidade, rezolusaun lei PN laiha valór, labele lei nasionál ida bele taka fali krime kontra umanidade. Maibé, opta sira bele mai de’it TL, labele bá rai seluk. Entaun, ne’e ha’u defende to’o agora, tinan barak haluha tiha ona, barak inosente,” Horta preokupa.

Maski nune’e, atu lori fila timoroan sira ne’e hosi Indonézia mai TL, tenke iha unanimidade ida hosi PN, no Governu.

Premiadu Nobel ba Paz ne’e mós  rekoñese katak, atu lori timoroan sira iha NTT fila mai TL, la presija halo konsensu hosi líder nasionál-sira no la’ós buat komplikadu, tanba TL halo relasaun di’ak loos ho Indonézia, relasaun ida ezemplár iha kontinente Ázia nian maka TL ho Indonézia de’it.

“Tanba saida mak labele hakat tán ba oin atu hako’ak alin-maun sira iha NTT ne’ebá. Tanba balun ita bolu milísia, maibé sira mós salva ema lubuk ida. Tanba sira momentu bá mós, sira buka moris. Sira halo jogadas oioin atu sira rasik la mate, no sira rasik aviza ba ema balun halai tiha. Bainhira Kopasus mai ona iha Amu Bispo Belo nia fatin iha Lecidere ne’e, iha momentu ne’ebá mak Eurico Guterres la iha, entaun ema lubuk ida mate. Nia mak aviza sira, imi sai ona ha’u tenke halo ataka, Coronel Kopasus Ida atu mai, entaun iha ema ida de’it mak mate iha Lecidere. Buat ne’e komplexu,” Horta hateten.

Diretór Ezekutivu Centro Nacional Chega!I.P, Hugo Maria Fernandes. Foto/Hatutan.com

Nune’e mós Diretór Ezekutivu Centro Nacional Chega!I.P, Hugo Maria Fernandes, esplika,  iha 2005, relatóriu CAVR Chega!, rekomenda atu Estadu TL hamutuk ho partidu polítiku no istóriku sira, hahú diskute atu estabelese mekanizmu rekonsiliasaun entre komunidade Timoroan.

Tanba ne’e, eventu ida-ne’e atu hatutan lia-menon hosi komunidade, lia-na’in nomós líder komunitáriu sira hosi Saborai no Fatisi, Xefe suku sira ne’ebé marka prezensa, hosi Aileu, hosi Rotutu (Same), hosi Aifú no Katrai-kraik (Ermera), hosi Lakumesak (Lakló), hosi Maulau (Maubisse).

Advertisement

“Ohin la’ós eventu rekonsiliasaun, maibé ohin ita hamutuk atu ko’alia kona-bá mekanizmu ida ne’ebé di’ak liu atu bele hatán ba preokupasaun  komunidade,’’ Hugo Fernandes, hateten iha diskursu.

Durante tinan rua, Centro Chega! organiza eventu istóriku ne’ebé hetan apoiu hosi  liurai sira, tanba sira mak primeiru ba rekonsiliasaun iha komunidade.

Centro Nacional Chega!I.P, Da Memória Á Esperança (Centro Chega) hamriik nu’udár institutu públiku ida ne’ebé estabelese ho dekretu Lei númeru 48/2016 no tutela diretamente ba Primeiru Ministru (PM).

Centro Chega nia vizaun maka, ‘Sosiedade ida ne’ebé inkluzivu, la repete instória pasadu nian, moris iha dame, no respeitu ba direitu umanu. Centro Chega nia missaun maka, ‘Harii sentru post konflitu ne’ebé prezerva memória pasadu nian hodi promove direitu umanu no valór umanu, harii perseria nasionál no internasionál hodi reforsa hodi reforsa rede servisu sira atu implementa rekomendasaun sira hosi relatóriu finál  Comissão de Acolhimento, Verdade e Reconciliação (CAVR)-Chega! No Comissão da Verdade e Amizade (CVA)-Per Memoriam Ad Spem.

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Advertisement

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Polítika

Mari Alkatiri Husu Lidér Sira Tuur Hamutuk

Published

on

Hatutan.com, (25 Abríl 2024), Díli- Sekretáriu Jerál partidu FRETILIN, Mari Alkatiri, hateten tempu ona hodi lidér sira tuur hamutuk para buka solusaun bá problema edukasaun, saúde no problema sira seluk hodi lori povu ne’e bá moris di’ak.

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

FRETILIN Preokupa ho Kresimentu Ekonómiku TL iha 2023 La To’o 2%

Published

on

Hatutan.com, (23 Abríl 2024), DíliBankada FRETILIN iha Parlamentu Nasionál (PN) preokupa tebes ho rezultadu relatóriu hosi Asian Development Bank (ADB) kona-bá kresimentu ekonómiku Timor-Leste (TL) nian iha tinan 2023 ne’ebé fraku loos no la to’o 2%.

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

Membru PN Levanta iha Plenária Kona-bá Gafañotu Atake Hare no Batar iha Raimea

Published

on

Hatutan.com, (23 Abríl 2024), Díli– Membru Parlamentu Nasionál hosi  Bankada CNRT, Saul Salvador, liuhosi sesaun plenaria PN, Tersa (23/04/2024),  aprezenta preokupasaun agrikultór sira   Suku Raimea, Postu Administrativu Zumalai, Munisípiu Covalima, kona-bá fenómenu peste gafañotu atake hare ho batar sira.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending