Connect with us
Pakote Ahi

Ekonomia

Análiza OJE 2022, Oxfam-LH Organiza “Média Breafing” ba Jornalista

Published

on

Hatutan.com, (19 Novembru 2021), Dili—Organizasaun internasionál Oxfam iha Timor-Leste, hamutuk ho Organizasaun Naun Governamentál (ONG) La’o Hamutuk (LH), organiza “média breafing” ho jornalista sira, nune’e bele halo análiza ba Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2022, ne’ebé iha tempu besik, Governu sei aprezenta ba iha plenária Parlamentu Nasionál (PN), hodi halo diskusaun.

Organizasaun internasionál Oxfam iha Timor-Leste, hamutuk ho Organizasaun Naun Governamentál (ONG) La’o Hamutuk (LH), organiza “média breafing” ba jornalista sira, iha salaun Oxfam, Hudi-laran, Sesta (19/11/21). Foto/Hatutan.com.

Ezisténsia Oxfam durante iha TL foka ba iha serbisu influénsia, oinsá hodi haree asuntu ezekusaun OJE, hodi investe iha setór produtivu sira, liu-liu halo aprosimasaun ho Governu no PN atu haree ba sustentabilidade Fundu Petrolíferu, ba investe iha setór produtivu sira.

Notísia iha Relasaun:Proposta Lei OJE 2022 Billaun $1,6 ba Prioridade Neen

Respons’avel ba Planu Estratéjiku Oxfam, Adilson da Costa, hateten, eventu “média breafing” ne’ebé hala’o ba jornalista nomós koligasaun agrikultura ne’e, ninia objetivu atu ajuda média sira nomós membru koligasaun agrikultura sira iha Timor-Leste, hodi komprende kona-bá OJE 2022 ne’e rasik.

Advertisement

“Oxfam hanoin katak, bainhira jornalista iha koñesimentu di’ak kona-bá orsamentu, bele ajuda sira mós hodi halo kobertura nomós halo investigasaun kle’an kona-bá Governu ninia proposta orsamentál ne’ebé agora daudaun iha ona PN, liu-liu orsamentu 2022 nian nomós atu haree saida mak sai hanesan prioridade Governu nian iha OJE 2022,” Adilson da Costa hateten ba Hatutan.com, iha salaun Oxfam, Hudi-laran, Sesta (19/11/21).

Iha tinan lima ba oin, Oxfam nia foku sei haree kona-bá asuntu influensia ninian, no hakarak fó tulun nafatin ba Governu TL, no apoiu organizasaun sosiedade sivíl sira, inklui média atu bele hola parte iha prosesu dezenvolvimentu nasaun nian.

Oxfam mós husu tulun ba média sira atu oferese informasaun ne’ebé bazeia ba evidénsia, hodi ajuda polítiku na’in sira, liu-liu PN hodi halo desizaun ida ne’ebé loos, nomós sustentável ba investimentu ida ne’ebé adekuadu liu iha setór agrikultura nomos produtivu seluk ne’ebé durante ne’e ladún hetan prioridade boot iha Governu nia polítika fiskál, hafoin liu dekada ida.

Ho ida ne’e maka, Oxfam konsidera formasaun ida ne’e sei sai hanesan pasu inísiu ne’ebé sei kontinua, no nafatin apoia média, apoiu organizasaun sosiedade sivil sira, grupu joven agrikultór sira, maluk agrikultór sira iha baze, ema ho difisiénsia, feto hodi hola parte iha espasu públiku no kria espasu ba sira, atu sira nia lian mós ema bele rona, bele hetan konsiderasaun hosi ukun-na’in sira ka PN, durante iha posesu debate orsamentu estadu ne’ebé sei akontese iha fulan ida ka rua tuir mai.

Oxfam konsidera nafatin katak, investimentu iha setór produtivu no diversifikasaun ekonomia, mak setór xáve ida importante tebes ba TL, hodi labele kontinua depende ba osan ne’ebé mai hosi fundu petrolíferu, tanba ema hotu rekoñese katak, fundu petrolíferu sei mamuk iha tempu besik.

Advertisement

Atu evita TL labele kontinua monu liután ba situasaun ne’ebé difísil, Governu tenke hanoin ona katak, OJE 2022 ne’ebé iha, tenke halo investimentu ida ne’ebé adekuadu liután iha setór agrikultura, turizmu, indústria manufatura sira, nomós ba seres báziku sira hanesan edukasaun, saúde, bee-moos, hodi ema hotu-hotu bele hetan asesu ba hirak ne’e hotu.

Governu la Sériu Investe iha Seitór Produtivu

Durante ezisténsia Oxfam nian iha TL, observa katak dezde tinan hirak liubá, Governu ninia investimentu ba setór produtivu ne’e seidauk másimu.

Tanba, bainhira haree fila-fali ba Governu ninia investimentu ba setór agrikultura iha tinan sira liubá, menus hosi 3%, no iha 2022 mós menus hosi 2%.

“Ida ne’e hatudu katak, ita seidauk iha seriedade duni atu investe iha setór produtivu. Ita mós tenke rekoñese katak, 66% ne’ebé moris ho vida agrikultura subsisténsia, mak sai hanesan ita ninia ema ne’ebé ita tenke investe ba sira,” Adilson da Costa, subliña.

Advertisement

Ba situasaun ne’e, Oxfam fó hanoin katak, bainhira Governu investe ona iha setór agrikultura nian no produtivu sira seluk, maka sei bele rezolve duni problema sira hanesan, má-nutrisaun, ki’ak, kria kampu servisu ba ema barak, no iha sustentábilidade.

“Tanba ne’e, ami hanoin katak orsamentu ne’ebé ladun adekuadu iha setór produtivu ka agrikultura, deputadu sira Parlamentu tenke konsiente no tenke husu ba ministériu relevante sira, tanba sá setór ida ne’e ladún hetan prioridade iha OJE 2022,” nia fó hanoin.

Iha fatin hanesan, Peskizadóra hosi ONG La’o Hamutuk, Elizária Febe Gomes, hateten hosi proposta OJE ba tinan fiskál 2022 nian ne’ebé Governu propoin ho valór orsamentu hamutuk billiaun $1.6 ne’e iha aspetu tolu mak falta.

“Tanba sáida mak lakuna sira balun mosu iha livru proposta OJE 2022. Iha ne’e ami nota konteúdu ka aspetu tolu ne’ebé maka falta iha Governu ninia proposta ne’ebé submete ba iha Parlamentu iha 15 Outubru, ida maka kona-bá sustentábilidade, ida maka transparansia nomós ekuidade hosi sira-nia despeza,” Elizária Febe Gomes, hateten durante aprezentasaun rezultadu peskiza kona-bá prioridade sira hosi OJE 2022.

Kona-bá reseita Estadu nian, peskizadóra La’o Hamutuk ne’e konsidera katak, realidade hosi OJE 2022 ne’ebé Governu propoin, kuaze 86% mak nafatin foti hosi fundu petrolíferu.

Advertisement

Iha rezultadu peskiza ne’e mós nota katak, hosi totál OJE 2022 ne’ebé iha, 17% de’it mak Governu aloka báziku sira hanesan, setór edukasaun, saúde, bee-moos ho saneamentu no agrikultura. Maski rekursu umanu sai nu’udár pilár importante iha dezenvolvimentu nasaun nian.

Oxfam serbisu hamutuk ho ONG La’o Hamutuk hodi organiza Média Briefing ho jornalista sira, atu tulun jornalista sira, hodi hasa’e koñesimentu oinsá halo análiza ba OJE 2022, liu-liu ba setór produtivu sira, nune’e bele ajuda iha kobertura no hakerek artigu.

Oxfam ho La’o Hamutuk mós, apresia tebes ba média (jornalista sira), tanba bele partisipa ona iha “media briefing” ida ne’e, hodi serbisu hamutuk oinsá influensia Governu hodi uza Fundu Petrolíferu ba dezenvolvimentu TL.

OJE 2022, VIII Governu konstitusionál, propoin billiaun $1,675, ne’ebé aloka ba ministériu sira hodi ezekuta tuir programa.

Jornalista: Rogér Pereira Cárceres

Advertisement

Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Oé-Cuse Oan iha PN Husu Aero Dili Tulun Povu Oé-Cuse ho Presu Tikete $25

Published

on

Hatutan.com, (22 Abríl 2024), Díli- Membru Parlamentu Nasional hosi  Bankada CNRT, Firmino Taequi,  nu’udár Oé-Cusse oan husu Governu atu halo kontratu ho aviaun Aero Dili ne’ebé sei halo operasaun aéreu Díli-Oe-Cusse no Oé-Cusse-Díli ho presu tikete  $25.00.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

Ekipa Konjunta Seidauk Rekolla Ice Cream “Foer” iha Loja Sira Tanba Relatóriu Tarde no Falta Rekursu

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli— To’o oras ne’e ekipa konjunta seidauk bele tun ba terrenu hodi rekolla ice cream ho marka CYC ne’ebé konsidera foer no sirkula iha loja sira iha Dili laran inklui munisipiu, tanba prodús relatóriu kleur no mós falta transporte ho rekursu umanu.

(more…)

Kontinua Le'e

Ekonomia

CCI-TL Preokupa Foos Subsídiu Fa’an iha NTT, Governu Seidauk iha Informasaun

Published

on

Hatutan.com, (17 Abríl 2024), Díli— Câmara Comercio Indústria Timor-Leste (CCI-TL) preokupa ho foos subsídiu ne’ebé kamioneta sira tula hosi Timor-Leste (TL) no lori sai bá fa’an iha Provínsia Nusa Tenggara Timur (NTT), Repúblika Indonézia (RI).

(more…)

Kontinua Le'e

Trending