Connect with us
Pakote Ahi

Polítika

Membru PN Husu Investiga Kaderneta Passaporte Rihun 150 Ne’ebé Deskonfia Lakon

Published

on

Hatutan.com, (16 Marsu 2023), Díli-Membru Parlamentu Nasionál hosi Bankada CNRT, Patrocíno Fernandes, husu bá Komisaun Anti Korrupsaun (CAC, sigla portugés) ho Ministériu Públiku (MP), atu hahú ona halo investigasaun hodi buka faktu sira kona-bá kaderneta passaporte Timor-Leste rihun 150 ne’ebé  la iha tiha de’it ka deskonfia lakon iha Diresaun Jerál Servisu Rejistu Notariadu, Ministériu Justisa nian.

Lee Mós : Kona-bá Kaderneta Passaporte Rihun 150 Lakon, DJSRN Prontu bá Investigasaun

Passaporte RDTL. Foto/Hatutan.com

Hafoin sorumutuk semanál ho Primeiru Ministru (PM), Taur Matan Ruak, iha Palásiu Governu,  Tersa 14 fulan-Marsu 2023, Ministru Justisa (MJ), Tiágo Amaral Sarmento, deklara katak, nia duvida no empreza fornesedór kaderneta pasaporte preokupa no duvida ho kaderneta pasaporte rihun 150 ne’ebé laiha tiha de’it.

Bankada Congresso Nacional de Reconstrucção Timor-Leste (CNRT), liuhosi Deputadu Patrocínio Fernandes dehan, deklarasaun Ministru Tiágo Amaral nian, konsidera halo denúnsia de krime.

Advertisement

“Bankada CNRT nia opiniaun ne’e loloos, ita la hatene, keta la’o tiha ona karik, ne’e atu dehan, CAC ho Ministériu Públiku, tenke loke ona investigasaun bazeia bá deklarasaun ministru ninian ne’e tenke loke ona investigasaun, hahú hosi Ministériu Justisa para buka hetan, razaun lakon ne’e saida? Lakon tanba rai hela iha fatin mak ema ruma bá foti ka tanba passaporte kaderneta sira ne’e iha, mais depois, la tama iha rejistu ne’ebé fó ninia reseitas bá estadu ne’e. Ne’e tenke hatene,” Deputadu Patrocínio Fernandes hateten bá Hatutan.com  iha PN, Kinta (16/03/2023).

Nia hateten, sé kaderneta passaporte ho rihun 150 mak la rejistu iha kontribuisaun reseita bá estadu, la liuhosi ema bá halo tratamentu passaporte hosi kanál formal, hosi dalan para hodi kontribui, ne’e perde  rekursu Estadu.

“Imajina, sé ema trata passaporte ida ho ninia kustu $100. Uainhira multiplika $100 ne’e bá kaderneta passaporte rihun 150, ne’e osan hira ona. Signifika rekursu Estadu nian ne’e, lakon tiha ona. Bankada CNRT ninia pozisaun mak ne’e, CAC ho Ministériu Públiku, tenke haree, konsidera deklarasaun ministru nian ne’e, atu loke prosesu, para depois hodi hatene avirgua didi’ak, lakon oinsá. Ne’e rekursu estadu nian, tenke hatene,” Deputadu Patrocínio hateten tán.

Hatán kona-bá ho passaporte ne’ebé to’o oras ne’e laiha no Ministru Justisa Tiágo Amaral Sarmento, deklara katak, ministériu la prevee orsamentu bá sosa tán kaderneta passaporte nian. Maibé, iha de’it mak osan bá halo manutensaun ninian, deputadu Patrocínio dehan, nia la haree liu espesífiku kona-bá ida ne’e, tau ka lae.

“Mais sé elabora orsamentu ne’e, sé mak elabora, la’os ministru? Halo nusá mak ministru la tau ida ne’e iha orsamentu jerál do estadu? Ne’e, ministru hanesan kolu nia aan rasik, kolu nia roupa rasik iha públiku, hodi hatete katak, la tau orsamentu,” Patricínio hateten.

Advertisement

Lee Mós : Kaderneta Passaporte Rihun 150 Lakon

Tuir deputadu CNRT ne’e katak, orsamentu Governu mak elabora, no Ministériu Justisa nian ne’e, ministru mak elabora, no aprezenta bá parlamentu nasionál. Maibé, tanba sá mak ministru rasik hatete dehan katak, la tau orsamentu. Seráke iha elaborasaun orsamentu ne’e, ministru hanoin katak, passaporte ne’e la importante. No passaporte ne’e la kontribui reseitas bá estadu.

“Ha’u hanoin, ne’e deklarasaun ida ke lamentável, nu’udár membru governu, responsável másimu iha instituisaun refere, hanesan ministru, mak depois fó fali augumentu bá públiku, katak, kaderneta ka passaporta laiha, tanba la tau osan iha orsamentu jerál  estadu. Ne’e deklarasaun ne’ebé loloos, la presiza ministru halo,” tenik deputadu Patrocínio.

Iha fatin hanesan membru Bankada FRETILIN  liuhosi deputadu David Dias Mandati, rejeita ka lakohi atu fó ninia komentáriu bá deklarasaun Ministru Tiágo nian tanba ida ne’e seidauk tama iha investigasaun.

“Bá FRETILIN ne’e kuandu seidauk investiga, laiha direitu ko’alia. Kuandu ami seidauk hatene loloos, investigasaun seidauk, ami labele koalia. Ne’e maka dehan que não investigou, não direito a falar,”  Deputadu David Mandati tenik.

Advertisement

Kona-bá Ministériu Justisa  la prevee osan bá imprime kaderneta pasaporte, David Mandati afirma, planu loloos ne’e tenke ministériu nian. Sira lori bá aprezenta iha PN, tau halo nusá, Deputadu sira halo tuir ida ne’e.

“Osan iha dadauk ne’e, prevee hela osan, nusá mak laiha fali. Buat ne’e, ami aprova osan, nia dehan katak, osan ne’e, sira nia planu. Hatama mai, ami aprova, la hatama mai, ami labele aprova ka lae. Ida ne’e  interesse nasionál. Ami halo tuir ida ne’e. Agora, dehan fali la to’o, entaun, ne’e sira nia kulpa, purke planu, la’os parlamentu nian,” Deputadu David Dias Mandati hateten.

 Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Advertisement
Kontinua Le'e
Advertisement
Hakarak Hato'o Komentariu?

Husik Hela Komentariu

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Polítika

PN-MNEK Diskute Lei Protokolu Estadu

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli—Parlamentu Nasionál (PN), liuhosi Komisaun B ne’ebé trata asuntu Negósiu Estrajeiru Defeza no Seguransa halo audiénsia ho Ministeriru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), hodi halo diskusaun bá Projetu Lei Númeuru 7/VI (1°) Protokulu Estadu.

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

Xefe Estadu Kontente Tribunál Rekursu Absolve “Kalohan” Hosi Pena Efetivu Tinan Lima

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli—Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta kontente no parabeniza Tribunál Rekursu (TR) ne’ebé liberta António da Conceição “Kalohan” hosi pena prizaun efetivu tinan lima ne’ebé fó hosi Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Díli (TJPID).

(more…)

Kontinua Le'e

Polítika

Ramos-Horta Kondena Membru PCIC Husu Osan, Laiha Baze Legál bá Fuzitivu Teves Hetan Azilu Polítiku iha TL

Published

on

Hatutan.com, (18 Abríl 2024), Díli—Prezidente Repúblika (PR), José Ramos-Horta kondena aktu membru Polísia Cientifica Investigação Criminal (PCIC) ne’ebé husu osan bá fuzitivu Arnolf Teves Jr nia oan mane tanba ida-ne’e hamonu dignidade instituisaun no perigozu.

(more…)

Kontinua Le'e
Advertisement

Trending