Connect with us
Pakote Ahi

Nasionál

EDTL,E.P Uza Patrimóniu Estadu La ho Xapa Matrikula G

Published

on

Hatutan.com, (19 Maiu 2022), Díli-Diploma ministerial ho númeru 15/2012 no sirkulár númeru 3/2009, define kona-bá markasaun sira bá karreta Estadu nian. Nune’e, patrimóniu sira Estadu nian hanesan karreta ho motór ne’ebé mak sosa ho orsamentu Estadu tenke tau hotu markasaun Estadu nian ka uza xapa matrikula G ka GA.

Lee Mós : Saláriu Prezidente EDTL $6.500 no BTL $6.000 Boot Liu Prezidente Repúblika

Karreta Prado ne’ebé sosa ho orsamentu Estadu hodi aloka bá superiór EDTL,E.P la uza Xapa Matrikula G. Foto/Hatutan.com

Markasaun ida-ne’e tenke tau iha karreta nia lolon, hosi odamatan sorin rua nian ne’ebé hakerek ho liafuan “KARETA ESTADU”, inklui marka Xapa Matrikula G ka GA, hodi define identidade hosi karreta no motór sira Estadu nian ne’e.

Maske nune’e, iha prátika iha instituisaun Estadu balun, hanesan Eletrisidade Timor Leste, Empreza Públiku  (EDTL,E.P) sosa karreta  ho orsamentu Estadu nian, maibé la tau markasaun ka la uza xapa matrikula G.

Advertisement

Iha Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan fiskál 2021,  Autoridade Nasionál Eletrisidade, Empreza Públiku iha total  orsamentu $443.000 hodi fahe bá rubrika  Saláriu vensimentu $400.000, Bens Servisu $43.000, kapitál minor laiha (-)

Iha OJE 2022,  Estadu aloka mós orsamentu $543.000, nune’e aloka bá Bens Serbisu $487.576 ho  kapitál minor $55.424..

Foin lalais ne’e, EDTL,E.P liuhosi prosesu Aprovizionamentu sosa karreta marka Prado tolu (3) ho kada karreta nia presu $65,000.00, Karreta Xpander ualu (8) ho nia presu kada karreta $21,000.00 ho karreta puck-up Hilux hamutuk 45 hodi koloka bá kada munisípiu karreta rua (2), inklui motór MegaPro no Honda Beat hamutuk 18.

Karreta Prado tolu  (3) ne’e  aloka  bá Prezidente EDTL,E.P ho nia komisáriu ezekutivu na’in-rua (2), mós la uza markasaun Karreta Estadu ka la uza xapa matrikula G, maibé taka de’it stiker logotipu EDTL,E.P iha oda-matan sorin-sorin karreta nian.

Husi karreta sira ne’ebé EDTL,E.P sosa ne’e, hotu-hotu la uza markasaun “Karreta Estadu” ka la uza matrikula G, maibé motór hamutuk 18 uza hotu xapa matrikula Governu nian GA.  

Karreta ho marka Xpander ne’ebé EDTL,E.P sosa ho orsamentu la uza xapa matrikula G. Foto/Hatutan.com

Diresaun Jerál Eletrisidade Timor-Leste (DG-EDTL)  halo operasaun hanesan EDTL Empreza Públika (EDTL. EP) hahú iha loron 1 Janeiru 2021.

Prezidente Repúblika (PR), Francisco Guterres “Lú Olo”, promulga Dekretu-Lei kona-bá transformasaun DG-EDTL bá EDTL, E.P iha loron 20 fulan-Jullu 2020. Maibé mudansa transformasaun ne’e  akontese iha loron 1 fulan-Janeiru 2021.

Hatán bá utilizasaun patrimóniu Estadu ne’ebé la uza xapa matrikula G ne’e, Komisáriu Ezekutivu Servisu Tékniku EDTL, EP, Latino Jerónimo, afirma katak Lei fó dalan bá EDTL,E.P uza patrimóniu Estadu liuliu veíkulu sira ho xapa matrikula privadu.

Letino Jerónimo esplika katak hafoin EDTL transforma an husi Diresaun Nasional Eletrisidade  Timor-Leste bá  EDTL, E.P iha loron 01 fulan-Janeiru 2021, iha dekretu lei 29/2020 loron 22 jullu, kona-bá kriasaun EDTL, E.P, fó kompeténsia no autonomia tolu bá EDTL, E.P mak hanesan autonomia Finanseira, administrativa no Judisiáriu no patrimóniu própriu.

Komisáriu Ezekutivu Servisu Tékniku EDTL, E.P, Latino Jerónimo bá Hatutan.com iha edifísiu EDTL, E.P, Caicoli, Tersa (17/05/2022),  hateten bainhira EDTL, E.P uza matrikula  Governu (G),  se mak sei haree asset (patrimóniu) sira ne’e iha Ministériu Finansas no karreta Estadu hotu ne’ebé iha tama iha Ministériu Finansas nia konta, maibé hafoin dekretu lei ne’e sai atribui podér bá iha EDTL, E.P atu sai na’in bá saida de’it mak empreza publika ne’e iha, inklui rai no patrimóniu sentrál elétrika, liña media, baixa no liña transmisaun inklui karreta.

Nia afirma iha karreta Estadu balun ne’ebé EDTL, E.P utiliza sei nafatin uza hela xapa matrikula G tamba ne’e EDTL, E.P halo hela komunikasaun ho Ministériu Finansas para bele atribui ba EDTL atu utiliza nu’udár patrimóniu rasik.

Karreta Hilux Pick-up EDTL,E.P ne’ebé sosa ho orsamentu Estadu la uza xapa matrikula G, maibé taka stiker logotipu EDTL,E.P iha oda-matan sorin-sorin. Foto/Hatutan.com

Tuir dekretu lei ne’ebé iha, nia hatutan, bainhira EDTL, E.P sosa karreta sira bele utiliza xapa matrikula privadu, maibé rejistu iha Diresaun Nasionál Transporte Terrestre ho naran. EDTL, E.P la’ós ona tutela ba iha Ministériu Obras Publika tamba ne’e iha autonomia rasik tuir regulamentu ka dekretu lei ne’ebé iha.

Latino Jerónimo esplika dekretu lei númeru 15/ 2012 id- ne’e la prevalese ona bainhira dekretu lei númeru 29/2020 mosu hodi kria empreza publika, tamba ne’e, nia parte husu atu ema hotu bele intende no presiza haree lei ida ne’ebé fó kompeténsia bá EDTL para hetan autonomia finanseiru, administrativa no jurisdisaun.

Advertisement

“Ba ha’u atu tau xapa matrikula privadu ka Governu, interese mak transporte iha para ema servisu tamba agora nesesidade kobre hotu-hotu,” Latino Jerónimo hateten.

Komisáriu Ezekutivu EDTL, E.P ne’e informa Diresaun Nasionál Patrimóniu Estadu iha Ministériu Finansa nian okos no tuir sira-nia entendimentu oinsá maibé lei 29/2020 fó kompeténsia atu EDTL ne’ebé nu’udár empreza publika sei kontrola no regula utilizasaun bá veíkulu sira hotu ne’ebé EDTL iha mézmu rejista ho xapa matrikula privadu.

Bainhira Diresaun Nasionál Patrimóniu Estadu sente katak lei fó dalan no iha interpretasaun bá lei empreza publika nian la halo konflitu de interese ho dekretu lei ne’ebé atribui kompeténsia bá EDTL ne’e laiha problema, maibé atu dehan katak regra ba utilizasaun veíkulu sira nafatin kontrola tuir regulamentu ne’ebé vigora tamba ne’e iha karreta empreza nian sei tau hotu stiker ho logotipu EDTL, E.P atu nune’e fasil kontrolu bá utilizasaun bem komún povu nian.

“Iha fim de semana mak ema ruma uza veíkulu empreza nian hodi lao tun, lao sa’e no tula nia família bá paseiu ne’e buat seluk ida,” nia dehan.

 DNPE Husu Mantein Tau Matrikula G

Advertisement

Karreta hotu ne’ebé sosa ho orsamentu Estadu tenke iza markasaun Karreta Estadu no tau xapa matrikula G. Foto/Tempo Timor

Iha sorin seluk, Ministériu Finansas (MF), Diresaun Nasionál bá Patrimóniu Estadu (DNPE), liuhosi Diretora Nasionál bá Inventáriu no Jestaun ba Bens ho Moveis, Timótea P. Marques afirma, patrimóniu sira hanesan karreta ho motór ne’ebé mak sosa ho orsamentu estadu, tenke tau hotu markasaun Estadu nian.

Regra ida ne’e, hatuur iha diploma ministerial ho númeru 15/2002, no ho sirkulár númeru 3/2009, define kona-bá markasaun sira bá karreta Estadu nian.

“Kona-bá xapa matrikula, ha’u hanoin, bainhira sasán sira ne’ebé mak sosa ho orsamentu Estadu nian, ninia prosesu ida primeiru iha aprovizionamentu ne’e, tenke tuir prosedimentu Estadu nian. Rekizitu  ida bainhira atu rejista bá patrimóniu Estadu nian ne’e, tenke rejista iha DNPE katak, osan hosi kapitál menór ne’ebé mak uza hodi sosa ne’e, tenke tama ona ba sasán Estadu ninian,” Diretora Nasionál bá Inventáriu no Jestaun ba Bens ho Moveis, Timótea P. Marques hateten bá Hatutan.com, foin lalais ne’e.

La’ós de’it, tuir nia, karreta ka motór sira ne’ebé sosa ho osan Estadu mak tau markasaun Estadu nian, maibé bainhira iha ajénsia ruma mak hakarak halo doasaun fali ba liña ministériu, ka instituisaun sira Estadu nian, identidade hosi sasán sira-ne’e tenke transforma ninia Estadu hosi privadu ba fali iha Governu ninian, ho razaun tanba despeza sira bá operasionál nian, Governu mak tau nafatin orsamentu.

Kona-bá prátika sira ne’ebé mak akontese iha instituisaun estadu hanesan EDTL, E.P, parte Diresaun Nasionál Patrimóniu Estadu, seidauk hetan informasaun ruma bá kazu ne’e, liu-liu seidauk halo inspesaun ka monitorizasaun.

“Ne’ebé, ha’u hanoin, depois ami haree took, tanba EDTL, E.P foin mak harii iha tinan 202, entaun, ami nia koordenasaun kona-bá atu diseminasaun ne’e, seidauk bá to’o iha sira, halo sosializasaun, tanba ita mós iha hela faze ida ba implementasaun polítika Governu foun kona-bá Reforma Jestaun Patrimóniu Estadu, liu-liu bá iha área jestaun frota nian,” nia hateten.

Advertisement

Hahú kedan iha 2010, DNPE desentraliza ona regulamentu hotu ba iha instituisaun Estadu sira atu kontrola rasik sira ninia karreta ho motorizada sira. Maibé, parte DNPE mós sei halo esforsu, hodi kontinua fó sosializasaun liuhosi fahe informasaun sira kona-bá Jestaun bá veíkulu sira Estadu nian ho regulármente.

“Entaun, ha’u hanoin, iha tempu badak, bele mós halo fali sosializasaun ka diseminasaun bá instituisaun públiku sira tuir polítika ne’ebé mak ita iha. Ho informasaun ne’ebé ita-boot sira dehan, ida ne’e ami rejistu hotu. Maibé hanesan DNPE, ami atu asegura de’it evidénsia,” Timótia hateten.

Iha dekretu ezekusaun ba orsamentu nian, bainhira iha prosesu sira aprovizionamentu nian kona-bá kompras  veíkulu Estadu ho funsaun operasionál, rekizitu  ida maka tenke ho karreta Estadu kedas.

“Sasán Estadu nian, ita mós tenke rejistu hanesan Estadu ninian,” Timotea P. Marques hateten tán.

Maske nune’e, karreta sira ne’ebé ho marka karreta Estadu, iha mós regra balu ne’ebé fó dalan bá ministériu ka instituisaun sira atu tau ninia logotipu. Maibé, fatin marka karreta Estadu ne’e tenke tau nafatin iha odamatan nia lolon.

Advertisement

Markasaun ba iha karreta Estadu sira ne’e, iha mós ninia esepsaun. Katak, karreta Estadu ne’ebé mak utiliza hosi órgaun soberanu sira, hanesan Prezidente Repúblika (PR), Primeiru Ministru (PM), ho nia membru Governu sira, Tribunál sira, membru Parlamentu Nasionál, Komisáriu sira hosi Comissão Anti Corrupção (CAC), Comissão da Função Pública (CFP), Comissão Nacional de Eleições (CNE), sira ninia karreta, la presiza tau marka Karreta Estadu.

Nune’e mós karreta sira bá FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), Polisia Nasionál Timor-Leste (PNTL), tanba karreta ne’e ho ninia natureza militár, la presiza tau marka karreta Estadu, inklui karreta sira ne’ebé mak ho kategoria emerjénsia.

Karreta hirak ne’ebé ho kategoria bá operasionál nian, iha órgaun soberanu sira ne’e nian, regulariza iha lei, katak tenke uza markasaun Estadu nian iha karreta nia lolon.

Kona-bá instituisaun sira ne’ebé mak ho natureza empreza públika hanesan EDTL, E.P iha  dekretu lei númeru 32/2011, ne’ebé fó kompeténsia ba Ministériu Finansas, liuhosi DNPE, hodi halo jestaun alienasaun ba bens moveis. Maibé, atu regula instituisaun públika sira ne’e, ka órgaun servisu fundu autónomu sira ne’e, tenke haree mós ba iha sira ninia lei interna. No bainhira sira seidauk iha lei ida própriu atu jere sir- nia bens moveis hirak ne’e, maka dekretu lei ho númeru 32/2011 ne’e sei aplika jestaun bá sira.

Baze legál ne’ebé DNPE utiliza hodi kontrola veíkulu sira Estadu nian ne’ebé la tuir regra, sei regula tuir dekretu lei númeru 32/2011, ho diploma ministerial númeru 15/2012, inklui ho sirkulár sira, hodi bele reforsa implementasaun bá iha vizita inspesaun bá ministériu sira.

Advertisement

Medida ne’ebé DNPE sei foti maka, koordenasaun ho ekipa sira fiskalizasaun nian áa iha karreta sira, observa no halo pasa revista, no ikus liu mak halo apreensaun.

DNPE ninia maka asegura de’it evidénsia ka patrimóniu sira  ne’ebé ekipa inspesaun no monitorizasaun sira rekolla. Bainhira iha terrenu mak ekipa sira difisil identifika karreta sira ne’e, pertense bá ministériu ida ne’ebé parte DNPE bele fasilita.

Kona-bá prosesu sira ba implementasaun jestaun frota, tuir rezolusaun ne’ebé mak iha, no implementa hosi DNPE, CAC, DNTT, PNTL, CFP, oras ne’e la’o hela iha terrenu.

Implementasaun ba rezolusaun ida-ne’e, hahú kedan iha fulan-Janeiru 2022, hodi halo vizita bá patrimóniu Estadu sira iha ministériu no instituisaun sira hotu, hodi halo inspesaun bá iha viatura sira Estadu nian, no depois halo rekollamentu bainhira deteta la kumpre regra.

Iha rezolusaun ida-ne’e, MF dehan katak, tenke presiza determina númeru fiksu ba kada instituisaun estadu, tuir rezolusaun ne’ebé mak  iha ona. Bazeia ba númeru fiksu ne’ebé mak iha, ekipa sira komesa la’o para oinsá mak bele rekolla ona viatura iha ministériu sira, no hela ho númeru karreta ne’ebé fiksu bá ministériu sira, sé liu karik tenke rekolla mai DNPE, hodi bele fali realokasaun ka bá iha prosesu ida leilaun ka aliñasaun nian.

Advertisement

 Tenke  iha Responsabilidade Kriminál no Infrasaun Disiplinár

Komisáriu CAC Sergio Hornai. Foto/Espesiál

Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC) konsidera katak patrimóniu Estadu hanesan karreta no motór ne’ebé sosa husi Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tenke utiliza xapa matrikula G no laiha razaun. Maibé, bainhira la utiliza maka tenke hatán bá infrasaun disiplinár no tenke iha responsabilidade kriminál.

Utilizasaun patrimóniu Estadu tenke tuir rejistu ho xapa matrikula ne’ebé eziste ho marka Governu (G) ne’ebé laiha razaun atu halo mudansa, maibé iha rejime espesiál balun kona-bá servisu sekreta sira hanesan intelijente maka laiha xapa matrikula própriu, tanba halo vijilánsia atu ema labele deteta sira-nia vijilánsia.

“Ha’u hanoin ne’e notísia importante no presiza halo konfirmasaun ho EDTL, E.P katak iha entidade ne’e utiliza patrimóniu Estadu maibé la uza ho forma adekuadu tuir rejistu númeru matrikula ne’ebé eziste ne’ebé tuir loloos laiha razaun atu halo mudansa, tanba ne’e ho informasaun hanesan ne’e util tebes ke ha’u hanoin husi Diresaun Investigasaun Kriminál no Diresaun Prevensaun sei buka esforsu ho informasaun ne’ebé iha sei tulun no kontribui atu bele foti medida balun hodi prevene,” Lomisáriu CAC, Sergio Hornai haktuir hodi responde Hatutan.com iha nia knar fatin Faról, Díli, Segunda (16/05/2022).

Bainhira situasaun ne’e akontese dunik, hateten Sergio Hornai, iha pontu importante rua ne’ebé presiza halo no haree maka primeiru kona-bá infrasaun disiplinár karik falta  kontrolu husi Departamentu Lojístika ba atribuisaun patrimóniu Estadu ba utilizadór.

Segundu, karik kulpa ema ida nian maka tenke iha responsabilidade kriminál no bele iha posibilidade hatán bá krime pekulatu de uzu.

Advertisement

Rezolusaun Governu númeru 130/2021 kona-bá patrimóniu Estadu hotu tenke estasiona hosi  iha servisu fatin.  CAC konsidera ne’e hanesan medida hodi kontribui bá poupansa bá utilizasaun OJE no iha kontrolu di’ak iha kada instituisaun.

Ekipa estabelesidu iha CAC, PNTL no DNTT kontinua halo auto stop iha fatin-fatin hodi kumprimentu ba legalidade no dekretu lei sira ne’ebé estabelese ona, maibé iha balun kontinua utiliza la tuir regra ne’ebé iha tanba ne’e CAC sei hola nafatin medida to’o iha momentu ne’ebé ema hotu tenke iha instrumentu jurídiku.

Dekretu númeru  8/2003 fó biban ba Governu liu husi Ministériu Finansas, DNPE atu halo jestaun no inskrisaun ba utilizasaun viatura no ikus liu foin daudaun iha dekretu lei foun kona-bá atribuisaun subsídiu kustu transporte bá kargu xefia no funsionáriu komesa esklui, maibé la hakuran direitu balun.

BTL, E.P Uza Matrikula G

BTL,E.P nia estatutu mós atu hanesan EDTL,E.P uza karreta Estadu tau xapa matrikula G. Foto/Hatutan.com

Primeira Vise Prezidente Ezekutivu Bee Timor Leste, Empreza Publika (BTL, EP), Gustavo da Cruz,  hateten Governu liu husi dekretu lei 41/2020, Kria empreza publika BTL ho nia estatutu rasik hanesan empreza publika no iha artigu sira ne’ebé iha dekretu lei ne’e deklara momoos katak patrimóniu tomak movel no imovel ne’ebé iha ministerium Obra Publika ne’ebé iha momentu ne’ebá pertense bá Diresaun Nasionál Agua e Saneamentu nian sei transfere hotu ba BTL,E.P hanesan patrimóniu própriu empreza nian.

Nia afirma, to’o oras ne’e patrimóniu movel sira hanesan motór no karreta BTL, E.P sei nafatin utiliza xapa matrikula G no empreza tau de’it marka ho stiker logotipu  BTL,E.P atu bele iha informasaun bá públiku katak ne’e patrimóniu Estadu nian ne’ebé mak empreza uza hela hodi hala’o servisu atendimentu públiku.

Advertisement

Iha dekretu lei 41/2020 fó priviléjiu bá iha empreza publika hanesan BTL atu iha autonomia finanseira, polítika no jurídika inklui patrimóniu, tamba ne’e, empreza iha papél rasik juridikamente jere patrimóniu sira tamba patrimóniu ne’ebé atribui bá empreza ne’e kálkulu ona nu’udár kapitál bá empreza nian.

“Ha’u hanoin instituisaun hotu Estadu nian, osan Estadu nian, maibé iha dekretu sira regula instituisaun ida-idak tuir nia kompeténsia rasik hanesan agora daudaun iha rezolusaun Governu nian la autoriza kargu xefia iha diresaun sira atu la utiliza patrimóniu Estadu atu halo movimentasaun fora de oras servisu, maibé esepsaun bá empreza sira ne’e atu hatudu katak empreza publika sira jere sira-nia instituisaun tuir kapasidade jurídika ne’ebé lei fó,” Gustavo da Cruz dehan.

Empreza publika sei utiliza nia rekursu ne’ebé natoon no Governu atribui báa sira atu bele buka lukru hodi halo operasionál bá sira-nia servisu tamba ne’e uainhira lideransa sira empreza publika nian sei tetu ho másimu desizaun sira atu nune’e labele implika ba servisu atendimentu públiku sira.

Ekipa Hatutan

 

Advertisement

Nasionál

Sei Foti Hotu Veíkulu Estadu Ne’ebé Estasiona iha Kargu Xefia Sira-Nia Uma

Published

on

Hatutan.com, (26 Abríl 2024), Díli-Ekipa fiskalizasaun konjunta sei bá foti obrigatóriu veíkulu (karreta ho motór)  Estadu nian ne’ebé durante ne’e estasiona iha utilizadór sira-nia rezidénsia privadu.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Papél Mídia Importante Hodi Kontribui bá Prezerva Memória Pasadu

Published

on

Hatutan.com, (24 Abríl 2024), Díli-Centro Nacional CHEGA! Institutu Públiku (CNC, I.P) konsidera mídia ka jornalista sira-nini papél importante tebes atu bele halo kobertura kona-bá akontesimentu sira istóriku hodi bele kontribui bá prezerva memória sira pasadu nian.

(more…)

Kontinua Le'e

Nasionál

Posibilidade Governu Aprezenta Kandidatu Foun Komisáriu CAC

Published

on

Hatutan.com, (23 Abríl 2024), Díli– Vise-Ministru Asuntu Parlamentár,  Áderito da Costa Hugo, informa proposta Lei, 2ª alterasaun bá Lei n°8/2009, 15 de jullu kona-bá Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC siglá portugés), aprova  final global ona iha Parlamentu Nasionál iha loron 22 fulan-Abríl,  ho nune’e, Governu sei haree fali timoroan feto ka mane ne’ebé prenxe rekizitu hodi kandidatu  bá komisáriu CAC atu aprezenta bá Parlamentu Nasionál hodi hakat bá eleisaun.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending