Connect with us
Pakote Ahi

Justisa & Krime

Kazu Ró Tranship II Sei Segredu Justisa

Published

on

Hatutan.com (05 Novembru 2021), Díli—Prokuradór Jerál Repíublika (PJR), Alfonso Lopez, seidauk bele pronunsia buat ruma kona-bá kazu Ró Tranship II, tanba sei iha prosesu investigasaun nia laran, nune’e konsidera hanesan sei iha hela segredu justisa.

Ró Transhhip Indonézia. Foto/CAC

“Ha’u hatene katak imi hakerek kona-bá kazu ne’e no públiku mós presija hatene. Maibé, ne’e sei kategoria segredu justisa tanba ita iha hela faze investigasaun nia laran no ita tenke asegura nia konfidensialidade. Labele pronunsia buat ruma, enkuantu seidauk to’o iha faze julgamentu iha Tribunál,” Alfonso Lopez hateten ba jornalista-sira hafoin partisipa serimónia tomada de posse ba adjunta PJR iha Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato Bairru Pité, Dili, Sesta (05/11/21).

Notísia iha Relasaun:CAC sériu akompaña kazu Ró Tranship II iha MP

PJR ho Adjunta nu’udár majistradu Ministériu Públiku (MP) tanba ne’e obrigadu tenke kumpre konfidensialidade.

Advertisement

Iha Kuarta (01/09/21), Diretór Jerál Investigasaun, CAC, José Verdiál, hateten ba Hatutan.com liuhosi telephone, katak, maski sasin balun seidauk presta deklarasaun, tanba situasaun konfinamentu domisiliáriu jerál iha Dili, maibé Comissão Anti Corrupção (CAC), kontinua ho seriedade akompaña prosesu investigasaun ba kazu ró Tranship II, ne’ebé oras-ne’e iha ona Ministériu Públiku (MP) no sei akompaña nafatin to’o konkluzaun.

Kronolojia

Ministru Transporte no Komunikasaun (MTK), José Agustinho da Silva anunsia ofisialmente katak, ró KMP Tranship II, hosi  Surabaya, Indonézia hahú substitui ró-ahi Berlin Nakroma no Success, iha Tersa, 25 Maiu 2021.

MTK halo kontratu ho ró-ahi KMP Tranship II hosi kompañia estranjeiru Atralata Estrategi hosi Indonézia, ho kada fulan $220.000, ne’ebé iha kapasidade tula pasajeiru hamutuk na’in 300, inklui sasán ho tonelada 1.000-resin.

Razaun substituisaun ne’e tanba ró-ahi Berlin Nakroma avaria desde tinan 2020, to’o agora seidauk hadi’a tanba situasaun COVID-19, no ró-ahi Success ba manutensaun durante fulan-tolu iha Indonézia, desde tinan tolu hala’o operasaun iha Dili la halo manutensaun.

Advertisement

CAC hahú inspesaun

Iha 04 juñu 2021, ekipa hosi CAC, akompaña hosi Diresaun Nasionál Transporte Marítima (DNTM), hahú halo inspesaun ba ró ne’e  hodi hatene kona-bá kondisaun no mós buka hatene kona-bá prosesu kontratu, molok hala’o operasaun.

CAC rasik halo prosesu inspesaun, bazeia ba mandatu ne’ebé hatur ona iha Lei númeru 8/2009 kona-bá kriasaun CAC, nu’udár instituisaun independente ho knaar atu prevene no kombate krime korrupsaun.

Iha inspesaun ne’e, CAC hakarak hetan relatóriu hosi Ministériu Transporte no Komunikasaun, relasiona ho aluga ró ne’e, bainhira iha indísiu krime maka CAC sei submete ba Ministériu Públiku (MP).

Ho inísiu inspesaun ne’e, maka iha 08 juñu 2021, Ministru MTK, José Agostinho da Silva, deklara kedan katak, bazeia ba rezultadu inspesaun DNTM, katak ró KMP Tranship II iha kondisaun di’ak atu halo operasaun.

Advertisement

Nune’e, iha Sesta 11 juñu 2021, Ró ne’e tula kedan Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak  ho komitiva hamutuk ho Membru Governu lubuk ida, inklui Konsilleiru Másimu Partidu KHUNTO, José dos Santos Naimori Bucar ba postu Ataúro, maibé susar atu atraka iha portu, ikus-mai tenke fila-fali mai Dili ho ró-ahi seluk.

Ho situasaun ne’e, iha 12 juñu 2021, Ministru MTK, José Agustinho da Silva, ezije fila-fali ba tékniku ró-ahi KMP Tranship II, atu submete relatóriu ofisiál ho loloos ba parte investigadór-sira tanba deskonfia mákina ró nian mak avaria.

Sosidade Sivíl preokupa

Iha 14 juñu 2021, Sosiedade Sivíl liu hosi Forum Organizasaun Naun Governamentál Timor-Leste (FONGTIL), liuhosi Diretór Ezekutivu, Daniel Santos do Carmo preokupa no husu Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak, kansela kontratu ró Tranship II.

FONGTIL husu tanba konsidera ró ne’e fó prejuizu ba Estadu Timor-Leste, bazeia ba informasaun ne’ebé FONGTIL  hetan katak, gastu ba mina bainhira viajen ba Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA) ka Ataúro gastu litru 31.000 no rendimentu hosi kada viajen hetan de’it $5.000 ka $6.000, enkuantu prosesu aluga ró kada fulan $220.000.

Advertisement

FONGTIL mós husu ba CAC atu halo kapturasaun imediata ba Ministru Transporte no Komunikasaun tanba konsidera hanesan flagrante delito, tuir prosesu kódigu penál artigu 219.

CAC trava operasaun

Iha loron ne’e kedan, liuhosi publikasaun CAC nian iha pájina ofisial CAC nian iha Facebook (Comissao Anti Corrupcao CAC TimorLeste), Komisáriu Adjuntu CAC ba Asuntu Prevensaun no Sensibilizasaun, Luis de Oliveira Sampaio, orienta ekipa prevensaun korrupsaun hodi hala’o inspesaun ba ró Tranship II Gresik Indonesia ne’ebé Governu liuhuosi MTK aluga hodi substitui Berlin Nakroma no Success ne’ebé avaria.

Iha prosesu inspesaun ne’e CAC rekomenda ba Ministru MTK, José Agostinho hosi partidu KHUNTO atu temporariamante suspende operasaun tanba iha prosesu aprovizionamentu aluga ró Tranship II hamosu dúvida no fatal tebes, ne’ebé bele prejudika funsionáriu públiku MTK sira bainhira Governu kontinua deside halo operasaun ba ró ne’e.

Baze legal ne’ebé gia CAC rekomenda ba MTK atu suspende temporariamante operasaun ró Tranship II Gresik mak CAC nu’udár instituisaun independente ne’ebé hala’o nia knaar atu prevene no kombate krime korrupsaun tuir mandatu ne’ebé hatuur ona iha Lei Nú. 8/2009 kona-ba Kriasaun CAC.

Advertisement

Iha artigu 5 Lei Kriasaun CAC, define katak CAC iha kompeténsia atu halibur (rekolla) no analiza informasaun hirak ne’ebé relasiona ho kauza sira ba korrupsaun no fó-hanoin (akonsella) ba kualkér instituisaun ka entidade públika sira kona-bá oinsá prevene no luta hasoru hahalok korrupsaun.

Iha artigu 9 Dekretu Lei Nú. 23/2015 kona-bá Estrutura Orgánika CAC, define katak Unidade Inspesaun no Monitorizasaun (UIM) responsável ba apoiu partisipasaun no sensibilizasaun sosiál no emprezariál no mós monitorizasaun situasaun indikadu korrupsaun iha administrasaun direta no indireta Estadu.

Iha mós Lei Medida Prevensaun no Kombate Korrupsaun (MPCC), partikularmente iha artigu 7 kona-bá publisidade no transparénsia serbisu aprovizionamentu iha setór públiku no artigu 8 kona-bá aprovizionamentu ne’ebé justu no efisiente, fó espasu ne’ebé boot ba servisu prevensaun CAC atu intervein no asegura prosesu-sira tuir prinsípiu-sira ne’ebé lei define tiha ona.

Maske nune’e, MTC liu hosi Diresaun Nasional Transporte Marítima (DNTM) nu’udar autoridade ne’ebé ezekuta mandatu bazeia ba nomeasaun hosi Diretór DNTM ho númeru ofísiu: MTC/098/DNTM/VI/2021 – data 01/06/2021 ho asuntu nomeasaun inspesaun téknika ba ró-ahi Success no MTC/100/DNTM/VI/2021, datada 02/06/2021 ho asuntu nomeasaun inspesaun téknika ba Transip II.

Rezultadu inspesaun MTK nian kontráriu ho sá mak CAC hetan iha terrenu. CAC lori ona dadus ba kruza vervalmente ho Diretor Nasional ba Transporte Marítima. CAC rekomenda ona atu halo komparasaun no MTK halo re-inspesaun fali tuir dadus CAC nian.

Advertisement

Informasaun adisionál ne’ebé ekipa inspesaun prevensaun CAC nian hetan iha terrenu revela ró Tranship II Gresik ninian produsaun tinan 2007 no ró Success ne’ebé hala’o tiha ona ninian operasaun iha Timor tinan hirak nian laran fabrika iha tinan 2017.

CAC haree katak roo ne’e rasik oli suli hela iha ne’ebé perigu tebes ba ró no pasajeiru-sira nian salvasaun vida. Lampu sira mós kesi ho tali ráfia no AC ró nian aat hodi uza fali AC ne’ebé atu instala de’it ba iha uma nian.

Iha 18 juñu 2021, Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak, hateten seidauk bele foti desizaun ruma ba Ministru José Agustinho da Silva, relasiona ho polémika ró ne’e.

Xefe Governu dehan, nia parte labele ezonera ema arbiru no tenke iha fundamentu ruma, maski kazu ne’e envolve ona CAC.

PN mós preokupa

Advertisement

Ho deklarasun PM nian maka, iha 21 juñu 2021, Reprezentante povu iha uma fukun Parlamentu Nasionál (PN) mós deklara sei halo interpelasaun ba Governu, hodi husu justifikasaun ba Ministru Transporte no Komunikasaun, José Agostinho da Silva, kona-bá kontratu ró ne’e.

Xefe Bankada KHUNTO, Deputadu Olinda Guterres, hateten atu habadak deklarasaun polítika kona-bá korrupsaun ba ró-ahi ne’e tenke fó xamada ba ministru ne’e.

Xefe Bankada FRETILIN, Deputadu Francisco Miranda Branco, konkorda mós katak deputadu sira bele halo interpelasaun ba Governu, kona-bá ró ne’e.

Deputadu Domingos de Carvalho hosi Bankada CNRT,  liuhosi deklarasaun polítika hateten ró-ahi ne’ebé aluga hosi Indonézia iha indisiu forte krime korrupsaun, bazeia ba rezultadu fiskalizasaun Komisaun E, tanba deskonfia iha prosesu aprovizionamentu no ajudikasaun mosu irregularidade barak no envolve Ministru Transporte no Komunikasaun.

Tuir informasaun ne’ebé Bankada CNRT rekolla iha loron 18 fevereiru 2021 katak, foufoun deside kontratu rihun $150, maibé derrepente folin aluga ró-ahi Tranship II ne’e sa’e ba rihun $220.

Advertisement

Membru PN sira husu bazeia ba Rejimentu Parlamentu Nasionál (RPN) Artigu 152 (Debate ho ministrú sira) númeru 1 hateten, ministru idak-idak mai iha Plenáriu nia oin, pelu menus dala-ida iha kada sesaun lejizlativa, ba debate ho Parlamentu.

CAC aprezenta notísia krime dahuluk ba MP

Iha 24 juñu 2021, CAC hato’o autopartisipasaun rezultadu analiza kona-bá inspesaun ba ró Tranship II Gresik Indonézia, ba Ministériu Públiku (MP).

CAC deteta katak, hafoin lori ro-ahí Tranship II mai Timor-Leste mak foin selebra kontratu no halo kontratu mak foin orienta halo prosesu aprovizionamentu.

Iha 01 jullu 2021, CAC kontinua hala’o prosesu investigasaun kriminál ba ró Tranship II Gresik Indonézia, maski operasaun la’o hela.

Advertisement

Adjuntu Komisáriu CAC, Luis Oliveira Sampaio, la esplika detallu kona-bá inidísiu irregularidade  ne’e, tanba nu’udár materiál investigasaun, tenke kumpre segredu justisa no labele fó-sai uluk.

Iha lei Medida Prevensaun no Kombate Korrupsaun (MPKK), artigu 7 kona-bá publisidade no transparénsia serbisu aprovizionamentu iha setór públiku no artigu 8 kona-bá aprovizionamentu ne’ebé justu no efisiente, fó espasu ne’ebé bo’ot ba serbisu prevensaun CAC atu intervene no asegura prosesu sira tuir prinsípiu-sira ne’ebé lei difini tiha ona.

MP analiza kazu

Iha 05 agostu 2021, Prokuradór Jerál Repúblika (PJR), Alfonso Lopes, hateten Ministériu Públiku (MP), halo hela analiza ba kazu ró Tranship II liu hosi Gabinete Kombate Korrupsaun no Krime Organizadu sekretária hamutuk ho prokuradór sira.

“Iha ne’e ita sei halibur prova liuhosi  rona sasin no rekolla dokumentu, bainhira iha prova forte bele prodús akuzasaun loke prosesu tuir-mai no karik prova la  sustenta maka bele arkiva,” Prokuradór Jerál Repúblika, Alfonso Lopez, hateten iha Faról.

Advertisement

Nia dehan, iha prosesu ne’e liga ba kazu natureza korrupsaun sei kolabora ho CAC iha faze investigasaun ka bele halo delegasaun kompeténsia ba CAC, hodi halo invetigasaun.

Maski nune’e, nafatin respeita prezunsaun inosénsia tama iha faze investigasaun tenke kuidadu ho konfidensialidade.

CAC hala’o mandadu buska no apreensaun ba APORTIL

Iha 16 agostu 2021, CAC, ezekuta tan mandadu buska apreensaun ba APORTIL, liuhosi Diresaun Cabotage, relasiona ho prosesu aluga ró ne’e.

CAC halo ezekusaun buska no domisíliu inklui prende sasan bazeia ba mandadu Tribunal Distritál Dili (TDD) ho NUC 007/21.CAC TL, ne’ebé hala’o iha edifísiu Cabotage portu Dili,.

Advertisement

Iha prosesu buska ne’e, ekipa investigadór-sira rekolla dokumentu ne’ebé liga ba Prosesu aprovizionamentu, tanba diresaun ne’e  mak halo inspesaun ba ró no halo rekomendasaun  hodi fó ba ba superiór  iha Ministériu Transporte no Komunikasaun (MTK), inklui Ministru rasik hodi foti desizaun aluga ró ne’e, maibé deskonfia ró ne’e ho kondisaun la favorável, hodi halo operasaun inklui kustu kontratu selu boot  tebes.

Dokumentu sira sei sai hanesan matéria hodi reforsa investigasaun tuir-mai, atu dezenvolve prova, no bele loke prosesu investigasaun tuir-mai.

Iha loron ne’e mós  CAC ezekuta mandadu buska no apreensaun, hodi rekolla dokumentu no bolu Diretór Cabotage Nasionál  iha APORTIL, ho inisiál  FCC, hodi halo identifikasaun durante oras 12, relasiona ho prosesu kontratu ró Tranship II.

Dokumentu importante sira ne’ebé CAC rekolla mak hanesan, pedidu operasaun, kontratu, prosesu aprovizionamentu oinsá ró ne’e mai TL, dokumentu pedidu pagamentu ho commitement payment voicer (CPV), inklui asegura komunikasaun ekipamentu serbisu, ne’ebé Diretór Cabotage Nasionál uza hanesan telephone no komputadór ida.

Buska ne’e hala’o iha edifísiu Cabotage iha portu Dili  iha  tuku 9:40 no iha tuku 11:00 otl kontinua halo buska aprensaun dokumentu iha edifísiu sentrál APORTIL, no iha tuku 12:00 kontinua halo buska no aprensaun ba Diretór Nasionál Cabotage ninia rezidénsia iha Comoro, Dili.

Advertisement

Durante prosesu buska, Prezidente APORTIL, Flávio Cardoso Neves, hateten kontratu ba prosesu ró ne’e Ministru Transporte no Komunikasaun (MTK) mak aprova direta no APORTIL fasilita de’it.

Kona-bá prosesu pagamentu invoice, Ministru Transporte Komunikasaun mak aprova, maibé to’o agora pagamentu seida’uk la’o.

CAC aprezenta notísia krime daruak ba MP

Iha 18 agostu 2021, CAC kontinua verifika prova no dadus ne’ebé rekolla durante buska no apreensaun ba kazu krime ró Tranship II, no iha lorokarik ne’e submete tan ba daruak ba iha MP.

Iha prosesu identifikasaun, ba suspeitu Diretór Cabotage Nasionál  ne’ebé sei halo analiza didi’ak ho prova sira ne’ebé suporta no temi iha prosesu nia laran, hetan verasidade atu posibilidade sei identifika tán suspeitu seluk ba koñesimentu, relasiona ho kazu ne’e.

Advertisement

Tuir prosesu normál, bainhira hetan duni faktu, sei halo validasaun hosi Tribunál mak foin loke prosesu investigasaun normál, hodi bolu testemuña ho suspeitu.

Jornalista: Vito Salvadór

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Justisa & Krime

Absolve “Kalohan” Hosi Pena Efetivu Tinan-Lima La’ós A-favór bá Korrupasaun

Published

on

Hatutan.com, (24 Abríl 2024), Díli—Prezidente Tribunál Rekursu (PTR), Deolindo dos Santos konsidera desizaun Tribunál Rekursu (TR) nian hodi absolve Sekretáriu Jerál Partidu Demokrtátiku (PD), António da Conceição “Kalohan” hosi pena prizaun efetivu tinan-lima, la’ós a-favór bá korrupsaun maibé ne’e fundamentasaun hosi Lei.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

Fujitivu Arnolfo Teves Jr Submete Rekursu bá TR

Published

on

Hatutan.com, (24 Abríl 2024), Díli-Fujitivu Arnolfo “Arnie” Alimpit Teves Jr submete ona rekursu bá Tribunál Rekursu (TR) kona-bá prosesu sira liga ho estradisaun ne’ebé Ministériu Públiku sei halo hamutuk ho Tribunál Estadu Filipina.

(more…)

Kontinua Le'e

Justisa & Krime

FONGTIL Preokupa Autoridade Sira Nonook ho Kazu Ró Tranship II no Expo Dubai

Published

on

Hatutan.com, (22 Abríl 2024), Díli– Forum ONG Timor-Leste (FONGTIL) preokupa ho prosesu transparénsia hosi Ministériu Públiku (MP) kona-bá kazu Ró Tranship II ho Expo Dubai ne’ebé FONGTIL submete to’o agora la iha follow-up no MP nonook tiha de’it.

(more…)

Kontinua Le'e

Trending